Ļaudoniete Maruta Zagorska aktīvi iesaistās pagasta senioru klubiņā. Kopā tiek īstenotas dažādas ieceres, realizēti pasākumi. Sanākot kopā, organizējot pasākumus, Maruta un citas klubiņa dalībnieces parūpējas arī par kādu našķi.

— Svinot svētkus, organizējot pasākumus vai vienkārši sanākot kopā, vienmēr līdzi atnesam arī kādu ēdienu. Piemēram, svinot Meteņus februārī, bija gan tradicionālais cūkas šņukurs, gan visdažādākās pankūkas. Mans pēdējo laiku atklājums ir kartupeļu pankūkas ar sieru. Pankūkas ir sātīgas, bet siers piedod pavisam citu garšu. Cepot kartupeļu pankūkas, izvēlos tieši miltainās šķirnes. Šķiet, tad tās izdodas labākas. Kartupeļu pankūkas var ēst ar krējumu vai brūkleņu ievārījumu. Esmu iecienījusi dažādas ruletes. Tās pildu ar putukrējumu. Savulaik, kad bērni bija mazi, cepu arī cepumus. Atminos, ka smilšu mīklu laidām caur gaļas mašīnu. Bija arī dažādas formiņas. Sen, sen to vairs neesmu darījusi. Bet ir lietas, kuras ļoti vēlos iemācīties, piemēram, izcept īstu mājas torti. Esmu ieminējusies klubiņā par šādu meistarklasi, ceru, ka īstenosies. Pati esmu mēģinājusi izcept mājas torti, bet tomēr ir tik daudz dažādu knifiņu, un vajag profesionāli, kura klātbūtnē varētu uzcept šādu torti, — atzīst Maruta. — Senioru tikšanās reizēs visus palutinu ar vafelēm vai pīrāgu. Citreiz pagatavoju groziņus. Tos pērku jau gatavus, bet pildu ar olu un sieru. Pievienoju sīpolu. Sajaucu ar majonēzi. Var likt tomātu, gurķi vai lasi. Vīrusu laikā nedaudz pievienoju ķiploku.

Jo vienkāršāk, jo labāk

Steidzīgajā un piepildītajā ikdienā cilvēki meklē veidus, kā ātrāk un vieglāk pagatavot maltīti. Arī seniore labprāt izvēlas receptes, kas ir vienkāršas gatavošanā, bet ļoti garšīgas.

— Ikdienā ar ēst gatavošanu ļoti neaizraujos. Ko gan vienam daudz vajag? Kad bērni un mazbērni piesakās ciemos, tad gan pagatavoju kreptīgas pusdienas. Parasti tās ir tradicionālās karbonādes un kotletes. Tās vienkāršākās receptes ir labākās. Nekad neaizraujos ar sarežģītām receptēm, kurās ir modernās sastāvdaļas. Dzīvojot laukos, nemaz tādas nav pieejamas. Es izmantoju tradicionālās garšvielas — sāli un piparus. Protams, sīpols un ķiploks, — iezīmē Maruta Zagorska. — Nereti savējos pacienāju ar saldo. Vāru uzpūteni. Ja to kārtīgi sakuļ, tas ir ļoti gaisīgs, savukārt krāsai pievienoju aroniju sulu. Aronijas dod skaistu toni. Lai būtu gaisīgs, jāseko konsistencei. Ja tā ir biezāka, nebūs gaisīguma. Lielākos svētkos cepu vafeles. Tas ir garš process, vajag laiku un pacietību, bet šad tad sacepu arī tās. Vafeles, kamēr karstas, sarullēju konusos un pildu. Pildījumi ir divu veidu. Viens no tiem — putukrējums sajaukts ar kakao, bet otrs veids ir putukrējums, kuram pievienoju gabaliņos salauztus cepumus un sagrieztu zefīru.

Maruta vairāk vai mazāk pieturas pie proporcijām receptēs. Kā pati smej, tās receptes, kas biežāk gatavotas, jau zina no galvas.

— Iedvesmu smeļos internetā, bet man ir klade, kurā pierakstu visas receptes. Tradicionālie ēdieni vai tie, kurus gatavoju regulāri, ir galvā. Ar jaunā izmēģināšanu gadās visādi. Ne vienmēr izdodas pirmajā reizē. Ja ir vēlēšanās, pamēģinu vēlreiz, bet ja ne — vairāk negatavoju. Recepšu šobrīd ir ļoti daudz, es vairāk pieturos pie senajām. Piemēram, gatavoju dažādus krēmus. Iecienīta ir ogu mērce un biezpiena krēms. Lielākos svētkos mēdzu gatavot kārtaino krēmu. Pēc receptēm jāpievieno olas dzeltenumi un citas sastāvdaļas, bet es saputoju saldo krējumu, piejaucu klāt vai nu kakao, kafiju, vai tikai vaniļu. Krēms sanāk trīs kārtās. Katra kārta jāgatavo atsevišķi. Saputotajai masai pievienoju šķīstošo kafiju, kurā jau iejaukts želatīns. Pirmo kārtu leju traukā, lai sastingst. Pa to laiku gatavoju nākamo kārtu. Piemēram, vaniļas krēmu gatavoju no putukrējuma un vaniļas cukura, bet krāsai var pievienot olas dzeltenumu. Protams, arī želatīns. Masu leju virsū pirmajai kārtai un atkal lieku ledusskapī, lai sastingst. Tad gatavoju trešo kārtu — kakao krēmu. Saputoju saldo krējumu, pievienoju kakao, cukuru un želatīnu. Atkal atkārtoju procesu. Rezultātā iegūstu trīs krāsu krēmu. To pasniedzu ar vaniļas mērci. Šīs ir senas, bet gardas receptes. Bērnības garšas, — pastāsta Maruta.

Ziemas krājumiem

Lai ziemā būtu pieejamas vasaras garšas, arī Maruta rūpējas par krājumiem. Tā kā pagrabs ir silts, tad dārza un meža veltes tiek saldētas vai liktas burciņās.

— Pēdējos gados ļoti minimāli vāru ievārījumus. Uz mežu arī vairs neeju. Ne tik daudz bail no meža zvēriem, cik gadi prasa savu, — atzīst seniore. — Par ziemas krājumiem rūpējos. Saldēju rabarberus, lai, kad uznāk kāre, ātri varu izcept pīrāgu vai pagatavot uzpūteni. Topā vienmēr ir kartupeļi, bet tos nav iespējams saglabāt. Pašai ir mazdārziņš. Pāris vadziņās iestādu kartupeļus, lai var ēst jaunos. Tāpat ir bietes, kas tiek samarinētas un burkāni. Tos sagriežu vai sarīvēju un lieku saldētavā. Sasaldēju arī zirnīšus un ogas. Mazdārziņā audzēju no visa pa drusciņai. Nezinu, ko darītu bez dārza. Pēc garās ziemas jau agri pavasarī ir vieta, kur iet un darboties.

Ēst gatavošana — mantota

— Meita gatavo ļoti daudz. Tiesa, viņa vairāk izmanto jaunās, modernās receptes. Reizēm pat nezinu, kas tas ir un kā garšos. Zinu, ka neizvēlas neko sarežģītu, bet vienkāršas receptes. Vienīgi, gatavojoties svētkiem, tad gan ilgāk sanāk pavadīt laiku pie plīts. Pēdējos gados Ziemassvētkos sabraucam pie meitas. Tiek gatavoti dažādi cepeši — gan cūkgaļa, gan vista. Ir dažādi dārzeņi, kas cepti cepeškrāsnī, un daudz citu ēdienu, kas prasa laiku. Tāpat tiek ceptas plātsmaizes, bet pīrādziņi gan nē. Ar tiem neaizraujos arī es. Esmu mēģinājusi, bet īsti neizdodas rauga mīkla. Tāpat šķiet, ka tas ir darbietilpīgs process. Lai būtu vieglāk un ērtāk, ja sagribas pīrādziņus, izmantoju kārtaino mīklu. Ja rodas vēlme, paņemu kārtainās mīklas loksni, izrullēju. Sarullēju iekšā kanēli vai magones un izcepu kādu pannu. Ikdienā arī meita iecienījusi ātri pagatavojamas receptes, jo nav daudz brīva laika, — teic Maruta Zagorska.

Kefīra mīkla

2 olas,

2 glāzes miltu,

1 glāze kefīra,

cukurs,

soda.

Visas sastāvdaļas sajaucu, kefīrā iemaisu sodu. Receptēs parasti raksta, ka jāpievieno cepamais pulveris, tomēr man labāk patīk soda. Putoju tik ilgi, līdz soda sāk nākt ārā no glāzes. Leju masā un kārtīgi izmaisu, līdz tā kļūst viendabīga. Lai mīkla būtu garšīgāka, var likt pusglāzi kefīra, bet otru pusi — skābā krējuma. 

Pildījumam ziemā izmantoju saldētos rabarberus, savukārt vasarā — svaigos. Rudens periodā izmantoju ābolus. Leju mīklu uz cepampannas, virsū lieku ābolus vai rabarberus, apkaisu ar cukuru un kanēli un lieku cepeškrāsnī. Kad tuvojas gatavībai, pārsmērēju ar skābo krējumu un turpinu dažas minūtes cept. Stundas laikā pīrāgs ir gatavs.

Kartupeļu pankūkas

Kartupeļi,

siers,

ola,

sāls,

eļļa cepšanai.

Uz rupjās dārzeņu rīves sarīvēju kartupeļus un sieru. Kad kartupeļi sarīvēti, uzgaidu, lai var nospiest lieko sulu, savukārt cieti, kas paliek, iemaisu masā. Pievienoju olu un sāli. Visu kārtīgi samaisu un cepu sakarsētā pannā, eļļā zeltaini brūnas.

Vaniļas mērce

Piens,

olu dzeltenumi,

cukurs,

vaniļas cukurs,

1 karote miltu (ja nepieciešams).

Uzvāra pienu, sakuļu olu dzeltenumus, pievienoju cukuru un vaniļas cukuru. Maisot, iejaucu pienā, lai konsistence kļūst krēmīga. Ja vēlas ļoti biezu, var pievienot karotīti miltu. Pasniedzu ar kārtaino krēmu.

Rulete

5 olas,

5 karotes cukura,

5 karotes miltu.

Visu samaisu un cepu. Rullēju siltu, jo atdziestot biskvīts plīst. Pēc tam atrullēju vaļā un, kad atdziest, smērēju ar putukrējumu vai ievārījumu, un atkal sarullēju. Ļauju ievilkties.