Projekti

Kur paliek mūsu nauda MAF Problēma Nu jau kādu laiku nebijām saņēmuši informāciju par to, kā veicas ar māju apsaimniekošanu Jauntukumā. Paklausot norādei uzņēmuma mājas lapā, aizsūtījām savu tālruņa numuru cerībā, ka kāds atzvanīs, tomēr pagāja mēnesis, un neviens tā arī nepiezvanīja. Par laimi uzzinājām, ka 29. maijā iecerēta tikšanās ar šī mikrorajona daudzdzīvokļu māju...

24. maijā Veselības ministrija organizēja preses konferenci reģionālajiem medijiem par aktualitātēm veselības aprūpē. Uz jautājumiem atbildēja veselības ministrs Hosams Abu Meri un ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis.

Vakar, 30. maijā, novada domes sēdē amatā apstiprināja divus jaunus skolu vadītājus. Pie tāda tika gan Engures, gan arī Jaunpils vidusskola, kas, kā jau esam vēstījuši iepriekš, no vidējās izglītības posma drīzumā atteiksies pavisam. Darbu abi jaunie direktori sāks ar nepilna mēneša distanci. Abi uzsvēra, ka gatavi izaicinājumiem.

Kur paliek mūsu nauda MAF Novada domes komiteju sēdē   Turpinājums no 17. maija laikraksta Jau vēstījām, ka novada domes pastāvīgo komiteju sēdēs šoreiz vairāki jautājumi bija informatīvi – deputāti tika iepazīstināti ar vienu vai otru situāciju pašvaldībā, kur perspektīvā, iespējams, būs nepieciešama arī konkrētāka lemšana. Tas atteicas gan uz sociālo atbalstu, kur viena forma...

Ar domes lēmumu šomēnes noslēgts deleģējuma līgums starp Tukuma novada pašvaldību un biedrību «Tukuma Literātu apvienība» par to, ka līdz 2024. gada beigām UNESCO Literatūras pilsētas mērķu sasniegšanu organizēs un Tukuma vārdu Latvijas un pasaules līmenī spodrinās tieši šī biedrība.

Tiekamies Tukumā! – Pilsētas svētki 2024 Tā, stāstot par to, kas sagaidāms Tukuma novada svētkos, kas notiks no 18. līdz 21. jūlijam, saka Tukuma kultūras nama direktore Anete Pitena. Līdz brīdim, kad novads svinēs svētkus, palikuši tieši divi mēneši. Ir zināms, ka dziedātāji izdzied dziesmas un dejotāji izdejo dejas, kas veido svētku kulminācijas notikumu –...

Aprīlī, divus mēnešus pēc pašvaldības budžeta apstiprināšanas, par pērnā gada rezultātiem bija gatavas atskaitīties arī pašvaldības pakļautībā esošās iestādes. To vidū arī abas novada slimnīcas, kas deputātiem situāciju iezīmēja ikmēneša Sociālo un veselības jautājumu komitejā.

  Efektīva psoriāzes ārstēšana – no ziedēm līdz bioloģiskiem medikamentiem Autobusā blakus apsēžas cilvēks, kam bieži jākasa galva un pleci nobiruši blaugznām. Lietišķas tikšanās laikā sarokojamies ar partneri, kam plaukstas virspusē redzami sārti izsitumi. Šīs pazīmes neliecina par citiem bīstamu, lipīgu infekciju, bet gan par psoriāzi jeb zvīņēdi – dažādās formās sastopamu ādas slimību, kas...

“Kādreiz bieži braukāju pa pasauli, lielākoties pie copes draugiem Skandināvijā, bet tagad pārsvarā dodos uz vietējām upēm un ezeriem priecāties par zivīm, jo mums to ir daudz,” teic pieredzējis makšķernieks Guntis Kārkliņš.

Kopš seniem laikiem Latvija varējusi lepoties ar zivju sugu daudzveidību. Laika gaitā klimata pārmaiņu ietekmē Baltijas jūras un iekšējo ūdeņu piesārņojuma, upju un ezeru eitrofikācijas, biotopu degradācijas, migrācijas šķēršļu, maluzvejniecības un vēl citu faktoru dēļ ihtiofauna ir mainījusies – dažu sugu stāvoklis pasliktinājies, citu uzlabojies, kā arī parādījušās populācijas, kādu agrāk pie mums nebija.

Latvijas dabā arvien vairāk izplatās svešzemju augi, kas apdraud vietējās ekosistēmas. Par Sosnovska latvāņa ļaunumu visiem sen zināms, cīņa ar šo augu izplatību jau gadiem notiek valstiskā līmenī. Bet ir daudz skaistu augu, par kuriem pat neaizdomājamies, ka varētu būt bīstami, jo ir svešinieki un strauji savairojas, nomācot tradicionālos biotopus un barības ķēdes. Tāda ir arī Kanādas zeltgalvīte jeb zeltslotiņa, ar kuru pērn cīņu uzsāka arī Kuldīgas pusē.

    Sākums 19. aprīļa laikrakstā. aprīlī Tukuma novada pašvaldība sadarbībā ar Latvijas investīciju un attīstības aģentūru, arī citām valsts un pašvaldību institūcijām rīkoja tikšanos ar uzņēmējiem. Viņi tika informēti ne tikai par dažādām atbalsta iespējām, bet tīri praktiski varēja pārbaudīt savas spējas jaunu ideju radīšanā. Radi Tukuma novadam! Lielāks Kā informēja pašvaldības speciāliste Monta...

5. aprīlī Tukuma novada pašvaldība sadarbībā ar Latvijas investīciju un attīstības aģentūru, arī citām valsts un pašvaldību institūcijām rīkoja tikšanos ar uzņēmējiem. Viņi tika informēti ne tikai par dažādām atbalsta iespējām, bet tīri praktiski varēja pārbaudīt savas spējas jaunu ideju radīšanā.

Ceturtdien, 11. aprīlī, uz kārtējo ikmēneša sēdi pulcējās Izglītības, kultūras un sporta komiteja tās priekšsēdētājas Daces Adiņas vadībā. Darba kārtībā bija jautājumi, kas saistīti ar pagastu ģerboņu izstrādi, nolikumu apstiprināšanu un pašvaldības uzņēmumu «Šlokenbekas pils», «Jaunpils pils» un «Tukuma ledus halle» 2023. gada finanšu pārskatu un 2024. gada darbības plānu.

8. aprīlī, lai noskaidrotu aktuālos jautājumus pašvaldībā, telefoniski sazinājāmies ar pašvaldības vadītāju Gundaru Važu un sabiedrisko attiecību speciālisti Sintiju Zekundi.

Klimatu mēs ietekmējam ar savām ikdienas darbībām, piemēram, to pašu pērno lapu dedzināšanu pavasaros. Tā ir ne tikai nevēlama, bet administratīvi sodāma rīcība. Sagrābtās lapas nedrīkst vest arī uz mežu, jo tās satur ekosistēmai neparedzētas vielas un šādi var nodarīt postu.

Madonietis Gatis Gailītis videi draudzīgi dzīvo gadiem ilgi. Viņš uzskata – sargāt un kopt dabu, kurā dzīvojam, ir pašsaprotami un rūpēties par to ir ikviena Latvijas iedzīvotāja primārais uzdevums. Kopā ar meitu un viņas draugiem Gatis vairākkārt ir iesaistījies vides sakopšanā, ar savu iniciatīvu padarot tīrāku apkārtni sev un citiem.

Valsts vides dienesta (VVD) Vidzemes reģionālās vides pārvaldes Piesārņojuma kontroles daļas vadītāja ILZE LUIKA darba gaitas VVD uzsāka pirms gandrīz 20 gadiem un karjeras laikā uzkrājusi gan zināšanas, gan pieredzi, kas ļauj viņai novērtēt pārmaiņas sabiedrības attieksmē, likumdošanā un arī vides aizsardzības jomā kopumā, tāpēc sarunā ar viņu apspriedām aktualitātes un analizējām problēmas.

Kā padarīt lietas ilgmūžīgas, ir viens no lielākajiem mūsdienu izaicinājumiem. Diemžēl pat tās preces, ko iegādājamies ar garantiju, vajadzības gadījumā tiek vienkārši nomainītas pret jaunām, tās labo reti. Lai milzīgo patēriņu mazinātu kaut uz pusi, ir pieejami dažādi maiņas punkti, kur lietām varam dot jaunu dzīvi. Tikai pašiem jāvēlas to darīt!

2022. gada rudenī Eiropas Parlaments atbalstīja tiesību aktu, kas ļauj Eiropas Savienības (ES) patērētājiem visas savas elektroniskās ierīces uzlādēt ar viena tipa lādētāju. Līdz šī gada beigām visiem mobilajiem tālruņiem, planšetdatoriem un kamerām, ko pārdod ES, jābūt aprīkotiem ar "USB C" tipa uzlādes pieslēgvietu. Savukārt no 2026. gada pavasara šī prasība attieksies arī uz klēpjdatoriem.

No šosejas virskārtas nofrēzēts vecais asfalts var vēlreiz noderēt ceļu būvē, tāpat nojaucamai ēkai katru ķieģeli var rūpīgi atlikt malā. “Pirmais mums nebūtu jāmeklē ekonomiskais vai saimnieciskais labums, bet jādara tāpēc, ka tas ir atbildīgi un ilgtspējīgi. Tie ir atslēgas vārdi jebkuram centienam aprites ekonomikas virzienā, skaidrojot nepieciešamību pārstrādāt un otrreiz izmantot būvniecības atkritumus, uzsver Latvijas Būvuzņēmēju apvienības pārstāve Brigita Vīksne.

Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) jau divpadsmito gadu rīko konkursu jaunajiem uzņēmējiem «Laukiem būt!». Šogad pirmo vietu kategorijā «Lauksaimniecība un pārtikas pārstrāde» un 2900 eiro lielu balvu ieguva mūsu novada uzņēmēja  Evita Ose no Pūres par mājražošanas uzņēmumā «Dabas nams» ražotajām ēdienu piedevām. Otrā  vieta Kristīnei Savickai no Dundagas par pilngraudu maluma miltu produktu «Pūtelis» un 1900 eiro liela balva, trešā vietā – Elza Anete Strazdiņa no Jelgavas novada, kura realizē pasākumu «No plāna līdz dārzam» un saņēma 1400 eiro lielu naudas balvu. Konkursā balvas saņēma arī dalībnieki kategorijās «Nelauksaimnieciskie pakalpojumi» un «Nelauksaimnieciskā ražošana». Kopējais balvu fonds aizsniedza 22 000 eiro.

  Fizioterapija un vingrošana palīdz atgūt un uzlabot veselību   ”Divas nedēļas cītīgi vingroju pēc fizioterapeites ieteiktā ikdienas vingrojumu saraksta. Tad pāršķīru lapu – tur vēl 20 vingrojumi!” Šī žurnālā publicētā anekdote var atbilst patiesībai, jo fizioterapija un vingrošana parasti nozīmē gana ilgu un neatlaidīgu darbu, nevis ātru risinājumu kustību atjaunošanai pēc operācijas vai traumas...