Iedvesmai nav vecuma

Tā saka E. Birznieka-Upīša Tukuma vidusskolas 1966. gada absolventi, kas skolu beidza pirms 60 gadiem – 28. jūnijā. Satikties skolā – tagad Tukuma E. Birznieka-Upīša 1. pamatskolā – bijis klasesbiedrenes Īrisas Dansones ierosinājums, jo tik nozīmīgu notikumu noteikti nevarot laist garām, turklāt skolas 220. jubilejas gadā, un viņas aicinājumam atsaucās arī Smaida Eikena, Juris Bogužs, Rasma Remese, Māris Jākobsons, Rūta Jansone un Ilga Tiknuse.

Tuvojoties Saulgriežiem, vairāk tuvināmies visam, kas īsts, kas no dabas, no roku darba, no katra sirds un prasmēm nācis. Šis ir tas brīdis, kad gribas pīrāgus un sieru cienastam likt māla vai pītā traukā, bet uz galda klāt lina galdautu... Gribas uzvilkt baltu kreklu un tautiskus brunčus un svinēt – gada īsāko dienu un garāko nakti...  Tautas lietišķās mākslas studijas «Durbe» audēja Ausma Pētersone 50 gadus darbojoties gan sākotnēji Tukuma muzeja aušanas pulciņā, gan daudzus gadus Audēju darbnīcā, izaudusi rakstu rakstus segās, galdautos, lakatos, brunču audumos, villainēs... Šos darbus kopā ar kolēģu veikumu var skatīt izstādē «Kurzemes krāsas», kas tapusi viņas darba 50 gadiem un arī pusapaļai jubilejai par godu. Tās atklāšanā Ausma viesus sagaidīja pašas darinātā suitu tautas tērpā, cildinot savu dzimto pusi un tajā radīto mantojumu, vienlaikus esot savas ģimenes un kolēģu vidū (arī viņu darbi skatāmi izstādē). Kad mēs runājām, līdz Līgo svētkiem vēl bija atlicis mēnesis, bet – laiks skrien ātri, un nu svētki jau pie durvīm. 

Smārdes pagasta senioru biedrības «Sarma» biedri bija noorganizējuši tikšanos ar fitoterapeitu dakteri  Artūru Tereško. Viņam un viņa ģimenei  kopš 1992. gada ir uzņēmums, kur tiek izgatavotas tējas, veselībai nepieciešamas pārtikas piedevas. Kā pastāstīja A. Tereško, tad paši tās vāc, sagatavo, pako. Pavisam piedāvājumā ir 32 veidu tējas visiem dzīves gadījumiem. Tā kā daktera sniegtās zināšanas varētu noderēt ļoti daudziem no mums, tad ar Tereško kunga laipnu atļauju publicējam viņa sniegtos padomus mūsu lasītājiem. 

Vingrojumu komplekss – 2. daļa

Pirms diviem mēnešiem viņa Tukuma kultūras nama zālē, «Gada balva kultūrā 2025» pasniegšanas ceremonijā, vētrainiem aplausiem skanot, saņēma vienu no prestižākajiem novada pašvaldības novērtējumiem – balvu «Mūža ieguldījums kultūrā». Bet vai tas nozīmē, ka pēc šādas atzinības baudīšanas Maruta Čauva pārtrauks savu darbošanos kultūras jomā? Nepavisam! Allaž sparīgā un rosīgā kundze turpina pildīt deju kolektīva «Solis» koncertmeistares pienākumus un – jau piekto gadu desmitu (!) – vadīt Tumes sieviešu vokālo ansambli «Kansoneta». Turklāt viņai ir arī citi hobiji un radoši nākotnes plāni. Bet, pirms runāt par nākotni, dodamies uz Tumes kultūras namu un tiekamies ar Marutu, lai parunātu par pagātni. Par to, kā viss sākās…

Telpās, kur kādreiz rosījās Kandavas pasta darbinieki, nepilnu mēnesi valda spožums, nevis posts. Te apmeklētājiem atvērta «Rotu istaba», kurā var pavadīt gana ilgu laiku, pētot dažādu laiku un dažāda izpildījuma rotas. Papildu vērtība ekspozīcijai, protams, ir šīs kolekcijas īpašnieces, kandavnieces Judītes Vītolas stāsts par vērtīgākajiem, mīļākajiem un interesantākajiem tās elementiem.    

Iedvesmas stāsts kopā ar Ināru Pommeri Cēsīs.

Vingrojumu komplekss veselībai

Ik trešdienu bijušās Saldus ģimnāzijas sporta zālē vingro 20 līdz 50 Saldus seniores. Šāda iespēja radās pērn maijā, kad notika pirmā nodarbība, ko finansē Eiropas Savienība. Seniores izkustina trenere fizioterapeite Ligita Maruta Marinkoviča no Talsiem. Viņa stāsta, ka bezmaksas nodarbības paredzētas līdz jūnija vidum.

Pagalmā uz veļas šņores izkārti žāvēties rotaļu lāči, kurus mazā dakterīte Aija sašpricējusi, līdz tajos pildītās zāģu skaidas kļuvušas galīgi slapjas. Lellēm pie rokām vai kājām piesieti skaliņi, lai sadzītu lūzums. Droši vien tas nolūkots no vectēva, kurš strādāja par veterinārārstu. Mazajai Aijai patika arī tirgoties. Rabarberus vecāmāte neļāva tā vienkārši izniekot, bet dadžu kāti ar to milzu lapām gan noderēja, lai spēlētu veikalos.

“Vēsturiski senie latvieši pavasarī bērzu un kļavu sulas dzēra kā vitamīnu un minerālvielu papildinājums pēc garās ziemas. Seniem latviešiem ziemā bija diezgan vienveidīgs uzturs -graudaugi, kartupeļi, gaļa, bet maz dārzeņu. It īpaši tuvojoties pavasarim svaigu dārzeņu uzturā ļoti saruka, kas nozīmēja, ka bija nepietiekams vitamīnu un minerālvielu daudzums. Tāpēc dzēra bērzu un kļavu sulas, ticot ka tās dod enerģiju, papildinot uzturu ar vitamīniem un minerālvielām.  Mūsdienās, ziemas periodā var nodrošināt sabalansētu un dažādu uzturu, tādēļ abu sulu maģiskās īpašības ir palikušas tikai tradīciju līmenī,”  pastāsta Cēsu klīnikas uztura speciāliste Kristīne Sekace.

Tikšanās ar selekcionāru Jāni Rukšānu vienmēr ir pilna smieklu un humora un arī apliecinājums cilvēka neizsīkstošajām darba spējām un mīlestībai uz ziediem. Selekcionārs ir izveidojis pasaulē lielāko krokusu kolekciju, kas pašlaik ir pilnziedā Raiskuma pagasta “Jaunrūjās”. Tur ar apburošu smaržu un krāsu daudzveidību zied divi tūkstoši krokusu paraugu – gandrīz neviens no tiem nav šķirnes, visi ir savvaļas augi. Pavisam kolekcijā šobrīd ir ap 4,5 tūkstošiem sīpolaugu dažādība. Patlaban daudzi brauc ciemos uz “Jaunrūjām”, lai, kā teic J. Rukšāns, sastaptu pavasari. Viena apmeklētāja sociālajos tīklos, daloties iespaidos par redzēto, selekcionāru nodēvēja par ziedu Maestro.

“Lai gan ziema ir pārbaudījums jebkurai ādai, nobriedušai ādai šis periods ir visizaicinošākais. Aukstais vējš un sausais telpu gaiss rada agresīvu vidi, kas burtiski ”izsūc” ādas mitruma rezerves. Gadu gaitā palēninās reģenerācija, kavējot lipīdu slāņa un dabīgā mitrinošā faktora veidošanos. Tāpat aukstuma ietekmē sašaurinās asinsvadi un palēninās asins un limfas mikrocirkulācija. Šūnām netiek piegādāts pietiekams skābeklis, tādēļ sejas krāsa kļūst pelēcīga, nogurusi, parādās tūska un krunciņas kļūst izteiktākas,” par ziemas laikapstākļu ietekmi uz ādu “Druvai” pastāsta topošā skaistumkopšanas speciāliste kosmetoloģijā, 3. kursa studente BA “Turība” veselības aprūpes virzienā ”Estētikā kosmetoloģija” Annija Grinšpone.

Viena no mūsdienu Latvijas raksturīgākajām iezīmēm ir iedzīvotāju došanās peļņā uz ārzemēm. Daudziem radi vai draugi ir prom no dzimtenes, nereti viņi ārzemēs arī paliek.