Šis reģions vēsturē pazīstams kā seno zemgaļu apdzīvotas teritorijas, un vēl aizvien te redzamas pagātnes liecības par viņu klātbūtni.

Kā nokļūt “ceriņu galvaspilsētā”?

Dobele ir neliela pilsētiņa Zemgalē (ar 8,5 tūkstošiem iedzīvotāju), kas apvieno bagātu vēsturi, unikālus dabas skatus un spēcīgas dārzkopības tradīcijas, nopelnot “Ceriņu galvaspilsētas” vārdu. Te atrodas vairāki interesanti objekti, kurus noteikti ir vērts apmeklēt.

Lai gan Dobele ir tepat, kaimiņos, un no Tukuma atrodas vien 50 kilometru attālumā, nokļūt tur ar sabiedrisko transportu bez pārsēšanās ir neiespējami – varētu plānot braucienu caur Jaunpili, bet autobusu pienākšanas un atiešanas laiki diemžēl nav saskaņoti. Savukārt Jelgavas un Rīgas iedzīvotājiem nokļūt Dobelē ir ļoti ērti, jo ik pēc stundas vai pat biežāk kursē mikroautobusi. Šajā apskatā piedāvātais ceļojums paredz braucienu no Tukuma ar auto, kas ir ātri, ērti un pa ceļam ļauj gan ieturēt maltīti, gan papildus apmeklēt vēl citus apskates objektus.

Pa ceļam uz Dobeli – muzejs un slavenas baznīcas

Piedāvājam doties ceļā pa Tukuma - Jelgavas šoseju, nogriežoties Lanceniekos, kur var apmeklēt bijušajā skolā ierīkoto Tukuma muzeja filiāli – Džūkstes pasaku muzeju. Patlaban tur apskatāmas divas ekspozīcijas: leļļu izstāde «Latvijas leļļu kino – 60», kas veltīta Latvijas animācijas leļļu kino tradīcijām, un izstāde «Spēks caur vēderu», kur varam iepazīt dažādus pagājušā gadsimta galda piederumus, piemēram, bļodas un koka karotes no Tukuma muzeja krājumiem un privātām kolekcijām. 

Muzejā varam gūt plašu informāciju par Latvijas skolotāju, rakstnieku, pasaku un teiku krājēju un folkloras pētnieku, Pasaku tēvu Ansi Lerhi - Puškaiti, kurš strādājis Lancenieku skolā no 1883. līdz 1903. gadam. Par viņa daudzpusīgo personību un vēl šodien jūtamo klātbūtni interesanti pastāstīs muzeja darbinieces.

Turpinot ceļu, varam apstāties Džūkstē, apmeklēt kritušo kareivju piemiņas vietas, kā arī apskatīt Džūkstes luterāņu baznīcu. Šis ir interesants objekts. Pati baznīca dibināta 1567. gadā, pateicoties Kurzemes hercogam Gothardam Ketleram un viņa uzsāktajai baznīcu sakārtošanas programmai. Mūra dievnams uzbūvēts 1689. gadā un no aculiecinieku stāstījuma zināms, ka tā bijusi liela, stalta ēka ar kārniņu jumtu. Diemžēl šis sakrālās arhitektūras piemineklis iznīcināts Kurzemes cietokšņa lielkaujā 1944. gada Ziemassvētkos, bet patlaban atlikušās drupas ir iekonservētas un to iekšienē uzbūvēts jauns, mazāks dievnams. Seno drupu un jaunās ēkas simbioze allaž piesaista garāmbraucēju skatienus, un ir vērts piestāt, lai šo objektu aplūkotu tuvāk. 

Nākamais pieturas punkts aiz Džūkstes ir slavenā Lestenes baznīca, kuras krāšņais interjers pakāpeniski tiek restaurēts. Dievnama apmeklējums gan iepriekš jāsaskaņo, sazinoties ar draudzes priekšnieci (kontakti meklējami mājas lapā www.lestenesbaznica.lv ).

Turpat blakus baznīcai atrodas valsts mēroga memoriālais ansamblis Lestenes Brāļu kapi, kas izveidots visu Otrajā pasaules karā kritušo latviešu leģiona karavīru piemiņai. Te atrodas ne vien siena ar vairāk nekā 18 000 Otrajā pasaules karā kritušo un bez vēsts pazudušo leģionāru vārdiem, bet arī 1 317 pārapbedījumu.

Uz Dobeli pēc... svecēm

No Lestenes līdz Dobelei atlikuši vien 20 kilometri pa labu, asfaltētu šoseju. Aptuveni pusceļā būs jāšķērso Rīgas - Liepājas šoseja, kuras krustojumā atrodas krodziņš “4 vēji”, kur var ieturēt gardu maltīti par visai demokrātiskām cenām. Starp citu, šī ēdināšanas iestāde piedāvā arī iespēju iepriekš attālināti rezervēt galdiņu un pat pasūtīt pusdienas no mājas lapā pieejamās ēdienkartes (www.cetriveji.lv).

Pēc īsas atpūtas līdz Dobelei atlicis pavisam nedaudz. Iebraucot pilsētā, kreisajā pusē redzēsim Dānijas uzņēmēju dibināto uzņēmumu “Dobeles Sveces” (Baltic Candles Ltd), kas darbojas jau kopš 90. gadiem, nodrošina aptuveni 300 darba vietu un ir viens no vadošajiem Eiropas sveču ražotājiem (gada produkcijas apjoms pārsniedz 5000 tonnu!). Tepat atrodas arī šīs firmas veikals, kur noteikti iesakām iegriezties ikvienam sveču mīļotājam. Daudzveidīgs sortiments – no ikdienas svecēm līdz pat īstiem mākslas darbiem, ļoti patīkamas cenas un laipna, profesionāla apkalpošana.

Baznīca, kurā kalpojis Augusts Bīlenšteins

Pati Dobele ir maza, bet labi sakopta pilsētiņa ar parkiem un apstādījumiem. Tās vecpilsētas seju krietni vien pabojājusi padomjlaika arhitektūra, tomēr vēsturiskais Tirgus laukums savu šarmu ir saglabājis – šī ir mājīga pilsētas daļa ar unikālu strūklaku milzu akas formā. Turpat blakus slejas staltā Dobeles luterāņu baznīca, kas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Ēka celta 1495. gadā pēc Livonijas ordeņa mestra Valtera fon Pletenberga pavēles. Tā ir vairākkārt pārbūvēta, tagadējo izskatu torņa smaile ieguvusi salīdzinoši nesen – 1907. gadā. Šajā dievnamā kā mācītājs vācu draudzē kalpojis Augusts Johans Gotfrīds Bīlenšteins, kurš zināms ne vien kā vācbaltiešu mācītājs, bet arī kā Latvijas patriots, latviešu valodas, etnogrāfijas, folkloras (tostarp tautasdziesmu) un senvēstures pētnieks.

Baznīcā apskatāmi unikāli mākslas darbi, piemēram, altārglezna «Golgāta», ko uzgleznojis H. Kīperts pēc K. Arnoldi Kandavas luterāņu baznīcas altārgleznas oriģināla (1864), kapa plāksne Annai Dorotejai fon Tīzenhauzenai (1648), kristāmtrauka pamatne (18. gs.) un citi priekšmeti. 

Baznīca ir atvērta apskatei katru dienu, tomēr pirms plānot vizīti uz dievnamu, ieteicams sazināties ar kādu no draudzes vadības. Kontakti rodami mājas lapā  www.dobele.lelb.lv .

Kur senatne sastopas ar modernām tehnoloģijām

Centrālais Dobeles apskates objekts, neapšaubāmi ir Livonijas ordeņa bruņinieku Dobeles pils, kuras atjaunotā kapela, kas vēra durvis apmeklētājiem 2021.gadā, ir kļuvusi par modernu un daudzfunkcionālu kultūras, izstāžu un tūrisma centru. Atjaunošanas projekts ir unikāls ar to, ka tajā konsekventi apvienoti vēsturiskie mūri ar moderno arhitektūru, nesabojājot pilsdrupu kopējo siluetu. Ienākot pilsdrupu teritorijā, vispirms patīkami pārsteidz sakoptā apkārtne un rūpīgi veiktā pils mūru konservācija, savukārt izstāžu centrs tūdaļ apņem ar īpašu auru, ko neaizmirstamu padara klusināta mūzika un vienkārši, bet gaumīgi iekārtota senlietu ekspozīcija «Dobeles pils keramika», kas apvienota ar mākslas izstādi. Otrajā stāvā, izmantojot gan vizuālu, gan digitālu izziņas materiālu, varam gūt ieskatu pils vēsturiskajā sadzīvē, kā arī uzzināt par hercogieni Elizabeti Magdalēnu Ketleri, kas te dzīvojusi no 1643. līdz 1649. gadam. 

No izstāžu zāles varam uzkāpt līdz skatu laukumam, lai izbaudītu krāšņo skatu uz Dobeles pilsētas panorāmu. Te tuvumā aplūkojama arī mūsdienās izveidotā dekoratīvā pils smaile, kas atgādina cepuri. Savukārt pagrabstāvā mūs sagaida ekspozīcija par Dobeles apkārtni aizvēsturē un Dobeli Livonijas ordeņa pakļautībā, te varam uzzināt par arheoloģiskajiem izrakumiem, kuru laikā kapelas pievārtē tika atrastas unikālas zemgaļu senlietas (rotas, bultu gali u.c.). Bet, apsēžoties uz apaļas, sarkanas ādas sofas un nospiežot tās pamatnē ievietoto valodu izvēlni, kājas pūtinot, var izbaudīt seno leģendu stāstījumu audio ierakstus.

Kopumā jāsaka, ka Dobeles pils ir viena no retajām vietām, kur mūsdienu digitālās tehnoloģijas patiešām gaumīgi un prasmīgi integrētas senās vēstures piemineklī.

Īpaša pils vērtība ir “Hercogienes ārstniecības augu dārzs”, kurā, starp citu, šo svētdien, 5. jūlijā, notiks pils Dārza svētki (www.dobelespils.lv) .

***

Ar pils apmeklējumu mūsu ceļojums vēl nebeidzas, jo Dobeles tuvāka un tālāka apkārtne piedāvā daudz interesantu apskates objektu.