Klimata pārmaiņas skars ikvienu. Paātrinātas izmaiņas okeānos un kriosfērā, sniega un ledus pārklātās zemes un ūdens daļās, ir viena no visdramatiskākajām klimata krīzes sekām, – tā savā pēdējā ziņojumā par klimata pārmaiņu riskiem vēsta Apvienoto Nāciju Organizācija. Senie ticējumi dažkārt joprojām piepildās – saka cēsiniece Aina Orina. "Ja Katrīnās salst, tad Andreja dienā līs lietus...
Liepājā jau gandrīz 15 gadus aktīvi darbojas biedrība "Radi vidi pats", kuras nosaukums ietver ideju – ar praktisku rīcību pievērst uzmanību globālām problēmām. Arvīdz Ulme: ”Lai iedzīvinātu ideālu, nepietiek pasludināt Latviju par zaļu valsti. Tā ir tikai tāda deklarācija bez reālas rīcības.” Modes patiesā cena. Par laimi, sabiedrība sākusi vairāk uzmanības pievērst tam, lai radītu...
Reģionālo mediju kopprojekts par medijpratību un to, kam var un kam nevar ticēt interneta vidē. Visu pielikumu lasiet šeit! Pielikums tapis ar Mediju atbalsta fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Uzticēšanās medijam vienmēr būs saistīta ar pārbaudītu faktu publicēšanu, par ko lasītājs vai skatītājs var pārliecināties ilgtermiņā. Standarta «Eirobarometra» pētījumi ataino to, ka pēdējos gados daudzās valstīs cilvēki zaudē uzticību valdībai, pašvaldībām, organizācijām un medijiem. Turklāt nākas cīnīties pret dezinformāciju un nepatiesu informāciju. Cīņā par uzticēšanos arvien lielāka loma ir ne tikai mediju platformām, bet...
Jānis Priednieks apsaimnieko 35 hektārus dabīgo pļavu Abavas senlejā. No apsaimniekošanas viedokļa raugoties, prasību pļavas īpašniekiem nav nemaz neesot tik daudz – noteiktā laika periodā tā jānopļauj un nopļautais arī jāsavāc. Iveta Piese stāsta kā 14 000 hektāru platībā darbojas biedrība «Abavas ielejas attīstības centrs» un kas paveikts vairāk nekā 15 pastāvēšanas gadu laikā. Aizkraukles...
Par to, kas jāzina veicot uzņēmējdarbību īpaši aizsargājamā dabas teritorijā. Ko dabas aizsardzības labā var darīt jaunie reindžeri? Ar ko Lubāna klānos nodarbojas Miķelis Gruzītis? Lasiet reģionālo laikrakstu kopīgi veidotajā pielikumā «Novadi Zaļo». Projekta materiāli tapuši ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu. Visu pielikumu lasiet šeit:
Reģionālo mediju kopprojekts par medijpratību un to, kam var un kam nevar ticēt interneta vidē.
Saruna ar Latvijas Radio žurnālistu Aidi Tomsonu par medijiem, viedokļu dažādību un gudru auditoriju. Visu rakstu lasiet šeit
Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas studiju katedras vadītāja ANDA ROŽUKALNE: ”Kāpēc žurnālisti apspriež vienu politiķi, bet nekritizē negodīgas amatpersonas? Kāpēc Nacionālā elektroniskās plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) nesoda Krievijas kanālus un kāpēc NEPLP nevar atlaist, kad padomes rīcība šķiet neatbilstoša? Kurš atļāva radio kanālam uz diskusiju aicināt nepatīkamu politiķi, kas sodīs žurnālistus, kuri internetā raksta sensacionālus virsrakstus...
Pēc statistikas datiem, kas ir Eiropas Komisijas rīcībā, plastmasa veido vairāk nekā 80% jūras piedrazojuma. Martā Eiropas Parlaments apstiprināja vienreiz lietojamo plastmasas priekšmetu aizliegumu. Ar Eiropas Savienības (ES) valstu ministriem panākto vienošanos balsojumā atbalstīja deputātu vairākums. Materiāls tapis ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu. Pielikumu lasiet šeit
Mīti un patiesība par to ko drīkst un ko nedrīkst darīt aizsargājamās dabas teritorijās. Kopā ar Bauskas un Aizkraukles žurnālistiem pētām atkritumu apglabāšanas poligonus un cenšamies noskaidrot, kad tie būs piepildīti un atkritumus vairs nebūs kur likt. Raksti tapuši ar «Vides aizsardzības fonda» finansējumu un «Abavas ielejas attīstības centra» atbalstu. Pielikumu lasiet šeit
Žurnālistikā nav tematu, par kuriem nedrīkst rakstīt, taču jāzina, kāpēc par to tiek stāstīts. Jāizvērtē, ko, izlasot rakstu vai noskatoties raidījumu, iegūs sabiedrība? Viens no šādiem tematiem, par kuriem jārunā, ir pašnāvības. Ik gadu pasaulē fiksē vienu miljonu pašnāvību, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati. Pasaules Veselības organizācija Latviju ierindojusi trešajā vietā Eiropas Savienības...
Atkritumu apsaimniekošana Latvijā kļūst arvien dārgāka. Tarifu celšanās satrauc iedzīvotājus, par iespējamo konkurences mazināšanos Rīgā un monopola nostiprināšanos nozarē trauksmi ceļ Konkurences padome. Kāpēc gružu izvešana, neskatoties uz centieniem tos šķirot, kļūst arvien nedraudzīgāka mūsu maciņiem? Un šo jautājumu atbildes meklējam kopā ar vēl 10 citu reģionālo laikrakstu kolēģiem, veidojot pielikumu «Novadi Zaļo». Visu pielikumu...
Reģionālo žurnālistu ar Mediju atbalsta fonda veidotās publikācijas ciklā "Novadi Rok Dziļāk", kas stāsta par lauksaimniecības un uzņēmējdarbības attīstības tendncēm Latvijā, piedāvā viedokļus un pieredzes stāstus par šo tēmu, varat iepazīties arī internetā. Pielikumu lasiet šeit: https://www.ntz.lv/?attachment_id=193142
Kopā ar dabas ekspertiem pētām meža veltes – ēdamas un neēdamas sēnes, indīgus, mazāk indīgus un ēdamus augus un ogas. Kopā ar Bauskas un Aizkraukles žurnālistiem vērtējam, kas jādara, lai auto riepas nekrātos kalnos. Raksti tapuši ar «Vides aizsardzības fonda» finansējumu un «Abavas ielejas attīstības centra» atbalstu. Pielikumu lasiet šeit!
Desmit reģionālie laikraksti "Kurzemes Vārds", "Kurzemnieks", "Stars", "Talsu Vēstis", "Druva", "Liesma", "Zemgale", "Auseklis", "Saldus Zeme", "Neatkarīgās Tukuma Ziņas" un reģionālā televīzija “TV Kurzeme” saņēmuši atbalstu Sabiedrības integrācijas fonda administrētajā programmā “Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā" un par piešķirtajiem Mediju atbalsta fonda līdzekļiem no valsts budžeta īsteno projektu “Novadi Rok dziļāk”.
Anda Rožukalne, Rīgas Stradiņa Universitātes profesore: ”Kāpēc mediju profesionāļi rīkojas pretēji sava darba uzdevumiem? Kādas sekas var izraisīt aktuālās Latvijas Radio krīzes ilgstoša nerisināšana? Ja reizēm brīnāties, kāpēc žurnālisti nestāsta par būtiskām problēmām, iespējams, tas ir pašcenzūras rezultāts. Visu rakstu lasiet šeit Materiāls tapis ar Mediju atbalsta fonda finansējumu
Kritiskas žurnālistikas trūkums kaitēs un jau kaitē visai sabiedrībai. Kāpēc demokrātiskā valstī tik liela nozīme ir neatkarīgiem, brīviem un profesionāliem medijiem? Kāpēc ir svarīgi, lai šādi plašsaziņas līdzekļi pastāvētu Latvijas novados? Par to runājām ar advokātu biroja «Sorainen» zvērinātajiem advokātiem IEVU ANDERSONI un ANDRI TAURIŅU. Visu rakstu lasiet šeit Materiāls tapis ar Mediju atbalsta fonda...
Desmit reģionālie laikraksti "Kurzemes Vārds", "Kurzemnieks", "Stars", "Talsu Vēstis", "Druva", "Liesma", "Zemgale", "Auseklis", "Saldus Zeme", "Neatkarīgās Tukuma Ziņas" un reģionālā televīzija “TV Kurzeme” saņēmuši atbalstu Sabiedrības integrācijas fonda administrētajā programmā “Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā" un par piešķirtajiem Mediju atbalsta fonda līdzekļiem no valsts budžeta īsteno projektu “Novadi Rok dziļāk”.
Latvijas Mediju ētikas padomes mērķus un darbību raksturo valdes loceklis Jānis Lielpēteris. Visu rakstu lasiet šeit Materiāls tapis ar Mediju atbalsta fonda finansējumu
Latvijas universitātes emeritētā profesore Skaidrīte Lasmane: ”Žurnālisti nosaka kultūru, lai piešķirtu visam saprātīgu jēgu...” Visu rakstu lasiet šeit Materiāls tapis ar Mediju atbalsta fonda finansējumu.
Iepazīt kolēģu darbu reģionos, mācīties, kā veidot savus laikrakstus profesionālākus, daudzveidīgākus un – pats galvenais – sniegt lasītājam saprotamu, ticamu un faktos balstītu informāciju – ar šādu mērķi kā pagājušajā, tā arī šajā gadā norisinās Latvijas Žurnālistu asociācijas organizētais reģionālo mediju semināru cikls, kura viena no tēmām bija – kā politiķu izteikumos atklāt melus un kā viedokļu žurnālistikas vietā veidot faktu žurnālistiku. Par to reģionālo mediju pārstāvjiem Bauskā un Kuldīgā stāstīja žurnāliste Evita Puriņa, kas pieredzi guvusi dažādos mediju izpētes projektos, savulaik strādājusi laikrakstā «Zemgales Ziņas», žurnālā «Ir», «Re:baltica», bet šobrīd piedalās mediju pratības projektā vidusskolēniem «Pilna doma» un veido materiālus sabiedrisko mediju portāla rubrikā «Melu detektors».
Laikraksta lasītāji jau ir pamanījuši, ka pēdējo mēnešu laikā esam piedāvājuši parunāt par medijiem, ar medijiem, žurnālistiem. Šā gada janvārī Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) projekts noslēdzas. Tā ietvaros aicinājām Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) universitātes pētniekus vērtēt priekšvēlēšanu raidījumus Latvijā. Pētnieki izvēlējās skatīt četru elektronisko mediju piedāvātos televīzijas un radio diskusiju un vērtējošos raidījumus 13. Saeimas priekšvēlēšanu periodā.
