Engurē

Ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu, Latvijas Zaļās kustības īstenotā projekta «Kampaņa „Zaļā jūra 2022-2023»» ietvaros, 14. un 21. aprīlī notiks vides izzinoša talka Bērzciema un Mērsraga pelēkajā kāpā.

Ceturtdien, 6. aprīlī Engures Saieta namā tiks atklāta žurnāla “Praktiskie Rokdarbi” autoru hobiju darbu izstāde "Kā Fēnikss no pelniem...". Tajā varēsiet skatīt interjera priekšmetu un apģērbu atdzimšanu, ko darinājušas autores: Silvija Bērziņa, Dagnija Liepa, Dzintra Ozola, Dzintra Zālīte, Džuljeta Leiterte, Melita Medne un Lolita Sīmane. Izstāde jūs pārsteigs ar darbu daudzveidību.

20. decembrī svinīgā pasākumā tika apbalvoti skolēnu video konkursa «Konkurencei vieta būt?!» labāko darbu autori no Rēzeknes, Jēkabpils, Druvas, Engures un Rīgas. Konkursu 7. - 12. klašu skolēniem organizēja Konkurences padome sadarbībā ar Zvērinātu advokātu biroju «Eversheds Sutherland Bitāns», lai veicinātu skolēnu izpratni par ekonomiskajiem procesiem valstī un godīgu konkurenci.

Šī gada jūras piesārņojošo atkritumu monitoringa rezultāti uzrāda kritisku situāciju atkritumu piesārņojuma daudzumā. Par Latvijas piesārņotāko pludmali šogad atzīta Jūrmalas pilsētas Majoru pludmale, savukārt par tīrāko – Kaltenes pludmale.

Biedrība «Mazjūras zvejnieki» sadarbībā ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru ceturtdien, 19. maijā 13.00 Engures pagasta Bērzciema «Tarotavā» organizē semināru-diskusiju, kurā zvejnieki no visas piekrastes kopā ar nozares politikas veidotājiem pārrunās, kādai būt nākotnei piekrastes zvejā Latvijā.

Tukuma novadā pie Engures sāk atjaunot segumu uz reģionālā autoceļa Tukums–Ķesterciems–Mērsrags–Kolka (P131), sākot no Ķesterciema (17,15.-22,00. km), kā arī 6 km garumā aiz Engures (25,55.-31,51. km).

Vairākkārt arī redakcijā esam uzklausījuši jautājumu: kas notiek ar fon der Rekes dzimtas kapliču, kura atrodas pilsētas pievārtē, Šlokenbekas Dzirnavu ezera krastā? Pateicoties biedrības «Partnerība laukiem un jūrai» iniciatīvai un starptautiskajam projektam «Upju un ezeru potenciāla izmantošana rekreācijai un uzņēmējdarbībai», šis potenciāli – tūrisma objekts ieguvis jaunus vaibstus.

12. martā 19.00 Engures vidusskolā norisināsies draudzības spēle futbolā – Latvija pret Ukrainu.

Dabas eksperti februāri dēvē par mitrāju mēnesi. Atzīmējot Starptautisko Mitrāju dienu ar šī gada vadmotīvu “Novērtē, apsaimnieko, atjauno un mīli mitrājus” un akcentējot upju palieņu, zālāju un kūdras purvu u.c. mitrāju formu nozīmi arī Latvijas dabā, Dabas aizsardzības pārvalde (Pārvalde) februārī rīkos dažādus tematiskos pasākumus – izglītojošu tiešsaistes semināru, talku un pārgājienus. Aicinām ikvienu interesentu iesaistīties.

Lasītājs jautā: Gribētos uzzināt, kas notiek ar SIA «Krants»? Kase jau kādu laiku slēgta, un tagad rēķinus jāiet uz pastu maksāt, kas tomēr ir vismaz 4 eiro klāt. Ne visi var samaksāt internetā! Sazvanīt SIA «Krants», kad ir tāda vajadzība, arī nav iespējams. Vispār kopumā ir tāda sajūta, ka, kopš apvienojāmies ar Tukumu, mums te ir galīgais klusums – nekas nenotiek! Ne klubā, ne kur, kamēr lasām, ka citur ir dažādi pasākumi. Ietves arī reizēm tīra, reizēm – ne… Bet ja par komunālajiem. Rēķinā, ko tagad saņem iedzīvotāji (arī pēc kādas jaunas programmas), nu vairs nevar redzēt, piemēram, kāds ir siltuma patēriņš.

Latvijas Pasts 2022.gada 21.janvārī izdod jaunu pastmarku sērijā XlX gadsimta vēsturiskie kuģi: uz tās attēlots 1902. gadā Plieņciemā būvēts trīsmastu burukuģis – gafelšoneris Eufrosine (Eifrozīne). Jauno pastmarku sākotnēji varēs iegādāties lielāko pilsētu pasta nodaļās, kā arī Latvijas Pasta e-veikalā https://veikals.pasts.lv/. Interesentus par pirmās dienas zīmogošanas iespējām aicinām rakstīt uz e-pasta adresi filatelija@pasts.lv.

Dabas aizsardzības pārvalde (Pārvalde) Ķemeru Nacionālajā parkā, Lielupes grīvas pļavās un Engures ezera dabas parka Mērsraga pļavās uzsāk lauka darbus, lai atjaunotu pļavas, purvus un uzlabotu dabiskos apstākļus piejūras mežos.

Nīderlandē tulpes jau bija populāras ap 1620. gadu, tās pat bijušas apliecinājums tam, ka cilvēks ir bagātas un veiksmīgs, jo – kā gan citādi, jas reiz viņš tirgojas ar tulpēm!? Jāatzīst, ka okupācijas laikā arī pie mums Latvijā tulpes bija tāds kā kaislības objekts: vieniem tas deva iespēju nopelnīt, citiem tā bija kolekcionāra un selekcionāra aizraušanās...

Aptauja ir daļa no plašāka apmeklētāju monitoringa īpaši aizsargājamās dabas teritorijās Latvijā. Pētījuma rezultāti tiks izmantoti ilgtspējīgai resursu pārvaldībai Ķemeru Nacionālajā parkā (Ķemeru NP), vietējo iedzīvotāju interešu salāgošanai ar dabas aizsardzības, tūrisma un saimnieciskajām interesēm. Iegūtie dati palīdzēs plānot ilgtspējīgu attīstību, atbilstošu infrastruktūru, kā arī mazināt cilvēku ietekmi uz dabas, kultūras vai ainavas vērtībām.

Šodien, 3. novembrī, Zemkopības ministrija pasludinājusi Gada balvas zivsaimniecībā “Lielais loms 2021” laureātus – zivsaimniecības nozares labākos uzņēmējus un darbiniekus.

Lasītājs jautā: – Manas mammas mājai Engurē blakus dzīvo, var teikt, ka teju bezpajumtnieks, ja ņem vērā, kādos apstākļos viņš dzīvo. Viņam ir kaķi, tai skaitā kaķenes, kas reizēm mēdz nākt arī pie manas mammas. Viena jau tā kā rādījās tāda apaļāka, un, protams, sadzima kaķēni. Tad nu visa tā kompānijas dzīvojās gan mammas sētā, gan vēl pie tālākiem kaimiņiem. Bet nu kopumā mamma nevar par visiem šiem kaķiem parūpēties, īpaši, ņemot vērā, ka drīz arī nākamajai būs bērni. Mēģinājām arī tos kaķēnus ķert, bet viņi jau tādi mežonīgi. Tad nu man jautājums: ko darīt? Zvanīju arī Tukuma dzīvnieku patversmei, kur man skaidroja, ka viņiem neesot līguma un nevarot kaķēniem pakaļ braukt. Bet, ja nopietni, ko man darīt: meklēt kādu vietējo, kas par pudeli kaķēnus slīcinās, vai kā?