Tukumā un novadā

Smārdes pagasta Šlokenbekas muižā tiek sumināti novada uzņēmēji, pasniedzot īpašās balvas «Tukuma novada lepnums».

Jaunpilī pagasta iedzīvotāju konsultatīvā padomes sēde notikusi jau divas reizes. Kā jau informējām, par padomes priekšsēdētāju tika ievēlēts Raivis Pranis. Ar viņu arī sazinājāmies, lai noskaidrotu iepriekšējā mēneša svarīgākos, aktuālākos jautājumus.

Esam aizvadījuši nu jau vairākas vētras, kam gan netiek doti vārdi, taču iedzīvotāji tas atceras pēc tā, kad lielajā vējā pie mājas ar visām saknēm izgāzās egle, apse, osis vai kāds cits koks. Šajā ziemā un pavasarī vējš nogāzis kokus arī pagastu centros, parkos, nemaz nerunājot par mežiem.Kāpēc koki lūst, kāpēc izgāžas un kāpēc ārēji tik veseliem kokiem nereti saknes ir pamatīgi bojātas, runājām ar Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektoru, dendrologu Andreju Svilānu.

Kolēģi neļaus samelot – uz Tukuma kultūras nama mazās skatuves jaunatnes teātra «Brīvā versija» izpildījumā izrāde, kas tapusi pēc Nikolaja Gogoļa stāsta «Mētelis» motīviem, jau reiz piedzīvota. Nu – pēc astoņpadsmit gadiem un gandrīz pilnībā jaunā sastāvā – stāsts par tik vispārcilvēcisko vēlmi būt pamanītam un novērtētam, piedzimis atkal.

Šodien, 6. aprīlī, visā Latvijā norisinās Ēnu diena. Arī pie mums – «Neatkarīgajās Tukuma Ziņās» – viesojas ēna jeb Patrīcija Rugāja no Tukuma 2. vidusskolas 4. c klases. Iepazīstas ar redakcijas un žurnālistu darbu. Nākotnē, kad pabeigs skolu, vēlētos gan strādā citā profesijā – būt interjera dizaineris . Šobrīd vecāki, stāsta pati Patrīcija, ļaujot iekārtot gan savu, gan arī jaunākās māsas istabu.

4. aprīlī pašvaldībā notika iknedēļas preses konference, kurā domes vadība informēja par aktualitātēm un atbildēja uz jautājumiem.

30. martā notika kārtējā novada domes sēde, arvien – attālināti. Kopumā deputāti tajā izskatīja 80 darba kārtības jautājumus, to skaitā, lemjot par pašvaldības īpašumiem, iestādēm un noteikumiem.

25. martā SIA «Tukuma siltums» daudzdzīvokļu mājai Smārdes ielā 1 noņēma propāna gāzes apkures iekārtu un tās vietā uzstādīja jaunu granulu apkures katlu. Tā kā šajā dienā bija salīdzinoši silts, iedzīvotāji apkures pārtraukumu visdrīzāk pat nepamanīja.

SIA «Telms» līdz 7. aprīlim plāno nodot ekspluatācijā Tukuma ugunsdzēsēju depo ēkā, JRaiņa ielā 24, veiktos pārbūves darbus. Līdz ar to šo darbu pabeigšanu VUGD Tukuma brigāde beidzot varēs izmantot autokāpnes ar 35 metrus garo pacēlāju, kuru saņēma 2017. gada aprīlī. Nepiemēroto telpu dēļ tās piecus gadus tika turētas Dobeles depo.

Šodien, 2. aprīlī, Tukuma mūzikas skolas zālītē notika audzēkņu labdarības koncerts «Sirsnībā Ukrainai».

A/s «Latvenergo» informē, ka jau 1. aprīlī tiešsaistes vidē tiksies 60 erudītākās komandas, lai sacenstos par iespēju iekļūt konkursa «FIZMIX Eksperiments» finālā un izcīnīt fizikā zinošāko jauniešu titulu. Kurzemi konkursa pusfinālā pārstāvēs 10 komandas, to vidū «Optimistiskie protoni» no Jaunpils vidusskolas, «Magnētiņi» no Irlavas pamatskolas un «Citi fiziķi» no Tukuma E. Birznieka-Upīša 1. pamatskolas. Mūsu novada skolēni sacentīsies ar komandām no Talsiem, Skrundas, Dundagas, Ances un Nīcas.

Šodien, 30. martā, Tukuma novada domes sēdē lēma par SAC «Rauda» vadītāju. Šajā amatā iecēla līdzšinējo Tukuma novada sociālā dienesta darbinieci Ivetu Rupeiku.

Lasītājs jautā: Labdien! Zvana jums no Slampes pagasta. Es vēlos aprunāties par tādu tēmu, kā krūmu, zaru un citu nevajadzīgu kokmateriālu šķeldošanu. Pirms neilga laika pie mums Slampē dzelzceļa malā tika nocirsti krūmi un izveidojās vairākas lielas kaudzes. Tobrīd nodomājām, ka nu tikai būs šķeldotājiem darbs, bet ko jūs domājat – tām krūmu kaudzēm pielaida uguni. Nodega viena kaudze, otra... Tajā brīdī ienāca prātā, ka tas taču ir milzīgs  nesaimnieciskums – visu laiku pie mums runā, ka nav šķeldas, ka šķeldai aug cena, bet te visu acu priekšā milzīgas krūmu kaudzes sadedzina. Tāpat taču arī dārzos, mazdārziņos veidojas zaru kaudzes, un tas ir tik apgrūtinoši, ka šos zarus nav, kur likt, bet dedzinot rodas dūmi, kas atkal citiem rada neērtības – kaimiņi viens uz otru lamājās. Kāpēc pašvaldība nevarētu padomāt par šādu šķeldotāju, kas līdzīgi, kā, piemēram, savāc lielgabarīta atkritumus, savāktu arī zaru kaudzes un aizvestu šķeldošanai?! Un visiem būtu labi – zari aizvākti un ir kurināmais.

24. martā Tukuma novada pašvaldībā tika pārrunāta 4. jūnijā Durbes estrādē gaidāmo Latvijas sieviešu un vīru koru svētku norise. Šajos svētkos Tukums uzņems visus Latvijas sieviešu un vīru korus. Sarunā piedalījās svētku mākslinieciskais vadītājs un Tukuma koru apriņķa virsdiriģents Romāns Vanags, Nacionālā kultūras centra koru un vokālo ansambļu eksperts Lauris Goss un svētku režisors Juris Jonelis, kā arī pašvaldības vadītājs Gundars Važa, viņa vietniece Inga Priede un Kultūras un sporta nodaļas vadītāja Santa Laurinoviča.

Pavasara ziedi sagūluši pie simboliskajām sliedēm represēto novadnieku atceres  vietā Tukumā. Tie noklāj piemiņas plāksnes ar 1941. un 1949. gadā represēto iedzīvotāju vārdiem un uzvārdiem. Deg sveces, skan atmiņu stāsti, dziesmas un simboliski – vilcienu vagonu graboņa... Pieminot 1949. gada 25. marta genocīda upurus, svinīgajā sarīkojumā uzrunu teica pašvaldības vadītājs Gundars Važa, atmiņas par izsūtījuma...

Šodien, 25. martā, Tukuma 2. vidusskolā norisinājās spraigs draudzības mačs basketbolā starp ukraiņu basketbolistēm, kas šobrīd dzīvo Džūkstes pamatskolā,  un Tukuma 2. vidusskolas sportistēm.

Jau vēstīts, ka arī Tukuma pusē tiek ziedoti un gatavoti transporlīdzekļi, ko tālāk sūtīt uz Ukrainu to kareivju atbalstam, kas mēneša garumā turpina cīņu ar iebrucējiem un aizsargā civiliedzīvotājus. Iesaistās daudzi, to skaitā Kandavas lauksaimniecības tehnikuma audzēkņi un pasniedzēji, kas mācību prakses ietvaros palīdz ar remontdarbiem.

Kandavas sporta hallē pagājušājā nedēļās nogalē, 19, martā, aizvadīts «Kurzemes kauss» meitenēm (2012. gadā dzimušām un jaunākām), kas dažām jaunajām basketbolistēm bijusi arī pirmā nopietnā spēles pieredze.

21. marta preses konferencē domē ar pašvaldības vadītāju Gundaru Važu, viņa vietnieci Ingu Priedi un izpilddirektora vietnieci Baibu Pļaviņu runājām par aktuālo situāciju Ukrainas bēgļu uzņemšanā. Lai arī kopš pirmo bēgļu uzņemšanas jau pagājušas vairākas nedēļas, arvien vēl ir daudz neskaidrību – gan par reģistriem un bēgļu kustību, gan iespējamo valsts atbalstu.

Kad, sēžot pie tējas krūzes redakcijā, ar Intaru Pavloviču runājam par to, kā tad tas īsti ir – doties ceļojumā vienam pašam un zapiņā, kara drauds pie Ukrainas pamales bija pamatīgi samilzis, taču arvien šķita, ka tas ir kaut kas pavisam nereāls. Skeptiski par tādu iespēju bijuši arī ceļojuma laikā uzrunātie ukraiņi, atceras Intars.  Kolēģis gan ieminas – Krievijas prezidentam esot tādas īpašas attiecības ar īpašiem datumiem un tā dēvētā “dzimtenes aizstāvju diena” jeb 23. februāris arī nebūt nav aiz kalniem… Tālākais jau ir vēsture, un zinām, ka 24. februāra naktī Krievija iebruka Ukrainā un arvien turpina postīt visu, kam tik tiek klāt, nesaudzējot skolas, slimnīcas un arī vienkārši cilvēkus uz ielas. Tādēļ jau notikusī intervija uz brīdi tika nolikta malā...

Vairākkārt arī redakcijā esam uzklausījuši jautājumu: kas notiek ar fon der Rekes dzimtas kapliču, kura atrodas pilsētas pievārtē, Šlokenbekas Dzirnavu ezera krastā? Pateicoties biedrības «Partnerība laukiem un jūrai» iniciatīvai un starptautiskajam projektam «Upju un ezeru potenciāla izmantošana rekreācijai un uzņēmējdarbībai», šis potenciāli – tūrisma objekts ieguvis jaunus vaibstus.

Lasītājs jautā: Mēs ļoti bieži ar mazbērniem ejam uz pilsētas parku. Tā ir ļoti laba vieta bērniem – viņiem tur ir daudz dažādu atpūtas iespēju. Protams, bērniem reizēm sagribas uz tualeti, bet par laimi visu laiku tur bija pārvietojamā tualete, jo tā, kas ir telpās, ir slēgta. Taču arī šai pārvietojamai tualetei nebija nekādas vainas – tā bija tīra un kārtīga. Tikai vienu reizi tur nebija tīrs, un mēs par to informējām dispečerdienestu. Nākamajā reizē, kad aizgājām, tualetes vairs nebija.

Otrdien, 2022. gada 22. martā, plkst. 19.00 VEF Kultūras pilī tiks izrādīta breika un laikmetīgās dejas izrāde “MĒS”. Stāsts, kas ikvienu rosinās paraudzīties uz sevi no malas.