Palīdz organizēt pasākumus

Dagnija Žagare pārstāv 307. jeb Džūkstes mazpulku. Pati atzīst, ka mazpulks viņai ir kā ģimene: “Man mazpulks ir daudz ko iemācījis: kā strādāt un paveikt darbus līdz galam, kā būt pacietīgai, būt saprotošai. Kopumā mazpulks ir vieta, kur esmu atradusi ne tikai draugus, bet arī ģimeni, jo mazpulks ir viena liela ģimene.” Arī Mazpulka vadītāja Gundega Jēkabsone uzsver: ja Dagnija kam ķeras klāt, tad to veic ļoti apzinīgi: ”Vienmēr izvēlējusies sarežģītus pētnieciskos vai biznesa projektus. Tāpat Dagnija apzinīgi piedalījusies mazpulka aktivitātēs, ieguldot arī savu brīvprātīgo darbu. Dagnija vienmēr ir atsaucīga.”

Paliks laukos!

Nominācija tikusi arī Jaunpils-Viesatu mazpulka dalībniecei Elīnai Ķildai.  “Mazpulks man deva iespēju būt aktīvai, nebaidīties un komunicēt ar cilvēkiem. Ieguvu zināšanas par dabu, vidi un lauksaimniecību. Mani mazpulcēna projekti ir saistīti ar truškopību, un pašreiz manā trušu fermā ir 180 šķirnes truši. Esmu piedalījusies nometnēs un projektu forumos. Esmu ieguvusi arī draugus no citiem mazpulkiem, iepazinusi Latvijas novadus,” stāsta Elīna. Savukārt viņas mazpulka vadītāja Līga Bierande piebilst: “Elīna ir īsts un patiess lauku bērns, kas savu nākotni noteikti saistīs ar dzīvi laukos. Ir arī ļoti liels vecāku atbalsts trušu audzēšanā. Viņi ir aktīvi Šķirnes trušu asociācijas dalībnieki, regulāri piedalās Rāmavas izstādēs. Elīna mazpulkos ir iesaistījusi jaunāko māsu. Piedalījusies K. Ulmaņa piemiņas pasākumos un Jaunpils novada tirgos.”

Mazpulkā kopš pirmās klases

Īpaši novērtēts arī Elīzas Baumanes darbs (Jaunpils – Viesatu mazpulks). Viņa pulciņā iesaistījās jau 1. klasē, un pati spriež – tas ļāvis tapt mērķtiecīgākai, sabiedriskākai, sniedzis lielāku izpratni par lauksaimniecību: “Rakstot projektus par mājputniem, mana ģimene sāka audzēt un paplašināt mājputnu audzēšanu līdz 150 vistu ganāmpulkam un sākām tirgot to produkciju. Mazpulkā esmu ieguvusi zināšanas par dzīvniekiem, tas ir devis man interesi par zirgiem un tāpēc es jau divus gadus nodarbojos ar jāšanas sportu. Nākotnē, iespējams, būšu veterinārārste,” spriež jauniete.

Arī šajā gadījumā, uzsver L. Bierande, liels ir bijis tieši ģimenes atbalsts: “Elīza ir ļoti nosvērta un  mērķtiecīga, labi saprotas ar jaunāka vecuma mazpulcēniem un sniedz tiem padomus. Labprāt dalās pieredzē ar savām zināšanām un prasmēm. Vairākkārt piedalījusies K. Ulmaņa piemiņas pasākumos.”