Pilnais sprieduma teksts būs pieejams pēc desmit dienām, un, kā laikrakstam zināms, iesaistītās personas plāno to pārsūdzēt.

Jau vēstīts, apsūdzības rakstā prokurors bija norādījis:

Ēriks Zaporožecs par uzņēmuma («Piejūra») vienīgo valdes locekli kļuva 2019. gada 18. martā un apzinājās, ka uzņēmumam poligonā ir jāievēro 2014. gadā izsniegtās A kategorijas piesārņojošas darbības atļaujas noteikumi un normatīvie akti: Atkritumu apsaimniekošanas likuma 5. panta 1. daļa, 9. panta 1. daļa, 22. panta 1¹ daļa, Dabas resursu nodokļa likuma 21. panta 1. daļa, Vides aizsardzības likuma 3. pants, likuma «Par piesārņojumu» 4. panta 1. daļa. R. Stivriņš: ”Ē. Zaporožecs izdarīja šo normatīvo aktu pārkāpumus, un ne vēlāk kā 2019. gada 31. martā vienojās ar poligona «Janvāri» vadītāju Ingvaru Lerhu, kas poligonu vadīja no 2019. gada 1. janvāra līdz 31. oktobrim, ka poligonā 2019. gadā apglabāja ne mazāk kā 1930 tonnu būvniecības atkritumu virs gadā noteiktā limita (jo A kategorijas atkritumus atļauts apglabāt 500 tonnas), tādējādi radot kaitējumu dabai 830 097,46 eiro apmērā. Tāpat «Piejūra» apglabāja ne mazāk kā 1964, 217 tonnu iepakojuma atkritumu, lai gan tādus atkritumus vispār nebija ļauts apglabāt. Arī ar šādu rīcību uzņēmums pārkāpa atļaujas nosacījumus, nodarot kaitējumu dabas videi 844 613,21 eiro apmērā. Uzņēmums arī apglabāja 5580, 83 tonnas sadedzināmo atkritumu, lai gan atļaujā bija norādīts, ka sadedzināmos atkritumus nav atļauts apglabāt, tādēļ tika nodarīts kaitējums par 2 399 000 eiro. Tā kā I. Lerhs savu darbu uzņēmumā izbeidza 2019. gada 31. oktobrī, Ē. Zaporožecs, būdams uzņēmuma vienīgais valdes loceklis, turpināja pieļaut, ka 2020. gada 1. ceturksnī uzņēmums «Janvāros» apglabāja 88 tonnas lielizmēra atkritumu, lai gan tos nebija atļauts apglabāt, un tādējādi tika radīts kaitējums 44 000 eiro apmērā. 2020. gada 1. ceturksnī tika apglabātās vēl 102, 54 un 252 tonnas bioloģiski noārdāmo atkritumu, lai gan atļaujā teikts, ka tos nav atļauts apglabāt, un tā tika nodarīts kaitējums par 177 000 eiro. Valsts vides dienests ir novērtējis nodarīto kaitējumu, piemērojot nodokļa likmi desmitkāršā apmērā, jo secināts, ka videi nodarīts būtisks kaitējums. Tātad, ņemot vērā, ka 2019. gadā nodokļa likme par tonnu bija 43 eiro, bet 2020. – 50 eiro, kopumā Dabas videi tika radīts būtisks kaitējums 4 296 243 eiro apmērā.

Kas attiecas uz pārkāpumiem saistībā ar Dabas resursu nodokli, kura uzdevums ir finansiāli nodrošināt vides aizsardzības pasākumus, veicināt jaunu vidi saudzējošu tehnoloģiju ieviešanu utt., nodokļus aprēķina pēc likmēm, kuras rēķina atbilstoši vides piesārņojumam.

Vairāk par tiesas lēmumu lasiet piektdienas, 4. novembra laikrakstā