Kas mani satrauc? Nekas – pilnīgi nekas. Man prieks par optimistiem, kas apgalvo, ka pēc gadiem četriem – pieciem vai desmit – krīze beigsies; par cilvēkiem, kas plāno biznesu un godīgi nomaksā parādus. Man prieks par cerību, kas mirst pēdējā.

Vakar satiku dārza kaimiņu – centīgu celtnieku, kas it kā bez darba nebūtu, taču saimnieks, pie kura viņš strādā, samaksāt nevar, un celtnieks bez algas darbā gluži neraujas. Viņš labāk sasnigušajā dārzā iemalko alu un apspriež ar ceļā gadījušos žurnālistu dzīves perspektīvu: globāli raugoties, krīze ir globāla. Tā Ukrainā, kur māte dzīvo, zemi par grašiem pārdod; Vācijā, kur māsa mīt, celtniekus nevajadzēšot līdz 2011. gadam; Latvijā vispār bedre – kredīts jāmaksā, darba nav, bērni skolā jālaiž. Cerīgāka dzīve šķiet Krievijā, kur brālis dzīvo (un Krievija taču vēl rudenī aicināja tautiešus atpakaļ, piedāvājot gan labas algas, gan dzīvesvietu), un Amerikā, kur tomēr par mazo cilvēku domā. Ā, un vēl droši vien Ķīnā varētu dzīvot – katrā ziņā lielvalstis izgrozīsies, bet nu mēs… Kāpēc to Starptautiskā valūtas fonda aizdevumu nevarēja sadalīt vienlīdzīgās daļās katram Latvijas iedzīvotājam? Tas taču būtu vislabākais atspaids krīzes situācijā…? Nu nē, – es skaidroju: – Aizdevējam savi noteikumi; jāpabalsta skandināvu bankas… Uz to kaimiņš teic, ka aiz niknuma pret valdību malkas šķūni uzslējis – vēl tik jumts jāuzliek; vienā pusē malku, bet otrā – aitas un vistas turēšot. Vēl tik atļaujas jānokārto; visam jābūt likumīgi – kaimiņš ir pārliecināts. Esot gan dzirdēts, ka pēc algu samazināšanas ierēdņi, kā suga izmiršot, nebūšot arī kas kontrolē – roc, ko gribi, cel, ko gribi. Mjā, būtu taču kāds prieciņš grūtos laikos, taču nemūžam tam nenotikt – birokrātija mums stiprākā klints. Valdošie par sevi padomās, kā to prata «AirBaltic» prezidents, kurš pērn Ls 320 000 algā saņēmis (vairāk nekā Amerikas prezidents!). Labi dzīvojam un, lai dzīve būtu vēl labāka, kaimiņš šaujamo pirkšot, ko aitas un īpašumu sargāt. Jautājums vienīgi, kur naudu ierocim ņemt? Varbūt no bankas, ko atlaistie policisti vairs nesargās? Vispār jāpadomā – kā teica dižais Lembergs – šis ir milzīgu iespēju laiks… Tikai, kādas iespējas celtniekam un kādas – Lembergam…