Lai kā, bet katra krīze ir arī interesantu pārvērtību laiks – kamēr labi, tikām katrs pats savas laimes kalējs (vai kopā ar partiju) un saskaņā ar labo toni svešā maciņā nelūkojas, taču kolīdz jostas jāsavelk – skaties un brīnies, kā atdzīvojas vienlīdzības idejas. Varbūt tas uz labu.

Žurnālisti atmaskos krāpniekus, tiesneši sodīs, advokāti attaisnos un krāpnieku nauda pārtecēs uz aizstāvju kabatām (ne obligāti advokātu). Pēc bargākā panta – «par nekārtību organizēšanu» – sodu saņems tie, kas organizēja akmeni rokā un dauzīja Saeimas logus. Jādomā, pēc dažiem mēnešiem aptrūksies naudas kā bezdarbniekiem, tā citu pabalstu saņēmējiem – tautas kalpi varēs staipīt nožēlas pilnus smaidus un rīkot vēlēšanas.
Un gan jau būs labi – kā Tautas partija ieklausījās tautas balsī, nokaunējās un nolēma mainīt valdību, tā cietēju lāstus padzirdējušie Šlesers, Šķēle un Lembergs un viņu piemēra iedvesmotie pārējie šīs valstiņas miljonāri (no kuriem lielākā daļa ir krietni kristieši), atdos tautai godīgā biznesā nopelnīto.
Ja tā notiks, būs attaisnojušās šobrīd daudzu draudžu īstenotās nakts lūgšanas, lai valsts un tauta atgūtos no krīzes.
Eh, kā man labi palika no tik daudzām labām domām – gan jau Dieviņš līdzēs izkulties arī no Starptautiskā valūtas fonda parādsaistībām un labā cerībā varētu palūgt arī ikvienu, kam šodien naudiņas daudz, aizdot nabagiem uz labiem procentiem. Mēs esam gatavi vergot, un gan jau Dieviņš palīdzēs, jo – kurš gan cits?!