Tukumā un novadā

Šovakar Tukuma novada pašvaldībā notika Tukuma pilsētas iedzīvotāju konsultatīvās padomes sēde, kurā par padomes priekšsēdētāju ievēlēja Artu Ezerieti no centra rajona, par viņas vietnieci – Daci Ernšteini no Veļķiem, bet sekretāres pienākumus vismaz uz gadu uzņēmās Kristīne Logina no Lauktehnikas mikrorajona.

Kopš 2017. gada Borisa un Ināras Teterevu fonds atbalstījis bezpeļņas organizāciju 171 dārzkopības projektu. No tiem 31 īstenots šogad, aptverot 1056 mājsaimniecības jeb lielāko viena gada laikā dārzkopības projektos iesaistīto dalībnieku skaitu. Ar saņemtajām sēklām, stādiem un inventāru viņi varējuši sagādāt pārtiku sev un ģimenei. Trīs projekti īstenoti Tukuma novadā.

Nu jau astoto reizi Preiļu Mūzikas un mākslas skolā izskanēja mūsu izcilā latviešu komponista Jāņa Ivanova piemiņai veltīts Jaundarbu konkurss. Tajā piedalās gan jaunie komponisti, gan mākslinieki, katru reizi radot kādu neatkārtojamu un unikālu skaņu vai krāsu gleznu.

17. oktobrī 18.00 Durbes pils lielajā zālē (M. Parka ielā 7, Tukumā) mūzikas cienītāji aicināti uz koncertu “Dimantos apslēptā sirds”, kas veltīts komponista Emīla Dārziņa 150. jubilejai. Koncertprogrammā izskanēs visas Emīla Dārziņa solodziesmas, kas atklās komponista mūzikas maigumu, jūsmu, rezignāciju, nostalģiju, drāmu un pāri visam – vienkāršu daili, kas skar līdz sirds dziļumiem.

22. oktobrī 15.00 Tukuma novada pašvaldības administrācijas ēkā Talsu ielā 4 Valsts aģentūra «Civilās aviācijas aģentūra» (CAA) uzsākusi informatīvo semināru ciklu visā Latvijā par bezpilota lidaparātu (dronu) lietošanas normatīvo regulējumu un lietotāju pienākumiem.

Putnu dienu un EuroBirdwatch ietvaros Kaņiera ezerā, Ķemeru Nacionālajā parkā, notika putnu vērošanas pasākums, kas pulcēja dabas entuziastus, ģimenes un ornitoloģijas interesentus. Viens no dienas ievērojamākajiem novērojumiem bija 25 lielgalvju (Netta rufina) bars – līdz šim lielākais Latvijā reģistrētais šīs sugas skaits vienkopus. Šo iespaidīgo baru pamanīja un identificēja ornitologs Gaidis Grandāns, un novērojums jau ir iekļauts Latvijas Ornitoloģijas biedrībai iesniegtajos datos.

Jau oktobra nogalē tiks pasniegtas ikgadējā Zemkopības ministrijas rīkotā konkursa «Sējējs 2025» balvas, kuras aizceļo pie uzņēmīgiem saimniekiem Latvijas laukos. Līdz pat apbalvošanas dienai, 25. oktobrim, savu vērtējumu iespējams teikt arī iedzīvotājiem, reizi dienā balsojot par kādu sev tīkamo uzņēmumu, saimniecību, personību. Un savu balsi iespējams atdot par vairākiem novadniekiem.

No 14. līdz 19. oktobrim UNESCO nedēļas ietvaros Tukuma Pils tornī (Brīvības laukums 19a, Tukums) būs skatāma izstāde “Sibīrijas atbalsis”, savukārt 18. oktobrī plkst. 12.00 notiks saruna par Sibīrijā rakstītām vēstulēm uz bērza tāss, to pētniecību un atklājumiem. Muzejs aicina interesentus un jo īpaši skolēnu grupas iepazīt deportāciju stāstus un dokumentārā mantojuma nozīmi.

Tukuma novada pašvaldība aicina pieteikties 2025. gada Tukuma novada Kultūras projektu konkursa 2. kārtai, par projekta aktivitātēm, kuras plānots īstenot vai uzsākt to īstenošanu laika periodā no 2026. gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam.

29. septembrī notika iknedēļas preses konference Tukuma novada pašvaldībā. Tajā par aktualitātēm informēja un uz jautājumiem atbildēja pašvaldības vadītājs Gundars Važa un sabiedrisko attiecību speciāliste Aiga Priede.

25. septembrī, Tukuma novada domes sēdē pirmsskolas izglītības iestādes «Vālodzīte» vadītājas amatā deputāti apstiprināja Baibu Zundi.

Tukuma novada pašvaldība aicina novada iestādes, uzņēmumus, biedrības, domes komisijas un iedzīvotāju konsultatīvās padomes iesniegt pieteikumus apbalvojumiem «Tukuma novada domes Cildinājuma balva», «Tukuma novada domes Atzinības raksts» un «Tukuma novada Goda pilsonis», pamatojoties uz nolikumu «Par Tukuma novada pašvaldības apbalvojumiem un piešķiršanas kārtību».

Saņēmām kāda lasītāja jautājumu: – Dzīvoju Kandavas pusē Cēres pagastā un vērojot apkārt notiekošo gribētu izteikt savu viedokli par naudas līdzekļu izlietojumu, manuprāt nepareizos virzienos. Par katra pagasta ģerboņu un pēc tam karogu izgatavošanu. Pirmām kārtām vēlētos uzzināt cik izmaksāja viena ģerboņa izgatavošana un tādi bija 12. Kas notiek ar tiem, kas vairs nav aktuāli – piemēram, Kandavas meža kuilis? Un vēl – kur to mēs izmantosim?  Manuprāt še naudas līdzekļi, šajos spiedīgajos apstākļos, kad visu laiku tiek domāts kā ietaupīt naudu, nebija nepieciešams. Meklē visādus ietaupīšanas veidus – slēdz un reformē mazās skolas, lai gan tas bieži vien nav labākais veids kā to izdarīt. Labi ja naudas ir vairāk – tas ir jādomā kā to tērēt... piemēram cilvēkiem invalīdiem, kuri nevar paši par sevi parūpēties – varēja tiem iepirkt higiēnas preces, jo tās tagad arī ir ļoti dārgas, un ir gadījumi, kad cilvēki tās nevar iegādāties. Kārtā ziņā, ir lietas kurām nauda būtu vairāk nepieciešama, nekā ģerboņu izgatavošana...

No 2025. gada 20. septembra līdz 22. novembrim Tukuma Audēju darbnīcā (Tidaholmas ielā 3, Tukumā) apskatāma audējas un rokdarbnieces Mudītes Rudaus–Rudovskas jubilejas personālizstāde “Manas dzīves stāsts”. Izstādē apkopoti darbi, kas tapuši daudzu gadu garumā – austi, šūti, adīti, tamborēti un citādi darināti, sākot no pašiem pirmajiem līdz pat jaunākajiem, īpaša vieta atvēlēta austiem karogiem. Katrs darbs atspoguļo autores meistarību, pacietību un mīlestību pret rokdarbu tradīcijām jau vairāk nekā 37 gadus.

Dižkoki Latvijā ir aizsargājami – to nociršanai nepieciešama Dabas aizsardzības pārvaldes (pārvaldes) atļauja. Tomēr pēdējos gados pieredzēti vairāki gadījumi, kad zemes īpašnieki tos iznīcinājuši prettiesiski vai pašvaldības amatpersonas pārkāpušas savas pilnvaras, izsniedzot tiem nelikumīgas ciršanas atļaujas. Šāda nesaskaņota rīcība ir pretlikumīga, par ko iestājas kriminālatbildība. Par vienu dižkoku var piemērot zaudējumu atlīdzību no 23 000 līdz pat 81 000 eiro.

Saņēmām kāda lasītāja jautājumu, kurš satraucies par suni kaimiņos. “Mums Cēres pagastā pie mājas stāv piesiets suns. Nekad nav redzēts, ka kāds ar viņu būtu staigājis – ziemas vai vasaras, sniegs vai lietus, suns, nabadziņš, tur tā arī sēž pie ķēdes trīs metru garumā. Pat būda viņam nav kārtīga! Kaut kāda kartupeļu kaste. Ir runāts arī ar saimnieku, prasīts – kāpēc nelaiž suni vaļā? Saka, ka tad jau aizskriešot. Žogu arī neesot gatavi būvēt. Bet tad jājautā, kam tad vispār to suni tur?  Interesējos, ko un vai tādos gadījumos cilvēks no malas var darīt?”

Ja pirms pāris desmitgadēm viss bija tā kā pavisam skaidrs – piejūras ciemos galvenā rosīšanās bija ar un ap zveju, tad šobrīd tā aina kļuvusi daudzšķautnaināka. Un arī ciemnieki – dažādās jomās radošāki.   Viens no piemēriem, Piejūras dziedinošais dārzs Engurē (Jūras iela 67), kurā saimnieko Edīte Millere. Viņa ir pakalpojumu dizainere, kas sava maģistra darba ietvaros pētījusi terapeitisko dārzu ietekmi uz cilvēku labbūtību un šobrīd šādu dārzu cenšas iedzīvināt arī mūsu piejūras ciemā.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) sācis darbu, lai izveidotu desmit jaunas meteoroloģisko novērojumu stacijas un uzstādītu divus jaunus meteoroloģiskos radarus, vēstī «Latvijas sabiedriskais medijs».

Tukuma novada pašvaldība aicina Tukuma novada uzņēmējus līdz 29. septembrim pieteikties dalībai Uzņēmēju konsultatīvajā padomē – platformā, kurā uzņēmēji kopā ar pašvaldību meklēs risinājumus uzņēmējdarbības vides uzlabošanai un dalīsies priekšlikumos par novada attīstību.

8. septembrī Tukuma novada pašvaldībā notika preses konference, kurā par aktualitātēm informēja un uz jautājumiem atbildēja pašvaldības vadītājs Gundars Važa un sabiedrisko attiecību speciāliste Aiga Priede.

Šoreiz ne pirmdienā, bet otrdienā, 2. septembrī, pašvaldībā notika preses konference, kurā uz jautājumiem atbildēja pašvaldības vadītājs Gundars Važa un izpilddirektora vietnieks Egils Dude, kā arī sabiedrisko attiecību speciāliste Sintija Zekunde.

Tukuma novada pašvaldība aicina ikvienu interesentu piedalīties bezmaksas nūjošanas nodarbībās, kas septembrī un oktobrī notiks Smārdes stadionā. Tuvākā nodarbība paredzēta 3. septembrī plkst. 18.00.

Valsts kontroles revīzijā secināts, ka pašvaldību piešķirtie atvieglojumi (piemēram, pabalsti, kompensācijas, atlaides, līdzfinansējums) ir ļoti dažādi un pašvaldībām izmaksā dārgi. Tie bieži nav pietiekami pamatoti, nesasniedz iecerētos mērķus vai nav samērīgi pret administrēšanas izmaksām, kā arī ne vienmēr ir skaidrs, vai konkrētais atvieglojums patiešām ir nepieciešams. Pašvaldībām obligātā Atvieglojumu vienotā informācijas sistēma (AVIS), ko Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) paredzēja kā risinājumu atvieglojumu administrēšanai un iedzīvotāju informētībai, šobrīd nav pilnvērtīgi izmantojama. Tās ieviešanai vajadzīgi tehniski risinājumi, kas pašvaldībām prasa finanšu ieguldījumus, kuru tām šobrīd nav. Turklāt sistēma nav pielāgota atvieglojumu daudzveidībai un atšķirīgajai administrēšanas praksei.