Ierakstā sociālajā medijā X Kulbergs ziņu virsrakstus sauc par “aplamiem, sagrozītiem, nepatiesiem” un pārmet manipulēšanu ar sabiedrības domu. Taču ieraksta tekstā viņš nenosauc konkrētos virsrakstus, nepaskaidro, kuri fakti ir nepatiesi, un nesniedz pierādījumus apsūdzībām. Šādi pārmetumi diskreditē žurnālistu darbu, nedodot sabiedrībai iespēju pārbaudīt to pamatotību.

Ministru prezidenta amats nevienu nepadara par patiesības pēdējo instanci. Politiķi ir ieinteresēti politiskā procesa dalībnieki: viņi aizstāv savas programmas, lēmumus un partiju pozīcijas, kā arī cenšas saglabāt vēlētāju atbalstu. Šīs intereses var sakrist ar sabiedrības interesēm, taču tās nav automātiski identiskas. Tādēļ politiķu apgalvojumi ir jāpārbauda neatkarīgi no ieņemamā amata.

Politiskā pieredze pati par sevi negarantē objektivitāti. Baekgaard un līdzautoru pētījumā ar 954 Dānijas politiķu dalību konstatēts, ka politiķi biežāk kļūdaini interpretēja informāciju, ja tā bija pretrunā viņu iepriekšējām nostādnēm.[1] Tas parāda, kāpēc politiķa pārliecība par savu taisnību nav pietiekams informācijas patiesuma kritērijs.

Premjera atskaites var sniegt noderīgu informāciju, tomēr tajās viņš pats izvēlas tematus, uzsvarus un to, ko nepieminēt. Žurnālistu uzdevums ir pārbaudīt dokumentus un datus, salīdzināt solījumus ar darbiem, uzdot precizējošus jautājumus un atklāt arī to, ko amatpersonas nevēlas izcelt. Ferraz un Finan pētījums par Brazīlijas pašvaldību auditiem parādīja, ka publiskotā informācija par korupciju ietekmēja amatpersonu vēlēšanu rezultātus un šī ietekme bija izteiktāka vietās, kur darbojās vietējais radio.[2] Mediji palīdz sabiedrībai prasīt politisko atbildību.

Valsts finanšu problēmu nopietnība tikai palielina nepieciešamību pēc neatkarīgas pārbaudes. Sabiedrībai jāzina, uz kādiem aprēķiniem balstīti valdības priekšlikumi, kādas ir alternatīvas un kuri iedzīvotāji segs lēmumu izmaksas. Medijiem nav pienākuma pārņemt valdības skaidrojumu vai pasniegt tās piedāvāto risinājumu kā vienīgo iespējamo.

Neatkarīgu mediju diskreditēšana ir demokrātijas brīdinājuma signāls. V-Dem institūta pētījumi rāda, ka vārda brīvība ir viena no pirmajām jomām, pret kuru vēršas demokrātijas vājināšanās laikā, savukārt mediju cenzūra ir izplatīts varas nostiprināšanas instruments.[3] Apgalvojumi, ka neatkarīgiem medijiem nevar uzticēties, var palīdzēt radīt attaisnojumu to darba ierobežošanai.

ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija 2025. gada februārī ierobežoja “Associated Press” piekļuvi prezidenta pasākumiem, jo aģentūra turpināja lietot nosaukumu “Meksikas līcis”, vienlaikus informējot arī par Trampa izvēlēto nosaukumu “Amerikas līcis”. Tramps paziņoja, ka ierobežojumi turpināsies, līdz aģentūra piekritīs viņa prasībai.[4] Tas skāra arī auditoriju: žurnālistiem tika liegta iespēja klātienē novērot notiekošo un uzdot jautājumus. Piekļuve informācijai tika padarīta atkarīga no redakcijas pakļaušanās politiķa prasībām.

Daudz tālāk neatkarīgas informācijas apspiešanā ir aizgājis Vladimira Putina režīms Krievijā. Pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā varasiestādes pieprasīja medijiem izmantot oficiālo Aizsardzības ministrijas informāciju, bloķēja neatkarīgus medijus un ieviesa kriminālatbildību par varas ieskatā “nepatiesu informāciju” par armiju.[5] Latvijas situācija nav pielīdzināma Krievijas represijām, taču šī pieredze atgādina, kāpēc nav pieņemama amatpersonu pretenzija noteikt, ka uzticams ir tikai varas vēstījums.

Arī mediji var kļūdīties, un kļūdas ir jālabo. Virsrakstiem jāatbilst publikāciju saturam, bet žurnālistiem jāsaglabā būtiskais konteksts. Ja premjers konstatējis nepatiesu informāciju, viņam jānosauc konkrētā publikācija, jānorāda kļūda un jāsniedz pārbaudāmi fakti. Neapmierinātība ar ziņas uzsvaru pati par sevi nepierāda manipulāciju.

LŽA aicina Ministru prezidentu pamatot izteiktās apsūdzības vai tās atsaukt, atturēties no vispārinošas mediju diskreditēšanas un atbildēt uz žurnālistu jautājumiem pēc būtības. Sabiedrībai ir tiesības saņemt neatkarīgi pārbaudītu informāciju par valdības darbu. Savukārt valdības vadītājam ir pienākums atskaitīties, bet nav privilēģijas vienpersoniski noteikt, kas ir patiesība.

[1] Baekgaard, M. u. c. (2019). The Role of Evidence in Politics: Motivated Reasoning and Persuasion among Politicians. British Journal of Political Science, 49(3), 1117–1140.

[2] Ferraz, C., & Finan, F. (2008). Exposing Corrupt Politicians: The Effects of Brazil’s Publicly Released Audits on Electoral Outcomes. The Quarterly Journal of Economics, 123(2), 703–745.

[3] V-Dem Institute (2025). Restrictions to freedom of expression as democracy loses ground.

[4] Associated Press (18.02.2025.). Trump says AP will be curtailed at the White House until it changes its style to Gulf of America.

[5] Human Rights Watch (2023). World Report 2023: Russian Federation.