Kandavā

Kandavas novada domes ēkas sienas viens gals tikko ieguvis gleznojumu – Leona Brieža dzejas četrrindi. Līdzīgi darbi projekta ietvaros norisinās arī citviet pilsētā, to skaitā, pie ēkas Pils un Lielās ielas krustojumā, kur, starp citu, Guntara Rača dzejolis tika uzgleznots jau pērn.

25. maijā, ar konferenci muzejā, tika atklāti Kandavas novada svētki. Šogad zinātniskā konference tika veltīta arheoloģijai un tajā piedalījās Andris Tomašūns (pedagoģijas zinātņu doktors, vēsturnieks, arheologs, pasniedzējs, publicists un politiķis), Guntis Zemītis  (vēsturnieks, vēstures zinātņu doktors, Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūta direktors, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis, BA „Turība” profesors) un Aksilda Petrevica (vēsturniece, vēstures skolotāja).

18. maijā laukumā pie jauniešu centra «Nagla» notiks tradicionālā sezonas atklāšanas jeb skeitparka ievizināšana.

16. maijā Kandavas kultūras namā notika deju koncerts,  ko publikai un vērtēšanas komisijai kā savu diplomdarbu bija veidojusi J. Vītola Latvijas mūzikas akadēmijas studente Ance Kunkulberga.

12.maija uz ģimeņu tūri Imulas upes ielejā, Buses pilskalna apkārtnē, aicināja Latvijas Dabas fonds.

Kandavas novadā laikā «Baltā galdauta svētkos» ir ieviestas arī pašiem savas valsts neatkarības atjaunošanas dienas tradīcijas. Viena no tām – kāršupupu stādīšanas pagasta centros, kas simbolizē visas labās domas, ko veltīt Latvijai un novadam. Otra – svinīga jauno pilsoņu jeb pagājušā gadā dzimušo bērniņu uzņemšana vietējās kopienas saimē.

Pavasarī, kad mācību gada noslēgums vairs nav aiz kalniem, kopā tiek savilktas ne tikai atzīmes, bet arī radošajos pulciņos padarītais. Un, lai iegūtu uzstāšanās pieredzi, kā arī lūkotu, kā sokas citiem dziedošajiem, dejojošajiem un teātri spēlējošajiem kolektīviem, teju ik pārnedēļas norisinās dažāda mēroga festivāli.

29. aprīlī Tukuma Raiņa ģimnāzijā norisinājās koru skate, kurā piedalījās kori no Tukuma, Jaunpils un Kandavas novada, kā arī divi kori no Rīgas. Vien trijās no 30 Latvijas skatēm dziedātāji bija ieguvuši tikai I un augstākās pakāpes, un Tukuma koru apriņķa skate bija viena tām.

20. aprīlī notika Kandavas novada taku skriešanas seriāla 1. kārta. Teteriņu ezers kā ap-skriešanas objekts ir zināms lielai daļai Kandavas skolēnu. Te notika ikgadējie rudens un pavasara krosi. Dalībniekiem 1. kārtā tika piedāvātas divas distances: 2 vai 4 kilometri.

“Dodu miljonu, tik daudz mūziķu vienuviet te nekad nav bijis!“ tā par sestdienas koncertu Kandavas kultūras namā sacīja Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skolas direktors un šajā reizē – arī koporķestra diriģents Mārtiņš Bergs.

Kandavas jauniešu centrā «Nagla» norisinājās pašu jauniešu organizēts pasākums «Jauniešu faktors». Iecere bija aicināt kopā visus tos, kuri ir gatavi uzstāties un demonstrēt kādu no saviem talantiem. Kopumā bija sagatavoti 14 priekšnesumi

«Visās varavīksnes krāsās» – tā nodēvēts ikgadējais pasākums, kas notika 14. aprīlī Cērē un kur dziesmā satikās vokālie ansambļi. Iepriekšējā gadā loze, par to kurš uzņems viesus, krita Cēres pagasta sieviešu vokālajam ansamblim, kuru šajā sezonā tikusi pie jaunas vadītājas – Madaras Rutkas.

Katru gadu pavasarī skolēni, kas apgūst profesionālās ievirzes mākslas un dizaina izglītības programmu, piedalās valsts konkursā. Šī gada konkursa uzdevums bija, iedvesmojoties no viena dzejoļa, izveidot ilustrētu 8 lpp dzejoļu grāmatiņu.

Noslēgusies jau IX «Rietumu līgas/Kurzemes radio» basketbola līgas sezona, kuru organizē sporta klubs «Kandava. Finālsacensības šogad norisinājās Kandavā, kur fināla četriniekā iekļuva «Bērzi Pluss/Ventspils», «LPPP/Nīca», BK «Tukums» un «Pāvilostas novada» komandas.

Darba ikdiena – debesīs – tas ir Lienes Mudrovas un Krista Kulmaņa pienākums, jo viņi apguvuši stjuarta amata prasmes un strādā nacionālajā aviolīnijā «AirBaltic».

Kopš pagājušās nedēļas Kandavas novada muzejā aplūkojamas ikonas. tās kā logu uz mūžību raksturo Guntis Dišlers, Latvijas kristīgās akadēmijas docents. Izstādes atklāšana 29. martā bija labi apmeklēta, un tā bija arī iespēja katram interesentam ne tikai uzzināt, kā tad īsti uz ikonu lūkoties, bet arī burtiskā nozīmē lielu daļu darbu aptaustīt un uzzināt to tapšanas tehniskos knifus.

28. martā galerijā «Vējspārns» Kandavā atklāta mākslinieku Nugzara Paksadzes un Natālijas Baidukas (Kluodas) kopīgi veidota gleznu izstāde «Atspulgi».

28. martā Kandavas Mūzikas un mākslas skolas zālē uzstājās novada skolu kori un vokālie ansambļi. Pirmajā festivāla daļā vārds jeb skatuve tika atvēlēta koriem, kur gan skatei jeb konkursam «Dziesmai būt» oficiāli tika pieteikts tikai viens kolektīvs – K. Mīlenbaha vidusskolas 5.-9. klašu dziedātāji (vadītāja Andra Vilkauša).

Pastaiga dabā 24. martā tika organizēta, pieskaņojoties Pasaules ūdens dienai. Ar akcijas palīdzību cilvēki tiek aicināti aizdomāties par vienu vispārzināmu, bet reizēm piemirstu faktu – bez ūdens nebūtu iespējama dzīvība.

Jau teju divus gadus lēnām, tomēr uz priekšu virzās projekts, kas Kandavas novadā paredz atjaunot grants seguma ceļus aptuveni 25 km garumā. Bet nu, kad iecere nonākusi savā finiša taisnē, deputāti sākuši šaubīties – tā liecina pagājušās nedēļas finanšu komitejas sēdē redzētais un dzirdētais.

Iedzīvotāju sapulcē Zemītē, kas notika 20. martā, kupli pārstāvēts bija arī Grenču gals. Tā iedzīvotāji interesējās, kad beidzot kaut kas tiks ieguldīts viņu ciematiņā? Tāpat vietējie satraucās par tām vēsturiskām ēkām, kas ieguvušas jaunus īpašniekus.

Iespējams, ka šīs sezonas viena no aktīvākajām iedzīvotāju sapulcēm tika aizvadīta Valdeķos, kur domes un uzņēmumu pārstāvji iedzīvotājus kopā aicināja pagājušajā ceturtdienā – 15. martā. Galvenokārt un lielākie strīdi gan izvērtās pašu iedzīvotāju vidū, piemēram, diskutējot par automašīnu novietošanu pie mājas.

Jau informējām par strauji atnākušā pavasara radītajiem plūdiem Tukumā un novadā, taču nu interesējāmies, kādi ir lielākie plūdu nedarbi Kandavas, Engures un Jaunpils novadā.