Pilsētas ielās plīvo ar melnām lentām iezīmēti Latvijas valsts karogi – sēras, kas pārņēmušas Poliju, atbalsojas it visur pasaulē, arī Latvijā. Aviokatastrofa, kas aiznesusi lielākās Eiropas valsts vadītāju dzīvības, rada visdažādākos minējumus un pārdomas. Minējumu vidū vislielākās diskusijas raisa divas versijas – "Krievijas roka" un "cilvēciskais faktors".
Jā, Lehs Kačiņskis bija pamatīgs dadzis daudzu acīs. No malas raugoties un, neslēpšu, arī īpaši neiedziļinoties, viņš savā "bezgalīgajā poliskumā" šķitās esam gluži vai anarhists, kura dēļ daža laba iestrādāta sistēma buksēja kā pamatīgi nobloķēta piekabe. Ne viens vien Eiropas Savienības un arī citās starptautiskās institūcijās "lielo un vareno" sagatavots līgums tā arī palika – ieceru līmenī, jo L. Kačiņskis neparakstīja neko, ko uzskatīja esam pretrunā ar savas valsts, savas tautas interesēm. Sākumā šķita – tas tik tāds populisms, lēts triks, ko bieži vien piekopj pašmāju politiķi, lai ātrāk un par katru cenu tiktu pie valsts sniegto iespēju siles. Vēlāk, redzot, kā Polija savu panāk gan lauksaimniecības, gan enerģētikas un pat tirdzniecības jomā, domas par Polijas vadītāju manījās.
Jā, līdzās cieņai un apbrīnai, iezagās arī skaudības velniņš – saprotu jau, ka ne mums Polijas plašumu, ne cilvēku miljonu, bet vai tad arī mēs nebūtu pelnījuši kaut mazumiņu (kaut proporcionāli) tā lepnuma, pašapziņas un stingra mugurkaula devas, ko baudīja Eiropas lielākā valsts?!.. Vai tiešām taisnība tiem, kas visas mūsu likstas un nedienas meklē vēsturē? Sak, ko var gribēt – mēs tak gadsimtos bijuši kalpi un vergi; tās līkās muguras un skatiens, kas saimnieku meklē, – tas mūsu asinīs paaudžu paaudzēs lemts? Un saka vēl – tā nespēja par tautu un valsti domāt – tā mums arī no vergu dvēselēm nākot; nav ticības, ka ilgi saimnieka kārtā būsim, tāpēc, pie kopsiles tikušiem, jāgrābj un jāķer, cik daudz un ātri vien var… Jā, trūkst mums Polijas augstmaņu dziņas, trūkst gara augstdzimtības un lepnuma. Bet, iespējams, lepnums, kas Polijas spožums, šoreiz bijis arī tās posts. Varbūt tieši lepnums liedzis pakļauties miglai, iedomātam apstākļu vai Krievijas diktātam. Varbūt…
Mūžīgu mieru aizgājušo dvēselēm! Līdzjūtība – Polijas valstij un tautai…