SIF/2023.lv/RMA/09

29. jūnijā notika Tukuma novada domes sēde, kurā izskatīja 76 darba kārtības jautājumus.

Latvietis vienmēr ir bijis un ir dziesmas mīļotājs. Gan tas mazais ganiņš, kas gavilēja tautas dziesmas savam ganāmpulkam, gan nopietns kora dalībnieks, kas savu priekšnesumu sniedz lielam klausītāju pulkam.

Izskanējuši šī gadsimta pirmie lielākie Latvijas valsts nacionālie svētki – pirmo Vispārējo latviešu dziedāšanas svētku 150. dzimšanas diena. (Lai piedod dejotāji, bet Deju svētku tradīcijai vēl tikai 58 gadi.) Ir saglabāta senākā relikvija – pirmo svētku Līgo karogs, un vēl no pirmsākumiem nākusī tradīcija – svētku programmā iekļaut iespējami daudz tautas dziesmu.

Jau izskanējis Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku koru lielkoncerts «Tīrums. Dziesmas ceļš», bet šovakar un sestdien deju rakstus varēs lūkot lieluzvedumā «Mūžīgais dzinējs». Un tad jau klāt svētku noslēguma koncerts «Kopā Augšup», kur kora dziesmā vienosies 266 jauktie kori, 83 sieviešu kori, 22 vīru kori, 38 senioru kori, 36 jauniešu un vidusskolu kori, kā arī dejos 18 A grupas jauniešu deju kolektīvu, 33 D grupas vidējās paaudzes deju kolektīvu, 22 F grupas senioru kolektīvi, 16 bērnu deju kolektīvi un spēlēs 65 pūtēju orķestri. Bet vēl līdz tam Rīgas parkos un ielās skanēs kapelas, folkloras kopas un vokālie ansambļi, būs vēl citi svētku notikumi, kas palīdzēs katram šajā nedēļas nogalē izjust svētkus... Bet mēs ieskatījāmies grūtajā mēģinājumu procesā, bijām klāt skatēs un koncertos, lai parādītu jums, lasītāji, kā mūsējiem klājas Rīgā.

2. jūlijā Vecrīgā pulcējās un Rīgas ielās izvijās lielais Dziesmu un deju svētku gājiens, kuru veidoja dziedātāji, dejotāji, pūtēji un koklētāji, teātra spēlētāji, folkloras kopu, tautas mūzikas kapelu, tautas lietišķās mākslas studiju un pulciņu dalībnieki, valsts, pilsētu, novadu, pagastu, kultūras un tautas namu, kolektīvu vadītāji... Un vēl daudzi jo daudzi, kas vēlējās piedalīties Novadu dižošanās lielajā notikumā un cildināt latviešu dziesmu un deju, latviešu mūziku un latviešu valodu. Sācies ar Diķliem un Vidzemi, gājiens tālāk iepazīstināja ar Kurzemes, Zemgales, Latgales un Rīgas kolektīviem, to vidū ar kolektīviem no dažādām pasaules valstīm.

Tas ir viens no secinājumiem, kas izlasāms Latvijas Republikas Valsts kontroles atzinumā par revīziju, kurā vērtēta Bauskas, Cēsu, Dienvidkurzemes, Jēkabpils, Ludzas, Ogres, Preiļu un Tukuma novada pašvaldības līdzdalība to veidotajās kapitālsabiedrībās, kā arī šo uzņēmumu finansiālais stāvoklis, peļņa un zaudējumi, kā arī pašvaldības ieguldījumi 2019., 2020. un 2021. gadā.

Jau šajā nedēļas nogalē Rīga uzņems simtus un tūkstošus XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu un XVII Deju svētku dalībnieku, un viņu vidū būs arī kuplā Tukuma novada amatiermākslas kolektīvu saime. 48 ??kolektīvi, 1144 dalībnieki, no kuriem 537 ir dejotāji, 450 – koru dziedātāji, 39 – pūtēju orķestra dalībnieki, 40 – folkloras kopu un tautas mūzikas kapelu dalībnieki, 33 – tautas lietišķās mākslas studiju/pulciņu pārstāvji un 20 koklētāji... Kopskaits ir mazliet lielāks nekā 2018. gadā, kad Tukuma, Engures, Kandavas un Jaunpils novads uz svētkiem kopā aizveda 41 kolektīva 1078 dalībniekus.

26. jūnija vakarā tukumnieki pulcējās Šēseles ielā, kas transportam bija slēgta, lai Tukumā varētu ieskandināt Dziesmu un deju svētku nedēļu.

Vakar, 15. jūnijā, deputāti sanāca uz ikmēneša pastāvīgo komiteju sēdēm – diskutēja par jautājumiem, kurus virzīt tālāk lemšanai uz domes sēdi vai tomēr šobrīd to izskatīšanu vēl atlikt. Vienlaikus starp komitejām tika noorganizēta arī ārkārtas domes sēde, kur darba kārtībā bija trīs jautājumi. Steidzamības kārtā, jo tie saistīti ar projektiem un to finansējumu.

Aizvadītā atkušņainā ziema, aukstuma vilnis pavasarī nodarījis lielu postu galvenokārt augļu dārziem. Nedaudz tiek runāts par to, ka cietis arī ziemas rapsis, tomēr dzeltenie lauki priecē šīs kultūras audzētājus. Savukārt augļu un ogu audzētāji ir samulsuši un bažīgi, jo ražas šogad, iespējams, būs niecīgas. Lai pārliecinātos, kā klājas augļkopjiem, veicām nelielu aptauju. To sākām ar pētniekiem, kas parasti zina vairāk nekā tikai to,  kas noticis pašu dārzos.

Šosvētdien, 18. jūnijā, 13.00 Pūres evaņģēliski luteriskajā baznīcā 100 gadu jubilejā pieminēs skolotāju, kultūras darbinieku un kādreizējo Pūres evaņģēliski luteriskās draudzes priekšnieku Imantu Drunku. Viņa veikumu pagasta kultūras dzīvē un baznīcas draudzē atcerējās kultūras darbinieces Dzidra Rozenberga un Inga Zariņa-Dzenīte, kas pauda gandarījumu, ka zināmu savas dzīves laiku varējušas pavadīt kopā ar tik talantīgu, zinošu un kultūras jomā aizrautīgu cilvēku.

30. maija laikraksta numurā jau rakstījām par Annas ielu un tās iedzīvotāju iebildumiem, kas radušies saistībā ar ielas rekonstrukcijas projektu un tā laikā realizētajiem lietus ūdens risinājumiem,. Annas iela šobrīd tiek pārbūvēta vienlaikus ar Kalna, Miera un Magoņu ielu. Pēc publikācijas atkal uzklausījām iedzīvotāju jautājumus, uz kuriem atbildes sniedza Attīstības nodaļas vadītājas vietniece Santa Haferberga.

Jau rakstījām, ka no nākamās nedēļas sāks pārbūvēt stāvlaukumu pie Tukuma poliklīnikas un vienlaikus, kā skaidroja pašvaldības izpilddirektora vietnieks Egils Dude, sāks pārbūvēt arī gaisa tiltu. Savukārt SIA «Tukuma ūdens» Meža ielā jaunnedēļ sāks ierīkot ūdensvadu.

27. maijā kultūras namā Tukuma mākslas skolas deju kolektīvs «Luste» skatītāju pilnā zālē svinēja savas 48 sezonas noslēgumu, un vienlaikus ar savu varēšanu godināja ilggadīgo deju kolektīva vadītāju, «Lustes» izveidotāju un bijušo bērnu deju kolektīvu virsvadītāju Silvu Liepu jubilejā. Koncertā piedalījās ar draugu kolektīvs «Žirginelis» no Lietuvas, ar ko sadarbība aizsākusies pirms 27 gadiem un turpinās joprojām – maija sākumā «Luste» dejojusi koncertā Lietuvā.

“Mums nav nekā no tā, ko solīja, kad šo projektu iesāka,” tā 25. maijā, kopā ar Annas ielas pārbūvē iesaistītajiem izstaigājot šo ielu, atzina šīs ielas iedzīvotājs Raitis Cīrulis, piebilstot – tā kā ielas līmenis asfaltējot tiks pacelts, viņa mājai, kas atrodas Annas ielas sākumā un kurai ir koka fasāde, visi ūdeņi nu plūdīs iekšā: “Un tad man ir jautājums – cik ilgi kalpos koka apdare, ja viss ūdens tecēs tai virsū?! Mēs gadiem ilgi esam cīnījušies ar lietus ūdeņiem un bijām ļoti sacerējušies, redzot, ka pašvaldība beidzot šo problēmu risina. Bet tagad var iznākt, ka no tās ieguldītajiem daudzajiem tūkstošiem patiesībā nebūs jēgas.”

Grūti izbraucami ceļi, aizsegtas ceļazīmes, ūdens trūkums, desmitiem hektāru plaša “mēness” ainava, – tās ir tikai dažas no karjeru izstrādātāju radītajām blaknēm, ar kurām saskārušies tie novada iedzīvotāji, kas dzīvo blakus vai netālu no karjera. Pirms desmit gadiem un pēc ilgām diskusijām Tukuma novada pašvaldība pieprasīja no karjeru izstrādātājiem nodrošinājumu derīgo izrakteņu vietas sakārtošanai nākotnē. Tomēr nu maija komiteju un arī domes sēdē tika rosināts no šāda uzkrājuma veidošanas atteikties – pašvaldības administrācija ieteica svītrot šo prasību no Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem, kas ir Tukuma novada teritorijas plānojuma sastāvdaļa. Lielākās diskusijas par šo jautājumu raisījās Vides un komunālo jautājumu komitejas sēdē 11. maijā, bet galīgo lēmumu pieņēma domes sēdē vakar, 25. maijā.

Pašiem ceļotājiem lielākoties tas ir diezgan nebūtiski, kur sākas vai beidzas novadi, vēl mazāk – kur novilktas pagastu robežas. Svarīgāk – kur pabūt, ko piedzīvot, nobaudīt un izbaudīt. Tomēr tūrisma uzņēmējiem bieži vien der zināt, ar ko tad tuvējie kaimiņi īsti nodarbojas, ko piedāvā. Iespējams, – un nereti tā tiešām arī gadās – savstarpēji iepazīstoties, tiek uzsākts ceļš ilgstošas un produktīvas sadarbības virzienā. Tādēļ ik pa brīdim un dažādās formās tiek rīkotas īpašas tikšanās tūrismā strādājošiem, kas šo iepazīšanās procesu ievērojami atvieglo. Jau vēstījām, ka pēc ilgāka pārtraukuma Jaunpils Amatu mājā tikās Jaunpils, Viesatu un kaimiņu pagasta uzņēmēji. Pastāstīja, kā pandēmijas laiks pārdzīvots, kas jauns vai tieši pretēji – arvien pa vecam, un dalījās ar nākotnes plāniem.

18. maijā notika Tukuma novada domes Finanšu komitejas sēde, kurā deputāti izskatīja 42 darba kārtības jautājumus. Galīgo lēmumu šajos lēmumos gan pieņems domes sēdē pēc nedēļas.

Tieši tādas – gramatiski un arī faktiski – grūtas izvēlēs priekšā pagājušās nedēļas sēdē bija Tukuma domas Tautsaimniecības un teritoriālās attīstības komitejas deputāti, kam kā pirmo darba kārtības jautājumu nācās lemts par vai pret atbalstu projektam «Brīvības laukuma un tam piegulošās teritorijas labiekārtojuma pārbūve».

Vakar, 11. maijā, ceļu uz kārtējo novada domes sēdi uzsāka daudzi jautājumi, tostarp tie, kas saistīti ar kultūras un izglītības jomu. Tā, piemēram, komiteju sēdē deputāti apstiprināja izmaiņas vairākos novada mācību iestāžu nolikumos, galvenokārt, lai licencētu konkrētas mācību programmas.

Pašiem ceļotājiem lielākoties tas ir diezgan nebūtiski, kur sākas vai beidzas novadi, vēl mazāk – kur pagastu robežas novilktas. Svarīgāk – kur pabūt, ko piedzīvot, nobaudīt un izbaudīt. Tomēr tūrisma uzņēmējiem bieži vien der zināt, ar ko tad tuvējie kaimiņi īsti nodarbojas, ko piedāvā. Iespējams, – un nereti tā tiešām arī gadās – savstarpēji iepazīstoties, tiek uzsākts ceļš ilgstošas un produktīvas sadarbības virzienā. Tādēļ ik pa brīdim un dažādās formās tiek rīkotas īpašas tikšanās tūrismā strādājošiem, kas šo iepazīšanās procesu ievērojami atvieglo.

Biškopju vidū sadzirdama neapmierinātība ar to, ka jaunais Eiropas Savienības (ES) atbalsta veids ir pārāk sarežģīts, tāpēc arī nereti nepieejams. Arī medus tirgū, tāpat kā piena tirgū, jūtama stagnācija. Par šiem un arī citiem ar biškopību saistītiem jautājumiem uz sarunu lūdzām politiķi un Latvijas Biškopības biedrības valdes priekšsēdētāju Armandu Krauzi.

Jau vēstījām, ka pēdējā novada domes sēdē, ka notika 27. aprīlī, notika itin plaša atskaitīšanās. Proti, par pērnā gada rezultātiem klātesošajiem plašāk stāstīja pašvaldības kapitālsabiedrību pārstāvji. Un, ja, piemēram, komunālajā jomā strādājošajiem uzņēmumiem tas nav bijis finansiāli vēlīgs, kas galvenokārt energoresursu cenu kāpuma nopelns, tad kultūras-tūrisma kapitālsabiedrībām veicies labāk.