Kopdziedāšanas un mūzikas tradīcijas 19. gadsimta pirmajā pusē iedibinājās vairākās Eiropas valstīs: Vācijā, Anglijā, Šveicē, Austrijā. 19. gadsimta vidū un otrajā pusē tā aizsākās arī Latvijā. Vispirms tas, protams, sākās vācu vidē, bet līdz ar lielo dziedāšanas biedrību bumu 19. gadsimta 60.-90. gados arī latviešu sabiedrībā. Viens no pirmajiem mūsu puses latviešu koriem pirms 134 gadiem izveidojās kurzemnieciskajā Kandavā

Jelgavā negrib ielaist ”tumšās zemnieku masas”

Pirmos vietējās nozīmes Dziesmu svētkus sarīkoja Dikļos mācītāja mājas birzī 1864. gadā trešajos Vasaras svētkos. To ierosinātājs bija toreizējais Dikļu mācītājs un rakstnieks, Jāņa Cimzes (1814-1881) skolnieks Juris Neikens (1926- 1868). Svētkos piedalījās apmēram 80 dziedātāji – vīru kori no apkārtējām sešām draudzēm. Visas dziesmas gan bija vācu valodā. Pēc gada – 1865. gadā – Dziesmu svētki jau notika Matīšu draudzes Bauņu muižā, bet 1866. gadā dziedāja arī Zaubē, Smiltenē, Valkā un citās vietās Vidzemē.

1869. gadā atļauju rīkot Dziesmu svētkus Jelgavā lūdza Kurzemes gubernatoram, bet pretī vietvaldis saņēma vairāk nekā 50 protesta vēstules no muižniekiem pret “tumšās zemnieku masas” ieplūšanu pilsētā. Tāpēc 1870. gadā Kurzemes Dziesmu svētki notika Dobelē. Galvenais šo svētku rīkotājs bija mācītājs un valodnieks Augusts Bīlenšteins (1826-1907), bet aktīvi līdzdarbojās arī Irlavas skolotāju semināra skolotājs un ērģelnieks Jānis Bētiņš (1830-1912). Dziesmu svētkos piedalījās 15 kori ar apmēram 400 dziedātājiem un 40 vīru lielu orķestri.

Bet 1873. gadā Rīgā notika Rīgas Latviešu biedrības rīkotie pirmie Latviešu Dziedāšanas svētki, kuros piedalījās jau 45 kori ar 1003 dziedātājiem, kā arī pūtēju orķestris ar 16 mūziķiem. Tā sākās Dziesmu svētku tradīcija, ko Latvijā lolojam jau 150 gadu garumā.

Arī Kandavā dibina kori

Par Kandavas kora oficiālo dibināšanas gadu tiek uzskatīts 1889. gads. Kā pirmais kora dibinātājs bijis Kandavas baznīcas skolas skolotājs Juris Simsons (1864-1937). Viņš bija dzimis Irlavas pagasta Vaskos, kalpu ģimenē, un 1886. gadā beidzis Irlavas skolotāju semināru, iegūstot tautskolotāja tiesības, bet 1908. gadā pie Kijevas mācību apgabala kuratora ieguva vācu valodas mājskolotāja tiesības. Pie izglītības tikt viņam palīdzēja vecākais brālis Fricis Simsons (1861-1942), kas pēc Irlavas skolotāju semināra beigšanas bija ilggadējs Vecmoku pagasta skolas pārzinis. Pēc viena mācību gada darbošanās Dursupes pagasta skolā

1886. gadā J. Simsons sāka strādāt par skolotāju Kandavas baznīcas skolā un, iespējams, tur arī 1889. gadā dibināja kori. 1901. gadā viņš pārgāja strādāt par pirmo skolotāju Kandavas pagasta skolā. Izskatās, ka labi sāktā sadarbība ar kori vienā brīdī ir pajukusi, jo 1891. gada 24. aprīļa (6. maija) laikrakstā «Balss» kāds anonīms rakstītājs žēlojās: “Kandavas zemkopības biedrība jau labu laiku pastāv. Lai gan tās priekšniecība to pūlējās pacelt, bet tai netrūkst skauģu, kas paši izstājušies un aicina citus to darīt. Arī biedrības sadzīvē nevalda vienprātība. K. z. b. telpās īsā laikā pieredzētas 9 latviskas teātra izrādes, kurās izrādītas 11 lugas. Kandavniekiem bija arī reiz savs jaukts un vīru dziedātāju koris Z. k-ga vadībā. Tagad tas dus vairāk nekā gadu saldā miegā. Vai nebūtu laiks mosties uz jaukāku kopdzīvi, nekā vaļas brīžus pa svētdienām pavadam “kneipēs” un “stoikās” dzerdami?”

Laikam gan rakstītājam sirds būs sāpējusi tieši par zemkopības biedrību, jo par galīgu bezdarbību Kandavā gluži vis taisnība nebūs bijusi, jo 1891. gada 26. augusta «Baltijas Vēstnesis» vēsta, ka “1891. gada 30. augusta tautas svētkos Jelgavā piedalījās Kandavas pūtēju orķestris (vadītājs K. Andersons) kopā ar 13 citiem Kurzemes lauku stīgu un pūtēju orķestriem.” 1891. gada vasarā arī tika ziņots, ka ir nodibinājušies divi vīru dziedāšanas kori: kvartets un dubultkvartets. Dubultkvarteta vadītājs bija Taupmaņa k-gs, bet kvarteta – Eiermaņa k-gs. Dubultkvartets mēģināja Kandavas miestiņā, bet kvartets – pie Eiermaņa mājās. Labi būtu bijis, ja viņi spēkus apvienotu, bet tas nav tik vienkārši ne toreiz, ne tagad. 1892. gada 16. februārī Jēgermaņa viesnīcas zālē beidzot notika koncerts apkārtējo skolotāju un dažu pieaicināto izpildījumā. Tas tā iepriecināja klausītājus, ka dažas dziesmas pat vajadzēja atkārtot. Tā tajā laikā tika rakstīts vairākos laikrakstos.

Uz IV Vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem!

Savstarpējās rīvēšanās ap un par Dziesmu svētkiem rezultātā 1895. gada IV Dziesmu svētkus uzņēmās rīkot Jelgavas Latviešu biedrības priekšnieka Jāņa Čakstes (1859-1927) vadībā. Tas tika paziņots 1893. gada 14. martā vispārējā biedru sapulcē, līdz ar to rīkošana un organizēšana tika izņemta no Rīgas Latviešu biedrības rokām. Tā kā 1895. gadā pagāja 100 gadi kopš Kurzemes pievienošanās Krievijai (1795. gada 15. aprīlis), tad Dziesmu svētku rīkotāji nolēma pieskaņoties šai jubilejai, jo tas atviegloja atļaujas dabūšanu.

Apspriežot svētku programmu, nolēma tajos svarīgu vietu ierādīt instrumentālajai mūzikai un tāpēc oficiāli svētkus nosauca par «IV Vispārīgiem latviešu Dziesmu un Mūzikas svētkiem».

Gatavošanās svētkiem sākās laicīgi. Jau 1894. gada sākumā pieteikumu par piedalīšanos iesniedza arī Kandavas vīru koris 15 dziedātāju sastāvā un viņu vadonis Jānis Taupmanis, bet pavasarī pieteicās arī Kandavas pūtēju kapela astoņu mūziķu sastāvā ar vadoni Kārli Andersonu priekšgalā.

Kandavas vīru koris un pūtēju kapela tad arī bija pirmie celmlauži, kas, lai arī nekādas godalgotas vietas neieguva, drosmīgi piedalījās Dziesmu svētkos.

Koris Kandavas Sadraudzīgās biedrības paspārnē

1901. gadā arī Kandavā nolēma dibināt savu kultūras biedrību, kādas tolaik jau bija radušās apkārtējās pilsētās un pagastos. Pirmā Kandavas Sadraudzīgās biedrības dibināšanas kopsapulce sanāca 1902. gada 20. janvārī. Starp ievēlētajiem vecāku padomes locekļiem bija arī vairāki skolotāji: Juris Birznieks (1871-1950), Fricis Pabērzs, Antons Dzenis. Arī par Sadraudzīgās biedrības valdes priekšsēdētāju 1902. gada beigās ievēlēja skolotāju un uzņēmēju Jāni Rupo (1872-1936). Starp dažādiem jautājumiem ļoti svarīgi bija arī kultūras pasākumi. Nu Kandavas koris nonāca Sadraudzīgās biedrības paspārnē.
1902. gadā Kandavas Sadraudzīgā biedrība tika pie sava nama Lielajā ielā, un vieta tajā atradās arī korim. Jaunā biedrības nama iesvētīšanas un atklāšanas svētku afiša vēsta, ka pasākumi notika 1909. gada 7. un 8. februārī. Pirmajā dienā programmā bija laicīgais koncerts ar Sadraudzīgās biedrības jauktā kora un vīru kora piedalīšanos Jēkaba Stūrīša vadībā. Jauktais koris izpildīja Andreja Jurjāna «Nevis slinkojot un pūstot» un «Dievs, dod mūsu tēvu zemei», Jāzepa Vītola «Gaismas pili» un «Beverīnas dziedoni», Jāņa Cimzes «Kas tie tādi, kas dziedāja» un «Nu ar Dievu, Kurzemīt» un citas dziesmas, bet otrajā dienā notika svētku izrāde «Kas tie tādi, kas dziedāja».

Savukārt Rīgā sāka domāt par nākošajiem – V Vispārējiem – Dziesmu svētkiem. Sākās gatavošanās svētkiem, pieteicās vairāk nekā 9 000 dziedātāju. Bet… valstī sākās nepatīkami politiskie notikumi. Vispirms jau 1904. gada janvārī sākās krievu-japāņu karš, bet 1905. gadā strauji tuvojās revolūcijas vētra. Aresti, izrēķināšanās, nošaušanas, izraidīšana trimdā satricināja sabiedrību.

Tikai 1908. gadā atkal sāka runāt par Dziesmu svētku rīkošanu. Beigās tika nolemts svētkus rīkot 1910. gadā, kā pamatojumu izvirzot 200. gadadienu, kopš Vidzeme tika pievienota Krievijai (1710. gads). V Dziesmu svētki notika Rīgā no 19. līdz 21. jūnijam. Par Kandavas Sadraudzīgās Biedrības kora piedalīšanos šajos svētkos gan nekādas informācijas nav…

Ievērojams notikums kora dzīvē bija 1913. gadā rīkotās Romanovu nama 300 gadu valdīšanas jubilejas svinības. Šajā gadā par godu svētkiem arī korim bija vairāki koncerti. Tā 21. februārī notika koncerts Sadraudzīgās biedrības namā Aleksandra Blāzes vadībā. Dziedātājas bija tērptas krievu un latviešu tautas tērpos. Dziesmu programma bija ļoti plaša: sākot no Mihaila Gļinkas dziesmām «Aukās, negaisos», «Stalta pils ziemeļos» un citām un beidzot ar latviešu komponistu J. Vītola «Bagātaja druvu māte», Jāņa Straumes «Tumsa, tumsa» u.c. komponistu dziesmām. Bez šīm svinībām koris 12. maijā piedalījās arī zaļumu svētkos pie Kandavas «Rēdnieku» mājām pretī Kalnamuižai, 3. jūnijā notikušajās Krievijas kara gaisa flotes svinībās dziedāja Kandavas pilskalnā, bet 6. oktobrī Pļaujas svētkos Sadraudzīgās biedrības namā izpildīja latviešu komponistu A. Jurjāna, A. Kalniņa, J. Vītola populārākās dziesmas.

 Savā valstī, savā Latvijā

1920. gadā Kandavā bija palikuši tikai 1045 iedzīvotāji. Pamazām no bēgļu gaitām atgriezās bijušie koristi, klāt nāca pavisam jauni spēki. 1920. gadā kora darbību pārņēma Kandavas pilsētas apvienotās pamatskolas pārzinis Pēteris Kalniņš (1879-1957). Viņš dzimis Lestenes pagasta Saliņu Pūpjos. Pēc Irlavas skolotāju semināra beigšanas 1899. gadā strādājis Litenes pagasta skolā, tad īsu brīdi Zemītes un Grenču pagastu skolās, no 1910. līdz 1914. gadam – Kandavas pilsētas skolā. Sākoties lielajam karam, iesaukts cara armijā. Bet 1918. gadā sācis strādāt par Kandavas pilsētas apvienotās pamatskolas pārzini, bet pēc jaunā skolas nama uzcelšanas – no 1936. līdz 1939. gadam – par Kandavas K. Mīlenbaha pamatskolas pārzini. Bijis aktīvs sabiedriskais darbinieks, ilgus gadus vadījis kori un teātra izrādes. Valdība P. Kalniņa darbu 1936. gadā novērtējusi ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

Pēc P. Kalniņa īslaicīgi kori vadīja ērģelnieks Ervīns Daugulis (1883-1943).

Viņš dzimis Cesvaines pagastā, draudzes skolas skolotāja un ērģelnieka Ādama Dauguļa ģimenē. Pie tēva mācījies draudzes skolā, kā arī apguvis klavieru un ērģeļu spēli. Rīgā beidzis Aleksandra ģimnāziju, Pēterpilī iestājies profesora Borovka mūzikas skolā. 1914. gadā iesaukts cara armijā, bet 1918. gadā atvaļināts. Kara laikā apbalvots ar Sv. Annas ordeņa III šķiru ar šķēpiem un lentām, Sv. Vladimira IV šķiras ordeni ar šķēpiem un lentām, Sv. Annas ordeņa II šķiru ar šķēpiem un lentām, Sv. Staņislava ordeņa II šķiru ar šķēpiem, Sv. Staņislava ordeņa III šķiru ar šķēpiem un lentām, Sv. Annas ordeņa IV šķiru. No 1919. gada dienējis Latvijas armijā, 1921. gadā atvaļināts sliktās veselības dēļ. 1925. gadā E. Daugulim piešķirta zeme ar vienu celtni Rūmenē. No 1941. līdz 1943. gadam viņš bijis arī Kandavas birģermeistars.

Eduards Tinte – īpašs cilvēks īpašā laikā

20. gadsimta 20. gadu pirmajā pusē pēc kāzām ar skolotāju Mariju Tinti (dz. Andersoni, 1896-1975) par Kandavas pilsētas valdes sekretāru atnāca strādāt Eduards Tinte (1898-1951). Viņš tad arī kļuva par Kandavas jauktā kora jauno diriģentu. E. Tinte bija dzimis Nīgrandes pagasta «Lejnieku» māju saimnieku ģimenē, mācījies Priekuļu lauksaimniecības skolā un strādājis Sabiles pilsētas valdē. Ieradies Kandavā, tūlīt rosīgi iesaistījies sabiedriskajā dzīvē. Bijis Sadraudzīgās biedrības dramatiskā kolektīva režisors un iestudējis vienu izrādi pēc otras, tāpat bijis kora diriģents un darbojies Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībā. 1926. gadā viņa vadībā Kandavas koris bija to 158 koru vidū, kas piedalījās VI Vispārējos Dziesmu un mūzikas svētkos. 1931. gadā E. Tinti ievēlēja Kandavas pilsētas domē. Bet 1932. gads nāca ar lielu pagriezienu Tintes ģimenē, proti, E. Tintes māsa Alma Hirša (dz. Tinte, 1903-1984) bija precējusies ar tekstilrūpnīcas «Rīgas audums» īpašnieku Robertu Hiršu (1895-1972). Hirši jau 1928. gadā bija nopirkuši un iekārtojuši tekstilrūpnīcas «Rīgas audums» filiāli Kauņā «Kauno Audiniai» uz laiku pārcēlās uz dzīvi uz Kauņu. Tur tad R. Hiršs par direktoru aicināja E. Tinti. 1932. gada 6. februārī Sadraudzīgajā biedrībā notika E. Tintes atvadīšanās vakars…

Bet 1940. gada okupācija un drīzais Otrā pasaules kara sākums ienesa būtiskas pārmaiņas visā. 1942. gadā Tintes atgriezās Kandavā. 1943. gadā arī viņu ģimene ar divām meitām un dēlu bija gatavi braucēji prom no Latvijas. Aizbraukšanas naudu viņi iemaksāja mācītājam Elmāram Caunem (1915-1983), bet… E. Caune gan aizbrauca, tikai… bez Tintēm. Nauda bija pagalam. 1944. gadā E. Tinti arestēja un izsūtīja uz Vorkutu. Pateicoties ģimenes pūlēm, 1946. gadā viņu atbrīvoja. Pēc atgriešanās viņš strādājis Kandavas slimnīcā par saimniecības daļas vadītāju un tehnikumā par sekretāru. Atkal aktīvi iesaistījies sabiedriskajā darbībā, vadījis jauktos korus Kandavā, Pūrē un Sabilē. Bijis arī Kandavas lauksaimniecības tehnikuma vīru kora diriģents.

1926. Tinte ar kori piedalījās gan VI Vispārējos Dziesmu un Mūzikas svētkos, kas notika 1926. gadā no 19. līdz 21. jūnijam Rīgā, gan arī VII Vispārējos Dziesmu svētkos 1931. gadā no 20. līdz 22. jūnijam Rīgā.

Lieli notikumi, cilvēki un koris

Liels notikums Kandavas Sadraudzīgās biedrības dzīvē bija dzejnieces, koristes, teātra galveno lomu tēlotājas Birznieku Sofijas (1876-1956) 25 aktīvu darbošanās gadu jubilejas svinības 1925. gada 30. novembrī. Kora līdzdalība tajās bija neatņemama sastāvdaļa.

Otrs tikpat liels notikums bija 1926. gada 28. novembrī, kad Sadraudzīgā biedrība svinēja savu 25 pastāvēšanas gadu jubileju. Svinīgajā daļā runāja jaunais mācītājs Rihards Zariņš (1889-1942), dziedāja biedrības koris, pārskatu par darbību sniedza biedrības priekšnieks E. Tinte, bet sveicēju pulkā bija ne vien vietējā pašvaldība un apkārtējās organizācijas, bet arī galvaspilsētas prese.

1932. gadā Kandavas pilsētas valdē sāka strādāt jauns sekretārs Pēteris Jancis (1897-1975). Arī viņš iesaistījās pilsētas sabiedriskajā dzīvē un kļuva par Kandavas Sadraudzīgās biedrības kora nākamo diriģentu. Viņš dzimis Ventspils apriņķa Jūrkalnes pagasta «Jančeniekos», zemnieku-zvejnieku ģimenē. Beidzis Jūrkalnes trīsgadīgo pamatskolu, Alšvangas ministrijas skolu. Pirmā pasaules kara laikā devies bēgļu gaitās uz Pēterpili, kur sācis mācīties 1. reālskolā. Iesaukts armijā un ieskaitīts 245. Berdjanskas pulka orķestrī kā klarnetists. 1918. gadā kritis vācu gūstā. No 1919. gada piedalījies Latvijas brīvības cīņās. Pēc demobilizācijas no 1921. līdz 1926. gadam strādājis Jūrkalnes pagastā par darbvedi. No 1932. līdz 1942. gadam – Kandavas pilsētas valdē par sekretāru. Vadījis Kandavas Sadraudzīgās biedrības kori, Kandavas Brīvprātīgo Ugunsdzēsēju biedrības orķestri, strādājis Kandavas Valsts arodskolā par mūzikas skolotāju un pūtēju orķestra vadītāju. Darbojies aizsargu organizācijā. 1941. gadā, baidoties no iespējamām represijām, slēpies mežā. 1942. gada 22. jūlijā vācu valdība atbrīvojusi no pilsētas valdes sekretāra pienākumiem. 1945. gadā bijis filtrācijas nometnē. Pēc atgriešanās strādājis Kandavas Lauksaimniecības mehanizācijas tehnikumā.

Kandavas Sadraudzīgās biedrības koris ar 37 dziedātājiem piedalījās Dziesmu svētku 60 gadu atcerei veltītajos  VIII Dziesmu svētkos 1933. gadā no 17. līdz 19. jūnijam, izpelnoties Atzinības rakstu par tērpiem. Tāpat koris piedalījās arī IX Dziesmu svētkos, kas notika 1938. gada 18. un 19. jūnijā.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju  “Kopā augšup?” saturu atbild SIA “Novadu Ziņas”. #SIF_MAF2023