Dažādi

27. novembra vakarā Tukuma ledus hallē notika Kurzemes Tūrisma asociācijas gada balle «Lielais Jēkabs 2009». Ballei, ko asociācija rīko jau sesto gadu, izveidojušās savas tradīcijas. Viena no tām - Lielās Jēkaba balvas pasniegšana astoņās nominācijās.

24. novembrī Latvijas Kazkopības biedrība kopā ar Siera klubu organizēja semināru «Kazas piena sieri un to produkti Latvijas tirgū».

Presē parādījās ziņa, ka Vidzemē cilvēki dodoties sēņot - lasot gailenes.

Ikvienam no mums, latviešiem, ir svarīgi zināt kaut ko par savu valsti, kā arī ar interesi izpētīt kaut ko jaunu, ko līdz šim neesam zinājuši. Vislielākā zinātkāre, protams, sastopama tieši skolēnu vidū, tāpēc jums, skolēniem, tiek dota unikāla iespēja piedalīties erudīcijas konkursā "Ko tu zini par Latviju?", un pierādīt savas zināšanas gan citiem, gan pārliecināties par tām pašam.

4. novembrī par eiroskeptiķi uzskatītais Čehijas prezidents Vāclavs Klauss beidzot parakstīja Lisabonas līgumu. Nu tas ir apstiprināts visās 27 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs un jau decembrī Kopienas pamatlikums varētu stāties spēkā. Pašreizējā ES prezidentvalsts Zviedrija varēs sasaukt ES sammitu, lai sagatavotu Līguma īstenošanu un tad nu mēs beidzot dzīvosim likumīgā valstu savienībā, jo līdz šim ES sava spēkā esoša pamatlikuma nemaz nav.

Vēl tikai pāris dienu Smārdes bibliotēkā skatāma Latvijas nacionālās bibliotēkas Attēlizdevumu nodaļas izstāde «Pasta romāni atklātnēs». Vecākā pastkartītēs datēta ar 1898. gadu. (Latvijā pirmās atklātnes parādījušās Rīgā 19. gadsimta deviņdesmito gadu vidū.)

Trešdien, 25. novembrī, Tukuma kultūras namā bērnus priecēja pasaku tēli no Džūkstes - Lācītis, Rūķītis, Kaķis un Vells: muzeja dibinātāja un labais gariņš - Judīte Timma, direktore Ausma Lūse, darbinieces: Dita Silava un Nora Lielgalve stundas laikā kopā ar bērniem izspēlēja pasakas: «Vīrs min vellam gadus», «Zaķis un lapsa» un «Zaķis lielībnieks». Pasākums bija labu...

27. novembrī, kultūras namā notika skolēnu tautas deju festivāls «Trīs egles».

Latvijas Studentu apvienība (LSA) aicina visu augstskolu studentus, pasniedzējus un zinātniskos darbiniekus 1. decembrī doties gājienā no Ministru kabineta (MK) uz Saeimu, lai dienā, kad Saeimā tiek apstiprināts 2010. gada budžets, paustu nostāju - finansējuma samazinājums augstākajai izglītībai un zinātnei nav pieļaujams.

Jaunajā grāmatas "Mūsu vēsture 1985-2005" sējumā atradu ziņas par, manuprāt, visu sen piemirstu "jubileju", ko atzīmējam tieši šogad - runa ir par mūslaiku Latvijas pirmo kārtīgo korupcijas skandālu.

Audēju darbnīcā Tidaholmas ielā atklāta audējas Intas Konrades darbu izstāde, kurā apskatāmas segas, lakati, krēslu pārvalki, sienas dekori un pat somas. Autore saka, ka šis vaļasprieks ir īpašs - tas ļauj atiet no problēmām, noturēt sevi pie sajēgas un pat aizsargāties.

21. novembrī savās mājās Sātos, iepretim «Tiltam uz nekurieni», keramiķis Uģis Dainis rīkoja cepļa atvēršanas svētkus, un šogad pasākumam bija īpaša piekrišana - automašīnu pilns pagalms un abas šosejas malas; ieradusies arī televīzija un žurnālisti...

Tukuma Mākslas skolā rit kārtējā nodarbība. Bērni ar ogli zīmē ikdienas priekšmetus. No malas - darbiņš vienmuļš un neinteresants. Viņi būs tie, kuri pēc gadiem turpinās Artuma, Ariņa, Pauliņa vārdu ar saviem darbiem pasaulē nest.

Nepietiek ar to, ka pirmdiena sākas ar to, ka mēdiji gandrīz plīst pušu no negācijām, pesimisma pilnām ziņām un izteikumiem, kur manā izpratnē punktu uz "i" uzliek godājamais E. Zivtiņš paziņodams, ka 1000 latu sods dzērājšoferiem ir tikai tāds pārejas etaps... Zivtiņprāt, 10 000 latu būšot pareizāk. No šī visa murga vakarā patiesi gribās atlaisties pie televizora un noskatīties kaut ko vieglu, relaksējošu. No visa TV piedāvājuma, pirmdienas vakarā sakarīgākā šķita LNT piedāvātā asa sižeta filma "Adrenalīns". Arī laiks filmai, pēc "Rīgas viļņos" rakstītā, pārsteidzošā kārtā bija visai pieņemams - plkst.22.00.

Svētki sākās ar svecīšu iedegšanu Brīvības laukumā.Tad ļaudis devās uz Tukuma kultūras namu. Nodziedāja Valsts Himnu «Dievs svētī Latviju». Klātesošos uzrunāja Tukuma novada domes priekšsēdētājs Juris Šulcs. Latvijas proklamēšanas gadadienas koncertā uzstājās mūsu labākie māslinieki un kolektīvi. Pēc koncerta Katrīnas laukumā notika svētku uguņošana. Pulksten 21.00 tukumnieki kopā ar latviešiem visā pasaulē dziedāja Valsts himnu.

18. novembrī, Latvijas dzimšanas dienā domāsim labas domas par savu zemi, tautu un valsti un dāvāsim trīs darbus Latvijai:

Iešūpojoties valsts svētku noskaņās, jau 14. novembrī Jelgavas kultūras namā, kopā ar citiem kolektīviem un māksliniekiem, uz skatuves dēļiem stāvēja Tukuma skolotāju koris «Vanema». Arī koncerta programmu diriģents Aigars Meri šoreiz bija sastādījis, ja tā var teikt, latviski-tukumniecisku, jo divi no atskaņotajiem skaņdarbiem bija mūsu pašu komponista Pētera Butāna radīti.

16. novembrī Zemgales VUGD reģiona brigādes centrā, Jelgavā, valsts 91. gadadienai veltītā pasākumā tika sumināti labākie šī dienesta darbinieki.

Kopš vakardienas un līdz 18. novembrim Rīgā norisinās gaismas festivāls Staro Rīga, tāpēc tā kļuvusi daudz gaišāka nekā citkārt diennakts tumšajā laikā.

Līdz pat janvārim Tukuma muzeja izstāžu zālē, Harmonijas ielā, būs apskatāma Alvja Ozoliņa izstāde «Multigonijas - leģendu mozaīka».

Mūzikas skolas audzēkņu koncerts Valsts svētku priekšvakarā jau kļuvis par tradīciju. Arī vakar, 13. novembrī, Tukuma Mūzikas skolas zālītē, sākot no pašiem mazākajiem audzēkņiem sagatavošanas klasē - «Pikolo grupā» līdz starptautisku konkursu laureātam Mārtiņam Folkbergam, un daudziem citiem jaunajiem mūziķiem izskanēja svētku koncerts.

Lapmežciema pagastā Lāčplēša dienas svinības sākās pie pieminekļa pulkvežleitnantam Augustam Muižulim, kurš piedalījies Pirmā pasaules karā 7. Bauskas strēlnieku bataljona sastāvā un Brīvības cīņās, par ko saņēmis daudzus apbalvojumus, tai skaitā Lāčplēša kara ordeni un ceturtās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni. Kopš 2005. gada, kad pie A. Muižuļa dzimtajām mājām «Tuteņiem», Talsu šosejas malā, atklāja šo pieminekli, lapmežciemnieki ir par vienu piemiņas vietu bagātāki, un Lāčplēša dienā nu ir ir vieta, kur pulcēties un pieminēt tautas varoņus.

Lāčplēša dienas priekšvakarā Milzkalnes tautas namā Šlokenbekas muižā pulcējās Engures, Lapmežciema un Smārdes 1991. gada janvāra barikāžu dalībnieki. Viņiem tika pasniegtas barikāžu dalībnieku piemiņas zīmes. Lapmežciemā un Engurē nav pirmā reize, kad tiek pasniegts šis apbalvojums, bet Smārdes pagasta iedzīvotāji šīs zīmes saņēma pirmo reizi. Pa šiem gandrīz 20 gadiem, vairāki barikāžu dalībnieki vairs nav mūsu vidū. Viņu piemiņas zīmes saņēma tuvinieki.