Dzīvesziņa

Katru gadu Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā februāris tiek pavadīts tropiskā gaisotnē. Šogad “Tropu mežs tavā virtuvē” aicinās apmeklētājus izzināt, kā mūsu izvēles ietekmē visus tropu mežos mītošos un kā tropos notiekošais ietekmē mūs – gan augus, gan arī dzīvniekus, tostarp arī Tropu mājā aplūkojamos.

Lai apzinātu, kur un kādas putnu sugas Latvijā sastopamas ziemas mēnešos, Latvijas Ornitoloģijas biedrība no 27. līdz 29. janvārim aicina ikvienu stundas garumā piedalīties akcijā “Ziņo par putniem dārzā 2023”.  Šajos pašos datumos pēc vienotas metodikas putnus skaitīs gan kaimiņvalstīs,  gan citviet Eiropā.

Šī gada martā, norisināsies pēdējās divas mākslas aktīvismam un klimata pārmaiņām veltītās “Cirks klimatam” laboratorijas, kuras notiks no 10. līdz 13. martam Dundagas pilī (Talsu novadā) un no 15. līdz 18. martam Laidu muižā (Kuldīgas novadā).

Jau šodien, 20. janvārī, visā Latvijā atceras 1991. gada ziemu un barikādes Rīgā. Atmiņu ugunskuri tiks iedegti arī mūspusē. Tāpat nedēļas nogali vari kuplināt, dodoties uz koncertiem, vai teātri – tepat Tukumā.

Brūno lāču skaitam Latvijā palielinoties, aizvien lielāka nozīme ir sabiedrības zināšanām un izpratnei par šo dzīvnieku. Lai ikvienam būtu iespēja ielūkoties lāča gaitās savvaļā, Latvijas Nacionālajā dabas muzejā tapusi izglītojoša fotoizstāde. Izstāde atvērta no 2023. gada 20. janvāra līdz 17. septembrim.

Par gada dzīvnieku 2023 Dabas muzejs izvēlējies divas Latvijā sastopamas ķirzaku sugas – pļavas ķirzaku un Eiropas apdraudēto abinieku un rāpuļu sarakstā iekļauto sila ķirzaku.

Par 2023. gada dzīvotni Latvijas Dabas fonds (LDF) ir izvēlējies KRITALU. Kritala ir mežā guļošs, atmiris koks – tas ir viens no nozīmīgākajiem dabiskas meža struktūras elementiem, kam ir neaizstājama loma dzīvības daudzveidības nodrošināšanai mežā. Ar kritalām saistīti vairāki simti – gandrīz katra ceturtā, mežā dzīvojošā suga. Atmirušo koksni izmanto sēnes, gļotsēnes, ķērpji, sūnas, gliemeži, kukaiņi – kritala tiem ir gan dzīves, gan barošanās vieta. Arī putniem un zīdītājiem kritalas sniedz iespēju paslēpties, atrast barību vai izaudzināt mazuļus. Dabiskā vecā mežā kritalas ir bioloģiski daudzveidīga, veselīga un ilgtspējīga meža rādītājs.

Glīts izskats, ērta darbošanās un mājīga vieta, kur pulcēties ģimenei, visdrīzāk, tieši ar šādām domām katrs reiz ir iekārtojis savu virtuvi. Protams, atbilstoši rocībai, iespējām, un nereti arī daudzdzīvokļu mājas virtuves niecīgajam izmēram. Tomēr tas neattur no sapņiem. Meklējot padomus, kā atjaunot, pārkārtot vai vispār veidot no jauna savu virtuvi, informāciju meklējām gan internetā, kas piedāvā visdažādākos risinājumus, kā arī padomu vaicājām zinātājiem.

Pēc divu gadu pārtraukuma, skauti un gaidas atkal pulcējas Ložmetējkalnā nometnē “Baltais vilks 2023”. No 6.-8. janvārim norisinās jau 21.skautu un gaidu ziemas nometne “Baltais vilks 2023”. Tradīcija – godināt strēlniekus, izzināt Latvijas vēsturi un rūdīt savu raksturu, ir aizsākusies starpkaru periodā, atjaunota 80to gadu beigās un dzīva vēl šodien.

Aizvadītajā gadā Latvijā reģistrēti 8826 jauni uzņēmumi, kas ir zemākais rādītājs kopš 2004. gada, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Visa janvāra garumā labdarības veikali “Otrā elpa” sadarbībā ar piegādes servisu “Omniva” aicina Latvijas iedzīvotājus pēc gada nogales svētkiem pārskatīt savus skapjus, atlasīt un ziedot liekās mantas, tās uz “Otro elpu” sūtot bez maksas ar “Omniva” pakomātiem.

Viena no gadumijas populārākajām pastaigu takām Latvijā – “Ziemas Gaismas dārzs”, kas šogad notiek Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā, būs apskatāma vēl tikai visu šo nedēļu – līdz 8. janvārim. Aptuveni 2 kilometrus garajā gaismas takā redzamas 27 gaismu instalācijas, kuras veidojuši Latvijas gaismu mākslinieki.

Atbilstoši grozījumiem Ministru Kabineta noteikumos Nr. 519 “Depozīta sistēmas darbības noteikumi” no 2023. gada 1. janvāra depozīta sistēmā var nodot arī sīrupa un alkoholisko kokteiļu, kas veidoti uz spirta bāzes (ar alkohola saturu līdz 15%), stikla, plastmasas (PET) un skārdeņu iepakojumus, kā arī visu veidu alkoholiskos dzērienus PET pudelēs vai skārdenēs, kas ir marķēti ar Latvijas depozīta zīmi. Lai nodrošinātu sekmīgu jauno depozīta produktu ienākšanu tirgū, noteikts pārejas periods līdz 2023. gada 30. jūnijam. Šajā laikā veikalu plauktos atradīsies gan dzērienu iepakojumi ar depozīta zīmi, gan bez tās, un veikalu plaukti ar jaunā tvēruma produktiem piepildīsies pakāpeniski. Savukārt ar 2023. gada 1. jūliju uz visu depozīta sistēmā iekļauto iepakojumu etiķetēm būs jāatrodas Latvijas depozīta zīmei.

Ja Ziemassvētki tradicionāli ir par ģimenes kopā būšanu, tad Jaunai gads nereti  atvērts arī plašākiem piedāvājumiem. Tā arī Tukuma novadā Veco gadu pavadot un Jauno – gadam sagaidot, var doties gan uz koncertiem, gan svētku nakts ballēm.

Kad pantiņi pie eglītes noskaitīti un visi mīļiem apsveikti, svētkus turpināt iespējams, tos svinot arī plašākā lokā.

24., 25. un 26. decembrī elektrovilcieni kursēs pēc brīvdienu grafika, savukārt dīzeļvilcienu grafikā ir noteiktas izmaiņas 25. un 26. decembrī. Svētdien, 25. decembrī, ir atcelti pieci dīzeļvilcieni, savukārt pirmdien, 26. decembrī, ir atcelti desmit dīzeļvilcieni, to vietā norīkojot septiņus citus.

Dzīves sakritību dēļ man bija iespēja mūsu Atmodas sākumos kādu laiku vadīt pirmo Latvijas televīzijas raidījumu «Likten’s gara svētīts», kurā bija iespēja runāt arī par gara dzīves tematiem. Kādā no raidījumiem bijām arī ciemos pie Tukuma mākslinieka Leonīda Āriņa, kuru pazinu, jo viņš draudzējās ar manu patēvu Ernestu Ābeli, ar kuru kopā viņš, savukārt, bija mācījās Tukumā skolā. Jaunajos laikos dabūju senā raidījuma ierakstu – un bija interesanti ieklausīties mākslinieka teiktajā jau šodienas kontekstā. Ar Leonīdu Āriņu viņa Tukuma mājās sarunājāmies 1990. gadā. Sarunā  viņš pasaka to, ko, iespējams, par mākslinieku jau zināt, taču intervētājs mēģināja izzināt viņa attieksmi arī pret lielajiem dzīves jautājumiem. Varbūt kaut kas no reiz runātā jums kā līdzēs, ejot skatīties šobrīd Tukuma muzejā redzamo Leonīda Āriņa izstādi.

Tūkstošiem bērnu Ukrainā karš ir atņēmis gan mājas, gan vecākus – šie Ziemassvētki viņiem būs pavisam citādi. Piepildot svētku gaidīšanas laiku ar labestību un rūpēm, biedrība “Tavi draugi” un lielākā vides resursu apsaimniekošanas uzņēmumu grupa Latvijā “Eco Baltia” aicina ikvienu kļūt par daļu no “Ziemassvētku ekspreša: Latvija – Ukraina”, lai laikā no 15. līdz 19. decembrim kopīgiem spēkiem sarūpētu Ziemassvētku dāvanas teju 400 bērniem Ukrainas bērnunamos. Svētdien, 18. decembrī, no plkst. 16.00 līdz 19.00 labdarības akcijas ziedojumi tiks vākti arī Tukumā –  Brīvības laukumā, kur koncertu sniegs arī dziedātāja Samanta Tīna. Akcijas ietvaros cilvēki aicināti ziedot siltās segas, guļammaisus, ziemas drēbes un apavus, kas ar biedrības “Tavi draugi” atbalstu tiks nogādātas kara visvairāk skartajos reģionos.

Piektdien, 9. decembrī, Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) pasniedza izcilības balvu “Spārni 2022”. Balvas saņēma trīs profesionālas izglītības iestādes par ieguldījumu augstvērtīgas profesionālās izglītības un prasmju izcilības īstenošanā, trīs pašvaldības un to struktūrvienības par efektīvu un ilgtspējīgu karjeras atbalsta nodrošināšanu, kā arī deviņi Erasmus+ programmas projektu īstenotāji par izciliem sasniegumiem programmas prioritāšu “Iekļaušana un daudzveidība”, “Digitālā pārveide”, “Vide un klimata pārmaiņu novēršana” un “Līdzdalība demokrātiskajos procesos” īstenošanā. Pasākumā pasniedza arī Eiropas Komisija Eiropas Inovatīvas mācīšanas balvas četrām izglītības iestādēm.

Un tā, gluži vai nemanot, pienācis gada pēdējais mēnesis arī dārzkopjiem. Vēl pirms pāris dienām, kad pirmais uzkritušais sniegs bija nedaudz pakusis, radās bažas, vai tikai kailsals nekaitēs rozēm un citiem augiem, kurus nepaspējām piesegt, tomēr nu varam uzelpot – sniega segai nācis papildinājums un, cerams, tas uz ilgāku palikšanu.

Jau vēstīts, ka noslēdzošajās posmā ir Ķemeru nacionālā parka dabas aizsardzības plāna izstrāde (noris saskaņošana pašvaldībās, tostarp Tukuma novadā). Publiskās apspriešanas ietvaros visplašākās diskusijas raisīja daži aizsardzības plāna rosinājumi, jo īpaši tie, kas saistīti ar medību organizēšanas kārtību Nacionālā parka teritorijā. Medību biedrības – tās, kurām vēsturiski ir bijušas tiesības medīt parkā, aktīvi iebilda. Savukārt «Ķemeru nacionālais fonds», kas aicina līdzšinējo kārtību tomēr mainīt, platformā «Mana balss» uzsācis parakstu vākšanu, lai, pirmkārt, apzinātu, ko par šo jautājumu domā plašāka sabiedrība, ne tikai mednieki, otrkārt, lai rosinātu pārmaiņas valstiskā līmenī.

Šorīt uz plkst.06.30 sniega un apledojuma dēļ visā valstī ir apgrūtināta braukšana. Sniegotos ceļa posmu attīra no sniega, slidenos ceļa posmus kaisa ar pretslīdes materiāliem.