Veido vainagus, sagatavo putnu būrīšus

Augļu dārzā var sākt apgriezt un veidot augļu kociņus. To ieteicams darīt sausā, saulainā laikā un griezuma vietas apsmērēt ar brūču ziedi «Lerānu» vai kādu citu, ko var iegādāties dārzkopības veikalos. Vispirms izgriež sausos, nokaltušos zarus, ja tādi ir. Vērīgi jāaplūko augļu kociņi un jāizgriež konkurējošie zari, lai vainags nebūtu pārāk sabiezināts, tādējādi saule apspīdētu šā gada ražu un sabiezinātā vainagā nebūtu laba vieta slimību izplatībai. Jāizgriež arī ūdenszari.  Apgriež dzīvžogus, lazdām izgriež jaunos dzinumus. Ogulājiem izgriež jaunos dzinumus, atstājot dažus, kas aizvietos vecos. Izgriež arī dažus vecos dzinumus, kurus vēlāk aizstās jaunie. Upenājiem pārskata pumpurus, vai tie nav uzblīduši apaļi, kas liecina, ka tajos iemetusies upenāju ērce. Šie pumpuri jāsalasa un jāsadedzina. Kad sniegs nokusis, aplūko, vai uz zemes nav palikuši vecie mumificējušies augļi, kas būtu jāsavāc, bet, ja šie mumificējušies augļi ir saglabājušies zaros, tad jānogriež ar visu zariņu. Atkarībā no laika apstākļiem, jāgatavojas augļu kociņu apsmidzināšanai pirms pumpuru plaukšanas  ar 3% Bordo šķīdumu, pumpuru plaukšanas laikā – 1%, bet pēc ziedēšanas – ar 0,5% Bordo šķīdumu. Ziedēšanas laikā smidzināt nedrīkst!

Dārza kaitēkļu apkarošanā lieli palīgi ir putni. Pirms gājputnu atgriešanās jāpaspēj salabot, iztīrīt un novietot atpakaļ kokā strazdu būrīšus. Varbūt ir vērts arī padomāt par kādas kukaiņu viesnīcas ierīkošanu, kam noderēs gan čiekuri, gan nogriezti, saīsināti un sasieti niedru kūlīši un vēl citi materiāli. Tiek pārdotas arī mājiņas ežiem, krupjiem, bet nez vai tās iepatiksies šiem dzīvniekiem. Parasti viņi savu dzīvesvietu izvēlas paši, un mums atliek vien viņu izvēli respektēt. Ķirzakas ir 2023. gada dzīvnieks, un dažkārt pļavas ķirzaka par savu mājvietu izvēlas siltumnīcas, sevišķi, ja siltumnīcai ir betonēti vai arī koka pamati.  Tad šai apakšīrniecei ļoti patīk uz šiem pamatiem sildīties. Bet… ķirzakas ir viena no ežu delikatesēm. Un te nu šīs attiecības dārza īpašniekam ir visai grūti noregulēt. Jāpriecājas, ja izdodas sastapt abus.

Apskatāmi arī dzīvžogi, vai nav nokaltušu zaru, kuri jāizgriež. Arī košumkrūmus vērts aplūkot un izvērtēt. Dažam jasmīnam izgriežami vecie dzinumi, hortenzijām jānogriež vecie ziedi un jāizgriež sīkie zariņi.  Mēneša beigās jānogriež tās ziemcietes, kuras rudenī palikušas nenogrieztas. Zālienā jānolīdzina kurmja rakumi.

Sākušies sējas darbi

Bet visvairāk darba martā ir gan apkurināmās, gan mēneša beigās arī neapkurināmās siltumnīcās. Mēneša pirmajās dienās ir pēdējais laiks iesēt selerijas, papriku, agros kāpostus, puravus, sīpolus stādiņiem.  Ja ir apkurināma siltumnīca, tad jau 6. un 7. martā varam iesēt tomātus dēstiem. Savukārt neapkurināmās siltumnīcās var sēt redīsus, dilles, salātus, rukollu. Mēneša vidū sējami kāposti, puķkāposti, kolrābji, bet trešajā dekādē – tomāti, gurķi dēstiem neapkurināmai siltumnīcai. Jāņem vērā: ja gurķiem nevaram nodrošināt vajadzīgo siltumu, dēsti to ļoti pārdzīvo, piemetas slimības, un tie var arī aiziet bojā. Ja nav apkurināmas siltumnīcas, tad sējas darbi veicami uz palodzes ar tādu aprēķinu, ka dēstu audzēšana varētu turpināties neapkurināmā siltumnīcā, kad siltums jau no dabas būs daudz maz nodrošināts. Sēšanai labi noder tepat pilsētas pievārtē esošā uzņēmuma «Silu kūdra»  piedāvātā smalkākā kūdras frakcija.

Aizvien ir jāseko līdzi laika ziņām, lai lemtu par iespēju mēneša pašās beigās, vai aprīļa sākumā dēstus pārvietot uz neapkurināmu siltumnīcu, kur sējumi dažas dienas varētu radināties pie vēsākiem apstākļiem, nostiprināt sakņu sistēmu, jo siltumā labāk aug auga virszemes daļa, bet vēsumā – saknes. Ja nu uznāk kāds neparedzēts aukstuma vilnis, tad neizpiķētus augus vieglāk piesegt un pasargāt no sala. Bet, kad laika ziņās prognozē turpmākās naktis bez mīnus grādiem, sējumus jāsteidz izpiķēt, lai piķējumi ātrāk ieaugtos un ātrāk izaugtu stādi gan plēvju siltumnīcām, gan laukam. Tomātus stādu audzēšanai neapkurināmajās siltumnīcās varētu sēt mēneša vidū, bet  gurķu sēja stādiem neapkurināma siltumnīcā atliekama uz pašām mēneša beigām. Ja nav apkurināma siltumnīca un tomātstādus vēlamies izaudzēt paši, nevis tos iegādāties kādā dārzniecībā, tad labāk meklēt iespējas un risinājumus, kā maksimāli ilgāk tos audzēt uz plaukta neapkurināmā siltumnīcā nekā istabā uz palodzes, kur tie mēdz izstīdzēt. Katram jāizvērtē savas iespējas. Pēdējos gados pie mums tīri labi padodas lauka tomāti, vien jāizvēlas lauka tomātu šķirnes, bet stādus lauka tomātiem bez liekām pūlēm var izaudzēt neapkurināma siltumnīcā.

Vairāk lasāms otrdienas, 7. marta laikrakstā ŠEIT=========>>>>>>>>>>>>>