Veselība

C hepatītu kā apdraudējumu Latvijas sabiedrībai līdz 2030. gadam iespējams padarīt par aizmirstamu pagātni, ja katru gadu ārstētu ap 3000 pacientu, bet šim nolūkam pārbaudītu jeb testētu daudz vairāk cilvēku nekā līdz šim. Zāles ir, tāpēc sekmes ir pašas sabiedrības gribēšanā.

Daudzi vitamīni ir svarīgi labai vispārējai veselībai. Lielāko daļu no tiem organisms saņem no noteiktiem pārtikas produktiem. Bet bieži vien cilvēki nesaņem vajadzīgos vitamīnus, tāpēc ka uzturā daudz lieto produktus, kuru sastāvā ir graudi, cukurs un piesātinātie tauki. Cilvēki bieži vien aizmirst pievienot pārtikai dažādus augļus un dārzeņus, kas ir tiešām būtiski daudzām ķermeņa funkcijām. Parasti pietiek vien ar pilnvērtīgu, veselīgu uzturu, lai varētu apgādāt organismu ar vajadzīgajām uzturvielām, bet dažiem cilvēkiem, lai nerastos veselības traucējumi, vajag vairāk dažādu vitamīnu, nekā citiem.

Kamēr svīšana ir normāls fizioloģisks process, kas pastiprinās vien tad, ja sporto, dara fiziski smagu darbu vai iestājies karsts laiks, tikmēr cilvēki tam īpašu uzmanību nepievērš. Bet tiklīdz sviedru daudzums kļūst pārmērīgs, traucējošs un apgrūtinošs, fizioloģiskais process pārtop sarežģītā problēmā. Aptieku tīkla Apotheka sertificētā farmaceite Mārīte Šukele kliedē četrus mītus par pastiprinātu svīšanu, aicinot šai problēmai meklēt cēloni un pēc tam arī atbilstošu risinājumu.

Lai uzlabotu valsts apmaksātas zobārstniecības palīdzības pieejamību, turpmāk bērniem līdz 18 gadu vecumam (neieskaitot) sestdienās ir pieejami valsts apmaksāti zobārstniecības pakalpojumi akūtos gadījumos, kad medicīniskā palīdzība ir nepieciešama pēkšņi vai steidzami. Šādu palīdzību var saņemt Rīgā, Ogrē, Valmierā, Liepājā un Daugavpilī, informē Nacionālais veselības dienests (NVD).

Karstais vasaras laiks var nest līdzi nepatīkamu blakusefektu – proktoloģiskas slimības izpaušanos pirmo reizi vai tās saasinājumu. Dažādus iekaisuma procesus, tūsku, niezi un hemoroīdus var provocēt intensīva fiziska slodze un arī iecienītās izklaides, piemēram, ballītes ar alkohola lietošanu.

Veselības ministrija (VM) aicina valdību, vēl pirms Ministru kabinets devies vasaras atvaļinājumā, vienoties par tās izstrādāto plānu, kas ļaus kopīgi sagatavoties rudenī iespējamajai Covid-19 saslimstības izplatībai.

Jau pirmajās karstajās šīs vasaras dienās Bērnu slimnīcas Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļā nonāca bērni ar pārkaršanas simptomiem un apdegumiem, kas gūti saulē. Karstais laiks tiek prognozēts vēl pāris nedēļas, turklāt apdegt saules ultravioletajos staros var arī vēsākā un mākoņainā dienā, tāpēc svarīgi pārdomāt, kā rīkoties, lai bērns nepārkarstu un neapdegtu. Tikpat svarīgi atcerēties, ko darīt, ja bērns tomēr cietis no saules un karstuma.

Sinoptiķi brīvdienās, kā arī gaidāmajā nedēļā sola vasarīgi siltus un pat karstus laikapstākļus. Baudot pirmo karstuma vilni šovasar, jāatceras, ka pārlieku ilga uzturēšanās saulē var ne tikai saasināt dažādas veselības problēmas, bet var iegūt arī saules vai karstuma dūrienu.

Bērnu slimnīcā Līgo svētku laikā prognozē lielu pacientu pieplūdumu. Jau kopš jūnija sākuma Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļā diennakts laikā ierodas pat līdz 220 bērnu. Aptuveni 4% pacientu stāvoklis ir veselību apdraudošs un viņiem ir iemesls nekavējoties vērsties Bērnu slimnīcā, bet vairāk nekā 75% pacientu varētu ārstēties ģimenes ārsta uzraudzībā. Tā kā svētkos ne visi ģimenes ārsti ir pieejami, Bērnu slimnīcas mediķi aicina vecākus sagatavoties svētkiem pa īstam – pārbaudīt, kas atrodams mājas aptieciņā, un paņemt to līdzi, dodoties svinēt.

Ērču encefalīts šogad vēl nav konstatēts nevienā no „Centrālās laboratorijas” (CL) veiktajiem  testiem, savukārt Laimas slimība ir noteikta 82 jeb 21% ērču, vēl viena mazāk zināma ērču izraisīta slimība – ērlihioze – noteikta 9 jeb 2% ērču. Centrālās laboratorijas speciālisti kopš ērču mošanās pavasarī pārbaudījuši jau vairāk par 1500 ērcēm, kas atnestas uz laboratorijas filiālēm Rīgā  un citviet Latvijā, tām pārbaudot sešu veidu vispārējos slimību ierosinātājus.

Neatkarīgi no tā, vai mēs atpūšamies vai aktīvi kustamies – mūsu sirdis strādā bez apstājas. Sirds ir vienīgais cilvēka muskulis, kas strādā nepārtraukti – katru dienu tā saraujas ap 100 000 reižu, kad atrodamies miera stāvoklī. Taču, ja sirds ir vecāka par pašu cilvēku, tā nestrādā pilnvērtīgi un apgrūtina ikdienas gaitas. Kāpēc sirds var novecot ātrāk par cilvēku un kā to iespējams novērst, skaidro “Veselības centrs 4” kardioloģe un ehokardiogrāfijas speciāliste Ilze Zandarte un “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga.

Šodien, 3. jūnijā, Bērnu slimnīca atklāja portālu veselapasaule.lv – plašu uzticamas informācijas bāzi par bērnu un jauniešu veselību. Teju 200 Bērnu slimnīcas ārstu un speciālistu ir sagatavojuši aptuveni 900 satura vienību, radot iespēju gūt atbildes uz pamata un arī specifiskiem jautājumiem par bērnu attīstību un veselību. Informācija tiks nemitīgi papildināta.

Ikdienā ne vien pietiekama, bet arī kvalitatīva miega nozīme netiek pienācīgi novērtēta, lai gan tieši miegs ir vitāli svarīgs, lai ķermenis atjaunotos un būtu vesels. Palīdzēt iedibināt veselīgākus miega ieradumus var arī tehnoloģijas, piemēram, viedpulksteņi. Nēsājamo ierīču izmantošana kā veselības stāvokļa kontroles un uzlabošanas rīks, ir labs atbalsts padziļinātāku datu iegūšanai par savu pašsajūtu. Mentālās un fiziskās sagatavotības trenere Nika Linde dalās ar padomiem, kas palīdzēs uzlabot miegu.

Parasti bez ārsta piedalīšanās cilvēki nepamana problēmas nierēs, jo šīs slimības sākas bez simptomiem, cilvēks jūtas labi, viņam nekas nesāp. Diskomforts vai nepatīkamas sajūtas parādās jau vēlākās stadijās. Tā tas ir arī ar hronisku nieru slimību jeb hronisku nieru mazspēju, ko ārstēt ir visgrūtāk, bet tās sākumu var nepamanīt, ja laikus neveic mērījumus, testus vai analīzes.

Bērnu slimnīcas ārsti iesaka noņemt ērci, tiklīdz tā ir pamanīta, jo inficēšanās risks ar Laimas slimību ir atkarīgs arī no ērces piesūkšanās ilguma. Pieaugušais bērnam var noņemt ērci jebkurā laikā un vietā. Tāpēc ir labi, ja gada siltajā sezonā vecākiem vienmēr ir līdzi stingrs diegs, speciālā pincete vai cita veida instruments ērces pareizai noņemšanai. Neviens profilakses pasākums negarantē, ka ērce netiks bērnam klāt.

Narkotisko vielu lietošanas mazināšanai tuvākajos gados plānots veidot mērķtiecīgāku profilaksi un kvalitatīvākus, cilvēkiem plašāk pieejamus pakalpojumus, paredz Veselības ministrijas Profilakses pasākumu un veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plāna projekts alkoholisko dzērienu un narkotisko vielu lietošanas izplatības mazināšanai 2023.-2025.gadam.

Lai pievērstu uzmanību vienam no biežākajiem insulta un infarkta cēloņiem – augstam asinsspiedienam jeb arteriālajai hipertensijai – ik gadu 17. maijā tiek atzīmēta Starptautiskā Hipertensijas diena.

Kad nepagūtos darbus steidzam padarīt uz miega rēķina, ir pilnīgi normāli, ka jūtamies miegaini un noguruši. Taču mūsu vidū ir cilvēki, kas guļ pietiekami un tāpat nekad nejūtas izgulējušies. Viņi var iemigt visnepiemērotākā brīdī, pašiem to negribot, kas ļoti, ļoti apgrūtina dzīvi. Un pie tā ir vainīga narkolepsija. Tā pieder retajām slimībām un mūsdienās to var diagnosticēt un ārstēt, ļaujot cilvēkiem  atgriezties normālā dzīvē.

Valdība šodien, 10. maijā, lēma, ka no 15. maija sabiedriskajā transportā medicīniskās sejas maskas un respiratori vairs nebūs obligāta prasība.

No 2022.gada 1.jūlija tiek atceltas izglītības nozarei noteiktās prasības par vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta nepieciešamību – to paredz Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotie grozījumi noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai. Grozījumi šodien, 2022. gada 3. maijā, apstiprināti valdībā.

Mūsdienās ļoti bieži dzirdam par oksidatīvu stresu, taču nemaz skaidri līdz galam nezinām, kas tas ir. Šobrīd oksidatīvā stresa izraisītās veselības problēmas un pāragrās novecošanās simptomi pakāpeniski kļūst par vienu no apspriestākajām tēmām medicīnas nozarē. Kas ir oksidatīvais stress, kā tas ietekmē mūsu veselību un kā to varam mazināt, skaidro “Veselības centrs 4” preventīvās medicīnas klīnikas “Anti-Aging Institute” interniste Liene Martinsone-Bērzkalne un “Euroaptieka” farmaceite Zane Melberga.

Eiropas komisija šodien, 27. aprīlī, ierosinājusi darbību kopumu, kas domāts, lai pārvaldītu pašreizējo Covid-19 pandēmijas fāzi un sagatavotos nākamajai.

Ņemot vērā, ka veselības nozare joprojām darbojas paaugstinātas slodzes apstākļos, nodrošinot veselības aprūpi Covid-19 pacientiem, valdība šodien atbalstīja mediķu un citu Covid-19 ierobežošanā iesaistīto darbinieku piemaksas pagarināt līdz šā gada jūnija beigām, atvēlot tam vairāk nekā 21,3 miljonus eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.