Engurē

Līdz šim Zvejnieku svētkos Engures pašvaldība maksājusi lielas summas viesmāksliniekiem, kas sniedz koncertus. Tie apmeklētājiem bijuši bez maksas. Engures pagasta padomes deputāte Jolante Kraukle sēdē 20. martā ierosināja par koncertu tomēr ņemt nelielu naudas summu, lai uzkrātu līdzekļus kultūras pasākumiem pagastā. "Kad mēs braucam uz kādu koncertu Rīgā vai Tukumā, mums jāmaksā diezgan liela nauda. Zvejnieksvētkos savukārt ir daudz iebraucēju Engurē.

Ņemot vērā iesniegtās ceļazīmes, Lapmežciema novada domes deputāti kārtējā sēdē 18. martā noteica degvielas patēriņa vajadzību sociālā dienesta vadītājam - 50 litri mēnesī; pašvaldības uzņēmuma «Krants» vadītāja automašīnai AUDI FJ-6254 (sašķidrinātai gāzei - 90 l mēnesī) un VW GOLF (benzīnam - 20 l mēnesī).

<br />Engures pagasta padomes deputāti kārtējā sēdē 20. martā izskatīja vairākus darba kārtības jautājumus par detālplānojumiem dažādiem objektiem.

Lapmežciema novada domes deputāti kārtējā sēdē 18. martā atļāva uzsākt būvniecības ieceres publisko apspriešanu: * dzīvojamās mājas rekonstrukcijai īpašumā Upes ielā 13; * dzīvojamās mājas un ceļa jaunbūvei īpašumā «Ūsiņi»; * dzīvojamās mājas un saimniecības ēku renovācijai īpašumā «Ievas»; * dzīvojamās mājas un saimniecības ēkas jaunbūvei īpašumā «Vaivari»; * dzīvojamās mājas un saimniecības ēkas jaunbūvei...

20. martā kārtējā Engures pagasta padomes sēdē deputāti izskatīja vairākus jautājumus, kas skar zemes lietas.

Lapmežciema novada domes deputāts Normunds Velps kārtējā dommes sēdē 18. martā informēja kolēģus, ka saņemtas sūdzības par gruntsūdens līmeņa celšanos. Ir zināms, kuri zemes gabalu īpašnieki netīra īpašumam piegulošo teritoriju. Novadam ir izstrādāti saistošie noteikumi par dzīvojamo, sabiedrisko, ražošanas ēku un citu būvju uzturēšanu un sabiedrisko kārtību, un tie paredz, ka nekustamajam īpašumam piegulošās teritorijas aiz īpašuma robežām ir jāapsaimnieko. Iedzīvotāji lūdz saukt pie kārtības tos, kuru īpašumā notekas ir aizaugušas - tādas vietas varētu būt trīs vai četras. Ja tās iztīrīs, tad arī ūdens līmenis zemes gabalos noregulētos.

20. martā kārtējā sēdē Engures pašvaldības deputātiem nācās atcelt dažus iepriekšējos lēmumus - lai izpildītu likuma prasības.

* Sadzīves atkritumu izvešanas grafiks: 8. un 22. aprīlī, 6. un 20. maijā, 3. un 17. jūnijā, 1., 15. un 29. jūlijā, 12. un 26. augustā, 9. un 23. septembrī. Lielgabarīta atkritumus (dīvānus, ledusskapjus, plītis un tml.) savāks maršrutā Klapkalnciems-Apšuciems, Plieņciems, Ķesterciems 23. aprīlī 16.00, bet maršrutā Bērzciems-Abragciems-Ezernieki-Engure - 24. aprīlī 16.00. Pieteikties pagasta padomē...

20. martā kārtējā sēdē Engures pagasta padomes deputāti izskatīja kultūras nama vadītājas Indras Gīles iesniegto Lieldienu pasākumu plānu. 23. martā Engures kultūras namā viesojās latviešu tradīciju ansamblis «Skance» no Kauguriem, kas dziedāja, mācīja Lieldienu rotaļas, rādīja, kā vārīt olas un tās krāsot. Lieldienu pasākumam deputāti piešķīra Ls 500.

Pašlaik vēl nav zināms, cik līdzekļu Lapmežciema pašvaldība šogad saņems ceļu uzturēšanai. No šiem līdzekļiem paredzēts ceļus uzturēt, bet, iespējams, varēs arī kādu ielu asfaltēt. Par pēdējo novada domes sēdē 18. martā tika izteikti vairāki priekšlikumi.

Lapmežciema novada domes deputāti 18. martā sēdē jau trešo reizi sprieda par nelikumīgo celtniecību «Mežabeltēs», kur konstatēts, ka zemes īpašnieka Edgara Pakšķa pilnvarotā persona Ilze Žerdiņa, būvējot dzīvojamo māju, pieļauj būtiskas atkāpes no apstiprinātā projekta. Māja tiek būvēta pēc cita, daudz lielāka projekta. Arī šoreiz lēmuma pieņemšana atlikta; būvniecību turpināt nedrīkst.

Engures pagasta padomes sēde notika 20. martā. Deputāti veica izmaiņas budžetā. Ir zināms rajona padomes piešķirtais finansējums ceļiem, un tāpēc pagasta padomes sēdē tika apstiprināts kopējais Engures ceļu finansējums - Ls 126 268.

Engures pagasta padomes deputāti sēdē 20. martā izskatīja detālplānojumu un saistošos noteikumus zemesgabaliem Klapkalnciemā - «Lācēni», «Koka ziķeri» un «Lāčukrogs». Tā kā izlemt nebija viegli, deputāti pēc sēdes kāpa autobusā un izbrauca uz objektu.

* 25. februārī sāka Lapmežciema Tautas nama foajē remontu, kas izmaksā Ls 65 676. Darbus veic firma «APN2». Remonta laikā nomainīs grīdas, ierīkos garderobi un apgaismojumu, izremontēs tualetes telpas un policijas telpas. * Pabeigts muzeja jumta remonts, kas izmaksāja Ls 7 175 un ko veica firma «ANBI». * 17. maijā trešo gadu notiks Muzeju nakts...

Latvijā sākusies parakstu vākšana par Brīvo arodbiedrību savienības ierosināto likumprojektu par grozījumiem Latvijas republikas Satversmē. Grozījumi paredz tiesības vēlētājiem atsaukt Saeimas deputātus. Parakstīšanās par grozījumiem aktīvi notiek arī Lapmežciema pagastā, kur ļaudis aizvien laipni sagaida Aija Muceniece. 20. martā parakstīties bija ieradušies Erna un Alberts Zvejnieki. Viņi uzskata, ka pašreizējā valdība negādā par savas valsts iedzīvotājiem.

20. martā Lapmežciema pensionāru padomes rīkotajā saviesīgajā pasākumā viesojās Jānis Leja, kurš aktīvi darbojas Pilsoņu darba grupā parakstu vākšanai. Pasākumā tika runāts par pensionāru problēmām valstī un gaidāmo parakstu vākšanu grozījumiem Pensiju likumā, kas izsludināta no 16. aprīļa līdz 15. maijam. J. Leja piedalījās arī pavasara izstādes atklāšanā Lapmežciema muzejā; klātesošie vienojās skanīgā dziesmā.

2008. ga­da sā­ku­mā En­gu­rē no­di­bi­nāts jaht­klubs «Engure». Tas ir at­vērts un ga­tavs uz­ņemt jau­nus bied­rus. Jaht­klu­ba di­bi­nā­tā­ji ir Ģirts Fišers-Blumbergs (ko­mo­dors), Kris­tī­ne Fišere-Blumberga, Mā­ris Kalns, Ar­nis Krauk­lis, Dzin­tars Blūms, un uz­ņem­ti vēl ci­ti bied­ri. Vairāk par jahtklubu un tā iecerēm pastāstīja kluba valdes loceklis Māris Kalns. Viņš stāstīja gan par labiekārtošanas talkām, gan sacensībām vasarā, gan paša pieredzi zēģelēšanā.

Februārī valdes sēdē par Lapmežciema novada pašvaldības uzņēmuma SIA «Krants» vadītāju apstiprināja Kasparu Godiņu. Tiesa gan, viņam ir noteikts triju mēnešu ilgs pārbaudes laiks. Vadītājs ir gados jauns, enerģisks cilvēks, ragaciemnieks. Iepriekš Rīgā viņš strādājis kādā gāzes apgādes uzņēmumā. Darbu «Krantā» izvēlējies tāpēc, ka ir jau zināma pieredze, turklāt darbs tuvāk mājām. Vienlaikus K. Godiņš turpina izglītoties. Kā pirmos lielākos uzdevumus jaunajā amatā viņš min jaunas ūdensvada un kanalizācijas sistēmas ierīkošanu ciematā, piesaistot Eiropas Savienības līdzekļus. Šajā vasarā katrai mājai, kurai SIA «Krants» piegādā siltumu, būs jāuzstāda siltuma skaitītāji, par kuriem jāmaksā būs daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem.

Lai aizstāvētu savas intereses, Lapmežciema zvejnieki nodibinājuši biedrību, kuru tā arī sauc: «Lapmežciema zvejnieku biedrība». Tajā apvienojušies 25 zvejnieki; novadā gan esot vēl zvejnieki, kuri nav biedrībai pievienojušies. Līdz šim tās vadītājs bija Orientīns Stankēvičs, taču nesen vadību pārņēmusi Biruta Druka. Viņa pastāstīja par to, cik ļoti zvejnieki nav apmierināti ar valdības politiku, nesamērīgajiem sodiem, kas var būt liktenīgi zvejnieka izdzīvošanai, un pauda zvejnieku viedokli par Rīgas jūras līča rietumu piekrastes aizsardzības plānu.

2009. gada 25. martā aprit 60 gadi, kopš Latvijas iedzīvotāji tika izvesti uz Sibīriju. Represijas skāra arī Lapmežciema novada iedzīvotājus. Tāpēc Lapmežciema muzeja padome nolēmusi nākamajā gadā organizēt vērienīgu piemiņas pasākumu un uzstādīt piemiņas zīmi traģiskajiem notikumiem.

19. februārī Engures pagasta padomes sēdē deputāti izskatīja vairākus jautājumus, kas saistīti ar zemes īpašumiem.

<br />20. martā Lapmežciema muzejā atklāja rokdarbnieču sarūpēto izstādi «Pavasara noskaņas». Izstādi atklāja Pensionāru padomes aktīviste Irēna Skaraine. Ekspozīcija bija īsta iedvesmas vieta tiem, kuri strādā rokdarbus, bet tiem, kuri rokdarbus labprāt nopērk, iekārojami lietu netrūka. Neiztrūkstoši ir Ivetas Meieres ar pavasara motīviem apgleznotās zīda šallītes. Kaut arī Lieldienas vēsta pavasari, tomēr šajās Lieldienās daudziem noderētu kaut kas no Dagnijas Petrovskas zeķīšu klāsta. Brīnišķīgas krāsu kombinācijas bija Lapmežciema pamatskolas audzēkņu auduma gleznojumos, ko viņiem bija mācījusi skolotāja Gundega Bērziņa.

Lapmežciema novada domes priekšsēdētājs Edmunds Pētersons 19. februārī novada domes sēdē informēja deputātus, ka teritoriālais plānojums nonācis strupceļā. Lai situāciju izkustinātu no vietas, viņš ierosināja organizēt sanāksmi, kurā aicinātu piedalīties Vides ministrijas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju amatpersonas, Ķemeru nacionālā parka administrāciju, teritoriālā plānojuma izstrādātājus (SIA «Pilsētprojektēšanas birojs»), Lapmežciema novada domes administrāciju, lai kopīgi noskaidrotu situāciju un pabeigtu teritoriālā plānojuma izstrādi.