Pirms nedēļas izskanēja ziņa, ka kāda Īrijas studente televīzijas šovā šokējusi tautiešus, atklājot 18 mēnešus neskūtas paduses! Pusaudzes gados pati nedomādama ķērusies pie skuvekļa, bet nu gribot saprast, kas liek sievietēm turēties pie tik nejēdzīga higiēnas noteikuma – skūt paduses? Diemžēl tradicionālā sabiedrībā sieviešu apspalvojums kļuvis par sociālu tabu… Interesanti, bet televīzijas šovā uzaicinātā kāda skaistumkopšanas salona vadītāja atzinusi, ka viņai riebumu izraisot vien doma par apspalvojumu šādā vietā; ar piebildi – iedomājieties, kāda izsmiešana sāktos, ja skolā ietu meitenes ar neskūtām kājām un padusēm!…
Jūs jau sapratāt – šī ir karsta tēma. Iespējams, par sieviešu glupību, iespējams – vēlmi mīlēt un ciest, vai vienkārši sekot asiņu balsij – būt pēc iespējas iekārojamākai, dabūt labāku tēviņu un labus bērnus pasaulē laist – eh, kaut kā rupji sanāca… Bet nu pa smalko… Cienītās, kam tad nīdējam tās spalviņas ar inkvizīcijas cienīgiem paņēmieniem? Lai vīrieši novērtētu? Tie paši, kas lielākoties nevīžas; kam vēl labāk tīk skūtas starpenes, anālais sekss un vispār mazgadīgās?.. Mani mulsina sieviešu upuri – vai tiešām cerat, ka jūs novērtēs cilvēks, kam paša labsajūta svarīgāka par mīļotā cilvēka ciešanām? Bet kādām gan ciešanām – īslaicīgiem upuriem ar papildu bonusiem – ne skolā, ne pensionāru ballē neviens neapsmies! Āfrikā gan tik viegli cauri netiksiet – nāksies arī zobus apvīlēt, pirms kāzām TO vietu mazāku aizšūt, par dažādiem pīrsingiem i nerunājot. Tas viss diemžēl mudina domāt par trim savādām lietām: sieviešu zemo pašnovērtējumu, modes industrijas un tēviņu ambīcijām. Atklāts paliek jautājums par instinktiem, kas liek pat zārkā izskatīties skaistai…