Gribu padalītos ar kādu, manuprāt, ļoti gaišu ideju nu jau krietni sašūmētajā jautājumā par mūzikas radītāju tiesībām. Tā pēdējie aprēķini liecinot, ka, teiksim, tramvaja vadītājam, kas radio klausīsies savā darba vietā, tas ir, sabiedriskā transporta kabīnē, būšot jāmaksā par šo brīnumaino iespēju viens lats. Un nekādi iebildumi, ka, cilvēkam vismaz sabiedriskais medijs, par ko jau viņš pats ir nodokļos samaksājis, ir jādzird, te nelīdzēšot. Bet kā tad ar vairākos likumos paredzēto informēšanas sistēmu, piemēram, ārkārtas situācijās?! Un ir jau arī citas nozīmīgas vēstis, ko zināt ir katra cilvēka, katra iedzīvotāja neatņemamas tiesības, ne ekstravaganta iegriba…

Bet – lai nu šoreiz paliek spriedelējumi par milzīgo pievienoto vērtību, ko mūsdienu skaņražu gara darbi rada, teiksim, glābēju saspringtajā ikdienā vai tualetes tantiņas "ražotnē". Man ir cits priekšlikums – rosinu iekasēt no autortiesību aģentūrām vai arī no pašiem meldiņu radītājiem un izpildītājiem personīgi noteiktu summu (lai iet tas pats lats, nebūsim alkatīgi!) par katru reizi, kad viņu garadarbs tiks atskaņots sabiedriskajos medijos! Teiksiet, tas ir absurds? Nemaz arī ne, ja atceramies, ka mūsdienu popkultūrā darbojas stingri nosacījumi. Un svarīgākais no tiem – nav reklāmas, nav elka un nav arī pielūdzēju utjpr. Lai tad nu kāds jaunizceptais bumsi-bumsi brīnumu radītājs pamēģina kļūt par zvaigzni bez nemitīgas vairāk vai mazāk sarunātas drillēšanas ikvienā radio kanālā! Domāju, sabiedrība kopumā būs tikai ieguvēja. Turklāt, ne tikai iespējamā budžeta papildinājuma dēļ, bet arī tāpēc, ka, piemēram, Mocartu un Vivaldi arī turpmāk varam klausīties bez maksas…