Kaut arī jau pāris dienu baudām saules pielietu debesjumu, apkārt notiekošais vis diez ko uzmundrinošs neliekas. Un šoreiz, pārdomājot arī visas vietējā mēroga nebūšanas, prāts paģēr mest pasmagus akmeņus valsts galveno – Saeimas deputātu un valdības – dārziņā.

Par Jēkabpils notikumiem un "kolektīvo tukumnieki vainu" jau pateikts daudz, un varētu cerēt, ka tik traģiskam notikumam tomēr būtu jākalpo par mācību, beidzot visiem jāierauga – vaina ir sistēmā. Tāpat kā jāapzinās, ka sistēmu veido un par to vispirms ir atbildīgi politiķi. Tā vietā – jau padomju laikā līdz riebumam pieredzētais – "apšaujam" sīkos, visus blakus stāvošos, vislabāk – zinošākos un varošākos, jo tikai tādi var atklāt vadoņu nevarību un stulbumu. Tieši tā rīkojusies iekšlietu ministre. Imitējot reālu rīcību, pakāpjoties uz savu padoto galvām un tēlojot bargo kundzi. Varbūt tieši mums, tukumniekiem, vajadzētu ministri Lindu Mūrnieci iesūdzēt tiesā? Par goda un cieņas aizskaršanu. Par to, ka viņa izplatījusi melus un nomelnojusi Tukuma policijas darbiniekus, graujot sabiedrības uzticēšanos policijai un attiecīgi arī radījusi nedrošāku vidi. Par to, ka gadiem ilgi nav rasti līdzekļi normālam policijas darbam, normālai sadzīvei, ka pilsētas centrā stāv noplukusi ēka, kuras aprīkošana, piemēram, ar atbilstošām durvīm un terminālu, pēc noklusētā ir pašu policistu maciņa uzdevums. Par to, ka viņa savā – valdībā esošā – līmenī nav panākusi vienošanos par atskurbtuvēm. Par to, ka, veicot reorganizāciju, ir sagrauta loģiska dienesta hierarhija – Jelgavā sēdošais noliktavas pārzinis nu noteikti ir svarīgāks par vietējā iecirkņa priekšnieku…
Tik pat tālu – līdz Saeimai un valdībai – sniedzas arī Kandavas domē valdošās nejēdzības. Kamēr valdošo koalīciju drīpelēs Ventspils hūtainais, tikmēr zaļo zemnieku tikumi un netikumi nomāks gan valsts tiesu sistēmu, gan saimnieciski politisko dzīvi. Kamēr arī pašvaldībās lēmēju un izpildītāju vara nebūs šķirta, tikmēr, piedodiet, kandavnieki, bet jūsu pašvaldība ir un būs viena cilvēka – domes priekšsēdētāja – vadīta monarhija. Jo tikai paša izpratne par godu un sirdsapziņu spēj noturēt domes vadītāju amata un pilsoņa cienīgos rāmos. Ja nav ne goda, ne sirdsapziņas – arī nekaunībai robežu nav. Uz ceļiem (darba un algas atkarībā) nospiestiem deputātiem teikšanas nav.