Nesen noslēgusies parakstu vākšana par kārtējā referenduma rosināšanu, šoreiz par krievu kā otro valsts valodu. Dažam par izbrīnu, dažam par šoku, vēl kādam par lielu prieku nepieciešamais parakstu skaits ir savākts un referendums notiks (visticamāk – martā).
Pirms sākt baidīt krievu valodas pretiniekus, vēlētos mierināt, ka topošais referendums, visticamāk, lemts neveiksmei, jo, lai krievu valodu ieviestu kā otro valsts valodu, nepieciešami 771 893 balsstiesīgo dotie "par". Par referenduma ierosināšanu parakstījušies vairāk nekā 180 000 Latvijas pilsoņu…
Tomēr te nu arī viss mierinājums beidzas… Jau tas fakts vien, ka 20 gadu laikā neesam spējuši panākt vismaz 180 000 (visticamāk, jau vairāk) pilsoņu cieņu pret Latvijas valsti un tās vērtībām, ir satraukuma vērts. Bez šaubām, ka liela daļa atbildības jāuzņemas Latvijas politiskajai elitei, kura bieži vien sīku ķīviņu dēļ vai arī lētu priekšvēlēšanu kampaņu dēļ, radījusi bīstamu augsni sabiedrības šķelšanai un potenciālajiem etniskajiem nemieriem, bet ne jau nu bez Krievijas pirksta te iztikām… Varat mani saukt par paranojas pārņemtu politisku analfabētu, bet man liekas, ka balsojumā par krievu valodu liela nozīme bijusi gan vēlēšanām Krievijā, kā arī Krievijas nesen no jauna aktualizētie centieni krievu valodu padarīt par vienu no oficiālajām Eiropas Savienības valodām…
Realitāte, lai cik arī skarba, ir tāda, ka Latvijā jau ir divvalodība. Pašķirstot darba sludinājumus, lielākoties pie amata apraksta prasībām atradīsim prasību zināt krievu valodu (kas, starp citu, ir sava veida to jauniešu diskriminācija, kuri to nezina), veikalā krieviski runājošos lielākoties apkalpos un sapratīs, absurdi, ka tieši latvietim, kurš neprot krieviski, ikdienišķās situācijās var būt grūtības, jo latviski viņu var arī nesaprast. Ja latvietis ar krievu runās krieviski, tā būs tolerance un "saskaņa", bet, ja krievam būs jārunā latviski, tā būs diskriminācija. Ko tas liek secināt? Piekritīšu daudzu viedoklim, ka referendums ir cīņa par oficiālām tiesībām latviešu valodu nemācīties arī turpmāk. 180 000 pilsoņu savu attieksmi pret Latviju ir pauduši, martā noskaidrosim, kāda attieksme pret Latviju un tās vērtībām ir pārējiem Latvijas iedzīvotājiem.