Šī gada sākumā, pārskatot 2011. gada valsts policijas satiksmes pārkāpumu statistiku, samulsu, jo, lai nu iereibušo braucēju kļuvis ievērojami mazāks, tomēr – satiksmes negadījumu skaits ir pieaudzis! Tas lika padomāt par to daudzo uzlabojumu, kas pēdējos gados skāruši policiju, jēgu. Vai saukļi par drošības uzlabošanu bijuši tikai aizsegs, lai kāds atkal nopelnītu!?…
Atzīšos, bet man iereibušo šoferu zākāšana par potenciāliem slepkavām un īpaši bargie sodi no sākta gala šķitusi liekulība. Zinot, ka vispār lielākā daļa noziegumu, tostarp ar letālām sekām, tiek paveikta reibumā, jāvaicā, kāpēc sabiedriskais nosodījums tiek vērsts tikai pret vienu, salīdzinoši sīku grēkāžu daļu? Kāpēc saukt par slepkavu un sodīt par promilēm to, kas noziegumu vēl nav pastrādājis? Bet, ja reiz tā darām, tad būsim konsekventi un veikalā katram, kas nopircis vairāk par trim pudelēm alus, iesitīsim pierē zīmogu. Lai redzams, ka bīstams. Bet konsekvences nav, jo šī lieta šķiet apzināti uzpūsta. Bargos sodus iereibušajiem satiksmes dalībniekiem sākotnēji pamatoja ar izraisīto avāriju skaitu un to, ka visā Eiropā līdzīga kārtība, taču nu jau cik gadi pagājuši, bet, izrādās, ne tā cilpa pievilkta. Tāpēc… jāliek radari. Lai atceramies solījumus likt tos vien satiksmei bīstamajās vietās, 150 m pirms radara likt brīdinājuma zīmi, neliela ātruma pārsniegšana netikšot ņemta vērā…
Tas viss izrādījies tautas muļķošana. Toties pirms nedēļas izskanēja ziņa, ka soda naudās sapelnīts jau pusmiljons! Vareni vai briesmīgi? No pelnītāju viedokļa – lieliski, no drošības – laiks rādīs, taču, kā stāsta, Lielbritānijā notiekot pretējs process – tur sapratuši, ka pārspīlēta ātruma kontrole bezjēdzīgi čakarē dzīvi un daudzviet atļautais ātrums tiek palielināts…