Par to, ka Tukums nav mierīga Pierīga, brīdi pa brīdim, šķiet, ir pārliecināta visa Latvija! Brīžam, šķiet, pie vainas mūsu amatabrāļu sensāciju kāre, brīžam…
Policistu "spēlītes" ar ieročiem darba laikā un darba vietā ir stulbums, ko mierinoši varētu raksturot ar vārdiem: sak, tādi jau tie veči ir, bojevikus par daudz saskatījušies. Jā, nekas jau tur, beigu beigās, neesot bijis, un puiši notikušo ļoti pārdzīvojot… Varētu, protams, gadīties, ka tukumniekos tas drošības sajūtu neveicina, bet… Tā jau ir katra indivīda paša darīšana!
Ilgi un sīvi cīnoties ar Tukuma lidlauka projekta aizsācējiem, īstenotājiem un atbalstītājiem, iedzīvotāji likuši lietā visus iespējamos protesta veidus, vēstuli Eiropas Cilvēktiesību institūcijām ieskaitot. Bet – ko tu, vienkāršais mirstīgais, padarīsi, ja lidlauka aizstāvju pusē ir pat vairākas pašvaldības?! Un kurš gan klausās iedzīvotājos, kas teic, ka transporta lidmašīnas, smagi dūkdamas un atļauju negaidījušas – pa nakts melnumu nolaižas lidlaukā? Laikam taču nevienam nerūp, ka mūsu pilsēta var kļūt par ieroču un narkotiku nelegālās tirdzniecības transporta mezglu? Iesākums jau ir: Tukuma vārds tiek saistītas ar nelegālu ieroču transportēšanu uz Moldovu…
Kad tikpat sparīgi kā cīņā par lidlauku, vajadzēja iesaistīties arī cīņā par autobusu satiksmi ar Rīgu, mūs, tukumniekus, mierināja, ka vilciens taču esot… Bet, lūk, "vienā jaukā rītā", kā vakar, vilciens Tukuma stacijā nepienāk, jo kaut kur pa ceļam remonts nepabeigts, un mums… alternatīvu nav! Studenti netiek uz lekcijām. Strādājošie – uz darbu Rīgā un Jūrmalā…
Pagriezies, uz kuru pusi gribi, visur – problēmas. Reizēm pat it kā ne no kā radušās… Lai gan – tas nebūs tiesa, ka ne no kā! Vienureiz tas var būt vienkārši stulbums, otrreiz – slinkums, citreiz – bezatbildība un pilsoniskās stājas deficīts. Pieverot acis un it kā sīkās lietās "ļaujot mierīgi dzīvot" atsevišķām personām, arī mēs – mierīgie iedzīvotāji, esam radījuši visai nemierīgu pilsētu…