Šī sleja jau labi sen bija ieplānota kā izmisīgs aicinājums visiem pilsoņiem, arī citā valodā runājošiem un reizēm – arī citādi domājošiem. Aicinājums sasparoties (jau atkal!) un noteikti, no-teik-ti! doties rīt uz vēlēšanu iecirkņiem un balsot PRET! Balsot pret, lai joprojām varam savā valstī, savā zemē runāt savā valodā!
Sākotnēji bija grūti atrast vārdus, jo biju… dusmīga, ļo-ti dusmīga. Nu, kāpēc, kāpēc man, kāpēc mums – Latvijas valsts iedzīvotājiem – atkal ir jāpierāda it kā taču neapstrīdamas, valsts pamatlikumā – Satversmē – apstiprinātas lietas?! Esmu tā uzskata piekritēja, ka Satversmes 4. pants pieder pie tās negrozāmajiem pamatiem. Nu tas ir gluži tāpat kā pārliecība, ka dzīvojam pie Baltijas jūras, ka virs galvas debesīs ir Saule un mūsu valsti sauc Latvija! Nu kāpēc, kāpēc mums tas vēlreiz kādam jāpierāda!?
Taču redzot, dzirdot, lasot, kas notiek visapkārt – šeit, mūsu zemē, kaimiņos, citviet pasaulē – nav nekādu šaubu. Ir jāiet. Ir jāpierāda! Un gluži tāpat kā mūsu novadniece, dzejniece Māra Zālīte (interviju lasiet šī laikraksta pielikumā «Aka») domāju, ka to būs vēl jādara ne reizi vien. Nezinu, kā jums šķiet, nezinu, ko domā mūsu valsts daudzie drošības dienesti, bet esmu pilnīgi pārliecināta, ka šis referendums, dažādās protesta akcijas, kas brīdi pa brīdim uzvirmo mūsu zemē, ir mērķtiecīgs impēriskas lielvalsts politikas rezultāts. Patiesībā, paklausoties Krievijas līderu un arī pašmāju trockista Lindermaņa tekstiņos, šķiet, ka viņu uztverē tie pārdesmit mūsu valsts brīvības gadi ir tikai īslaicīga kļūda pārmaiņu laika ražošanā… Impērijas centieni paplašināt ietekmi kā politiski, tā teritoriāli, pakļaujot apkārtējās zemes un tautas, manuprāt, nav rimuši ne mirkli. Arī impēriskās metodes ir gluži kā uz sejas. Vienu no tām – skaldi un valdi (sarīdi tautas vienu pret otru) – līdz ar šodienas referendumu, ko impērijai atbilstoši rosinājuši tās kolonisti, mēs izbaudām arī šobrīd…
Tāpēc ir skaidrs – ja reiz mēs dzīvojam te, pie Baltijas jūras, visskaistākajā zemē pasaulē, vienīgajā, ko par Latviju sauc, mums vienmēr ir un būs jābūt gataviem aizstāvēt savas tiesības… būt. Un rītdienas balsojums PRET ir pats mazākais, ko mēs savas Valodas, Tautas un Tēvzemes labā vēl varam darīt…