8.oktobra vakarā Tenta Sports Hall notika pasākuma Atklāšanas ceremonija, kurā piedalījās visi dalībnieki. Baltijas valstis pārstāvēja tieši mūsu koris, dziedot latviešu t.dz. J.Ozola apdarē “Deviņi dēli” un R.Sējāna un J. Šipkēvica “Vindo”. Noguruši no ilgajiem lidojumiem un garajiem pārbraucieniem, iedziedājušies pa ceļam autobusā, tomēr spējām radīt tik emocionālu pārdzīvojumu, ka foto no šī priekšnesuma kļuva par INTERKULTUR mediju “seju”. Atklāšanas ceremonijā valdīja ļoti draudzīga un sirsnīga atmosfēra – visi dalībnieki sveica viens otru un atbalstīja ar skaļām ovācijām.

    9.oktobra diena pagāja garos mēģinājumos gan  konkursa norises vietās – Kalamatas Dance Megaron un Cultural Center, gan turpat viesnīcas restorānā, kura darbinieki bija ļoti laipni un pēc daudzkārt noklausītas grieķu tautas dziesmas pat atzina, ka sāk kaut ko saprast no mūsu dziedātā… :)   

   Konkursā startējām divās kategorijās – tautas mūzikā un jaukto koru A grupā. Satraukums jau vienmēr ir blakus stāvošs, to zina katrs šādu notikumu dalībnieks, bet kad bijām uz skatuves, un Martas rokas pacēlās gaisā, pazuda visas šaubas. Mūsu balsis saplūda vienā kopskaņā, jo tās bija piepildītas ar bezgalīgu uzticēšanos un ticību mūsu diriģentei un viens otram. 

   Vakars pēc saspringtās dienas kļuva par īstu tautu draudzības pasākumu – Slovākijas meiteņu kora dalībnieces nu zina “Ballējam, neguļam!”, bet Rumānijas jauktais koris pārliecināts, ka Latvijā dzīvo milzum daudz Genovevu. Mums, savukārt, tika mācītas rumāņu tautas dejas. 

   Svētdienas galvenais pasākums bija konkursa dalībnieku svētku gājiens pa Kalamatas ielām. Varēja manīt, ka vietējie ļaudis zina un gaida šo krāšņo skatu, jo cilvēki ielās mūs sveica, uzgavilēja, fotografēja un filmēja. Tumes kora balsis ritmā līdzēja noturēt brašais bundzinieks Andris, kurš basām kājām mēroja ceļu cauri visai pilsētai, jo kurpes trakajā negaisā bija izmirkušas caur un cauri. Apbalvošanas ceremonija atkal saveda kopā visus dalībniekus Tenta Sports Hall, kur tad arī uzzinājām, ka jaukto koru kategorijā esam ieguvuši Sudraba diplomu, bet Tautas mūzikas – Zelta diplomu. 

   Saules un jūras ieskauta, Grieķija mūsu korīša atmiņās vienmēr paliks kā vieta, kur mūzika pārtapa par kaut ko daudz lielāku nekā tikai pareizi nodziedātām notīm. Starptautiskais konkurss nebija tikai spēku mērošanās vai cīņa par diplomiem — tas kļuva par stāstu par īstu kopābūšanu, draudzību un neizmērojamu savstarpējo atbalstu. Kopīgie braucieni, pusdienas zem olīvkokiem un mēģinājumi pie jūras radīja atkal sajūtu, ka, jā - esam viena liela, cieša ģimene. Kad kādam pagura balss vai piezagās satraukums pirms uzstāšanās, blakus vienmēr bija drauga plecs. Kakla konfekte, uzmundrinošs smaids, apskāviens vai vienkārši pateikts "tev viss izdosies"- tieši šie mazie, sirsnīgie mirkļi veido mūsu īsto spēku. Un mūsu Marta – pacietības, aizrautības, sirsnības un iedvesmas avots!

Konkurss un ceļojums paies, diplomi ieņems vietu plauktos, taču tas, ko mēs paņēmām līdzi no Grieķijas, nav izmērāms. Tās ir vakara sarunas un smiekli līdz vēlai naktij, lepnums un prieks par mūsu sasniegumiem, ko svinējām kopā.