Ita Kozakeviča un viņas laika biedri

Ar šādu nosaukumu Kandavas novada muzejā atvērta ceļojoša fotoizstāde, kas veltīta Polijas Komandora Krusta ar Nopelna ordeņa Zvaigzni kavalierei, vienai no izcilākajām Latvijas Atmodas laikmeta personībām – Itai Marijai Kozakevičai (1955 – 1990), kuru laikabiedri atceras kā Latvijas Poļu savienības priekšsēdētāju, Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas vadītāju, Latvijas Tautas frontes Domes un valdes locekli, Latvijas Augstākās Padomes prezidija locekli, LR AP cilvēktiesību un nacionālo jautājumu komisijas priekšsēdētāju – ļoti intelektuālu, atbildīgu un godprātīgu, tautas mīlētu politiķi.

Ar šādu nosaukumu Kandavas novada muzejā atvērta ceļojoša fotoizstāde, kas veltīta Polijas Komandora Krusta ar Nopelna ordeņa Zvaigzni kavalierei, vienai no izcilākajām Latvijas Atmodas laikmeta personībām – Itai Marijai Kozakevičai (1955 – 1990), kuru laikabiedri atceras kā Latvijas Poļu savienības priekšsēdētāju, Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas vadītāju, Latvijas Tautas frontes Domes un valdes locekli, Latvijas Augstākās Padomes prezidija locekli, LR AP cilvēktiesību un nacionālo jautājumu komisijas priekšsēdētāju – ļoti intelektuālu, atbildīgu un godprātīgu, tautas mīlētu politiķi.

1989. gadā Ita Kozakeviča atvēra pirmās poļu klases Latvijā, kas padomju laikā bija slēgtas. Starp citu, 1930./1931. mācību gadā Latvijā darbojas pat 49 poļu skolas un ģimnāzijas, pat vēl vairāk, Latvijas skolās ir mācījušies trīs nākošie Polijas prezidenti: Gābriels Narutovičs Liepājā, Staņislavs Vojtehovskis Jelgavā un Ignacijs Moscickis Rīgā. Pēc goda titula «Sieviete Latvija 90» saņemšanas Itas Kozakevičas tēls ļaužu atmiņā simbolizē tīrus, neaptraipītus Atmodas ideālus, personificē godīgu politiku, patiesu kalpošanu tautas brīvībai. Itas Kozakevičas piemiņai latviešu dzejnieks Armands Melnalksnis ir uzrakstījis grāmatu «Zvaigznei tikai stunda. Itas Kozakevičas laiks», kuras tulkojums pagājušajā gadā ir iznācis Polijā.
Pirms 30 gadiem Rīgā nodibinājās Polijas draugu klubs. Pašā pirmajā valdē tika ievēlēta arī Ita Kozakeviča, kura tobrīd jau bija salaulājusies Rīgā (1978. gada 28. aprīlī) ar Polijas pilsoni, varšavieti Staņislavu Rišardu Ļipecu. Itas māte ir latviete, bet tēvs – polis. Ne velti Polijas vēstnieks Latvijā Macejs Klimčaks uzsvēra: "Tautu savstarpēja iepazīšana veicina saskanīgu attiecību attīstību, sekmē to tuvināšanos, veidojot uzticību, kas mums visiem vienotā Eiropā rūp it īpaši tagad, kad neticami ātrā tempā esam mērojuši ceļu no cīņas par skaidri nospraustām robežām līdz brīdim, kad plaši un viesmīlīgi tās atveram mūsu kaimiņiem."
XXI gadsimtā Latvijas pilsoņiem un bezpavalstniekiem Polijas valsts par nopelniem piešķīra 142 medaļas, ordeņus, Goda krustus un citus apbalvojumus. Daudziem poļu māksliniekiem Latvijā piešķirts Nopelniem bagātā poļu kultūras darbinieka tituls.
***
Ekspozīciju, kas līdz jūnijā beigām ir apskatāma Kandavas novadās muzejā, sagatavojuši biedrība «Inflanty», kura cenšas, lai Itu Kozakieviču pēc nāves apbalvotu ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *