Tukuma domes izpilddirektors Ēriks Lukmans skaidroja, ka piebūves projekts ticis iesniegts valsts investīciju saņemšanai, taču noraidīts, jo pietrūcis dažu punktu. Tā kā tehniskais projekts būvei izstrādāts, visdrīzāk to nāksies būvēt pašu spēkiem un ņemt kredītu: "Tā ir gandrīz vai goda lieta, kas jāizdara, tāpēc nāksies domāt, kā to izdarīt. Protams, būs jāņem kredīts, bet meklēsim arī citas iespējas."
<p>- <em><strong>Kad beidzot sakārtos ielu un ietvi pie kafejnīcas «Laiks»? Ietve šai vietā ir tik sliktā stāvoklī, ka bērni un vecāki, uz bērnudārzu ejot, var lauzt kaklu.</strong></em></p> <p> </p>
<p>- <em><strong>Kāpēc iedzīvotājiem, kas dzīvo nelabiekārtotā dzīvoklī Baznīcas ielā pašvaldības mājā, faktiski - bēniņos - domē saka, ka to var nopirkt par 32 000 latu un ka pašiem jātaisa kapitālais remonts?</strong></em></p>
«Neatkarīgo Tukuma Ziņu» interneta portāla foruma diskusijās uzzinājām, ka tik cerīgi darbīgajā uzņēmumā «Tuko-T» darbiniekiem vairs nemaksājot algas, neesot izmaksātas arī atvaļinājuma naudas. Zinātāji minēja, ka tā ir bijis arī pirms dažiem gadiem, kad tādējādi uzņēmums esot samazinājis strādājošo skaitu.
- Var jau būt, ka man tāds muļķīgs jautājums, bet es tiešām vēlos zināt - vai skolotāju profesijai ir kāds vecuma cenzs? Lieta tāda, ka mans mazdēliņš šogad mācīsies 4. klasē un viņa skolotājai ir 70 gadu... Protams, protams, vecam cilvēkam ir dzīves gudrs skatījums uz visām lietām, tomēr - bērni ir bērni, īpaši šādā vecumā...
- Man gribētos ko pateikt par policijas darbu. Jūsu laikrakstā tikko bija publicēta saruna ar policistiem, bet vēl nesen - 8. jūlijā Tukuma rajona virsprokurors Aigars Bičušs intervijā izteicās, ka policijai esot 100 veco lietu, kuras nav izmeklētas.
- Esmu pamatskolas skolēna māmiņa, un mani, tuvojoties 1. septembrim, ļoti uztrauc bērnu drošība uz ceļiem. Dzīvojam Smilšu ielas rajonā, un, tāpat kā vairums bērnu, arī manējais uz skolu - 2. vidusskolas sākumskolu Spartaka ielā - dodas pa Asteru ielu.
- Esmu neapmierināta ar to, ka Raudas ielā, pa ceļam uz Ozoliņiem, pirms Rožu ielas, pāri gājēju celiņam (jo par ietvi to var saukt nosacīti) saauguši krēķi. Lai tiem paietu garām un neriskētu pakļūt zem kādas automašīnas - ir gandrīz vai jālien cauri krūmiem. Turklāt pašlaik zeme ir pilna ar krēķu ogām, tādēļ iešanu vēl apgrūtina pamatīga izšķīdušo ogu putra.
- Es dzīvoju Jūras ielā, Engurē. Māja atrodas ceļa malā. Pa šo ceļu brauc smagās automašīnas ar baļķu un grants kravām. Gandrīz neviena automašīna neievēro atļauto braukšanas ātrumu. Mašīnas brauc ar lielu troksni, rībina māju tā, ka mājā rodas plaisas. Nav iespējams ne naktīs gulēt, ne vakaros pēc darba atpūsties. Turklāt tādējādi tiek bojāts arī mans īpašums - māja. Arī šoseja ar ātro braukšanu un smagajām kravām tiek izdauzīta. Dzīvoju Engurē 27 gadus, bet tik intensīva satiksme cauri ciemam nekad nav pieredzēta.
Kā jau katra vērienīga projekta realizācijas laikā, blakus priekam un slavētājiem netrūkst arī kritisku vērtētāju. Lūk, pāris iebildumu par projektu (vai vairākiem), kas tiek realizēti Rīgas ielā. Abas sūdzības uzklausītas, veidojot rubriku «Ceturtdienas sarunas».
"Paskatieties, kāds man brīnumzieds uzziedējis!" Balva Vaļuka aicina ļaudis, lai lūko lilijas ziedu, kas uzplaucis kādā no Degoles pagasta Vienības mazdārziņiem. Balvas kundze pavasarī liliju sīpoliņus pirkusi Tukumā.
- Pie Melnezera izliktas informācijas plāksnes, kurās norādīts, kā uzvesties pludmalē un kur atrodas tualete. Plāksnītes pie koka pienaglotas ar naglām. Es domāju, ka vajadzētu izdomāt citu veidu, kā tās pielikt, varbūt pie kāda kāta un tad to iespraust zemē, bet pienaglot pie koka nav labi.
- Kurzemes ielā, kur jau ierīkota ietve un veloceliņš, ievēroju, ka tas no vienas ielas puses pārlec uz otru. Un tā divas reizes. Kāda gan jēga no satiksmes drošības projekta (ja atceros, tāds bija ERAF projekta nosaukums), ja tagad braucējam jāšķērso maģistrālā iela, turklāt - divas reizes.
<p>- <em>Mans jautājums ir par celiņu starp bērnudārzu «Pasaciņa« un Sarkano Krustu - vai tur nekad nebūs normālas iešanas? Šajā vietā palicis pavisam neliels gabaliņš, kas ir izskalots; taciņas vidū ir grāvis, akmeņi, tā ka kājas var izlauzt. Domāju, tur taču daudz līdzekļu nevajadzētu - varētu kādus ķieģelīšus vai ko citu tamlīdzīgu salikt. </em> </p>
Redakcija saņēma vēstuli no pasažieres, kura mēro ceļu no Tukuma uz Tumi. Viņa apraksta gadījumu, kad autobusa šoferis bijis rupjš pret pasažieri invalīdi, kā arī stāsta par tām situācijām, kad pasažieri neņem biļetes un autobusa šoferis tās pārdod otrreiz. Sūdzībā bija minēts, ka daļa pasažieru savu biļeti atdod šoferim atpakaļ, lai viņš to varētu pārdot...
<p>- <em>Kas notiek ar graustu Baznīcas un Pasta ielas stūrī? Tas ir kā kauna traips visai pilsētai. Vai gaidīsim, kad tas uzkritīs kādam uz galvas?! Ir taču iespējams, ka tiešu tur, tās lupatas dedzinot, var izcelties ugunsgrēks? Tur jau nemaz nevajag vietā neko atjaunot, vislabāk, lai paliek kāds zaļš stūrītis.</em></p>
Tukuma svētku laikā uzklausījām gan tukumnieku, gan pilsētas viesu jautājumus un viedokli par notiekošo pilsētā. Daži jautājumi bija par svētkiem, bet daži arī par citām lietām, kas interesē iedzīvotājus. Uz jautājumiem atbildēja Tukuma domes priekšsēdētājs Juris Šulcs.
- Jums zvana no Slocenes ielas 3. Iepriekšējās «Ceturtdienas sarunās» kāds zvanītājs norādījis, ka aiz mūsu sakoptākās daudzdzīvokļu mājas Tukumā, ejot pa celiņu uz priekšu, aug latvāņi. Gribētos piebilst, ka mēs savu teritoriju esam sakopuši, bet tā, kur aug latvāņi, vairs nepieder mūs mājai un mēs nevaram kopt bezgalīgi lielas platības. Arī mēs ciešam no...
- Jau no pavasara zvanām ceturtdienas sarunām un lūdzam, lai mums Veļķos Ceriņu ielu sakārtotu. Daudz jau tur nav tā darba, tikvien kā jāuzved grants, mēs paši izlīdzinātu, un viss būtu kārtībā. Mēs savās mājās nemaz nejūtamies kā saimnieki, jo iestādītās puķes un uzbūvēto žogu nepārtraukti apšļāc ar dubļiem garāmbraucošās automašīnas. Iepriekšējās ceturtdienas sarunās Tukuma...
- Es un mana ģimene pārdzīvojām savas dzīves smagākās dienas. Manu vīru piemeklēja smags insults. Tas bija naktī no sestdienas uz svētdienu. Operatīvi atbrauca ātrā palīdzība. Tonakt strādāja Arvis Grasis. Visi bijām satraukti, viņš mums vēl vēlāk zvanīja, stāstīja, kā lai rīkojamies. Arī reanimācijas nodaļā katrs darbinieks bija savā vietā, gan sanitārītes, gan māsiņas, gan...
Redakcijā vērsās kāds uztraukts pilsonis: - Labo ceļu no Tukuma uz Enguri. Tur notiek valsts naudas izšķērdēšana! Nekur Eiropā šādi ceļus nelabo! Ber tik šķembas uz ceļa un kārtīgi neiepresē. Visas šķembas no ceļa lido nost, bet valsts par tām maksā. Tāpēc jau mums tie ceļi ir tik slikti, ka šādi bezjēdzīgi saimnieko. Jā, arī...
- Pie Bišu mājas, kamēr vien šī māja pastāv, nesakopta teritorija ir uz Meža ielas pusi, turklāt tur aizvien sastājas lielas ūdens peļķes. Vai tur nevarētu kaut ko darīt?
- Zvana no Spartaka ielas 3. Kāpēc izārda mūsu pagalmu? Tur ierīkošot bērnu rotaļu laukumu. Kam tas vajadzīgs? Vai tām māmiņām, kuras ar vienu roku stumj bērnu ratiņus, bet otrā rokā tur pudeli?! Kārtīgas ir tikai 1/3 daļa no visām māmiņām. Ja jau to laukumu neiekārtoja, tad varbūt tā nauda tagad taupības apstākļos nav jāizlieto? Tā nepieciešama citām, svarīgākām lietām. Tagad mums nebūs arī kur veļu žāvēt. Mums pagalms bija pietiekoši labs.
