Veselība

Vasarā daudzi izvēlas atpūtu pie ūdens, ūdenssportu un regulāras peldes. Taču tieši siltajā sezonā ausu sāpes un nieze kļūst par biežu iemeslu ārsta apmeklējumam. Viena no tipiskākajām vasaras problēmām ir “peldētāja auss” jeb ārējās auss ejas iekaisums (otitis externa).

Ik gadu ar nepacietību gaidām dabas mošanos un saulainās vasaras sezonas sākumu. Jāatceras, ka saules starojums pavasara otrajā pusē un vasarā ir intensīvs pat tad, ja debesis klāj mākoņi, tādēļ svarīgi rūpēties par atbilstošu aizsardzību, īpaši – pašiem mazākajiem. Ar padomiem, kā droši kopā ar bērnu baudīt saulaino laiku, dalās ģimenes ārste, Latvijas Lauku ģimenes ārstu valdes locekle Līga Kozlovska un “Mēness aptiekas” farmaceite Gunita Petrovica.

Sākoties peldsezonai, Veselības inspekcija veikusi sezonas pirmās ūdens kvalitātes pārbaudes visās Latvijas oficiālajās peldvietās. Analīžu rezultāti apstiprina – peldūdens kvalitāte visās oficiālajās jūras un iekšzemes peldvietās atbilst prasībām un mikrobioloģiskais piesārņojums nav konstatēts nevienā peldūdens paraugā. Peldsezona Latvijā sākas šodien, 15. maijā.

Līdz iniciatīvas “Randiņš ar ginekologu” konsultāciju dienai atlikušas nepilnas divas dienas, un pieteikšanās vēl ir atvērta. Jau 14. maijā sievietes visā Latvijā varēs bez maksas saņemt 15 minūšu individuālu konsultāciju par kontracepciju – gan klātienē deviņās pilsētās, gan attālināti pa tālruni.

Lai gan sākotnēji pieteikšanos bija plānots izsludināt ne ātrāk kā 2. jūlijā, strauji augošā interese un fakts, ka visas pavasara un vasaras programmas jau ir pilnībā aizpildītas, licis “Dzīvības koks” atvērt pieteikšanos rudens - ziemas psihosociālās rehabilitācijas programmām ievērojami agrāk.

Dažādu cēloņu izraisītas alerģijas nepatīkamo simptomu – deguna tecēšanas, acu asarošanas un graušanas, kā arī nātrenes gadījumā zāles numur viens ir antihistamīni. Kas tie ir, kad un kā lietojami, kā un ar ko zāles mijiedarbojas un kādi var būt blakusefekti, stāsta sertificētā “Mēness aptiekas” farmaceite Evita Lārmane.

24. martā Latvijā, tāpat kā citur pasaulē, tiek atzīmēta Pasaules tuberkulozes diena. Šīs dienas mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību tuberkulozei, tās profilaksei un plaušu veselībai kopumā. Lai palielinātu sabiedrības informētību, aktivitātes tiek organizētas nedēļas ietvaros - Tuberkulozes profilakses nedēļā (23.-29. marts). Tuberkuloze joprojām ir aktuāla sabiedrības veselības problēma, un agrīna diagnostika ir izšķiroša gan veiksmīgai ārstēšanai, gan slimības izplatības ierobežošanai.

Slimību profilakses un kontroles centrs veic masalu uzliesmojuma epidemioloģisko izmeklēšanu un infekcijas kontroles pasākumu organizēšanu. Līdz š. g. 17. martam reģistrēti pieci masalu gadījumi, to skaitā trīs (divi skolēni, viens pieaugušais) laboratoriski apstiprināti gadījumi un divi (skolēni) aizdomīgi gadījumi, kuru laboratoriskās izmeklēšanas rezultāti tiek gaidīti. Visi reģistrētie gadījumi ir savstarpēji epidemioloģiski saistīti. Apzināto kontaktpersonu skaits ir ļoti liels — vismaz 800 personas. Tās ietver gan izglītības iestādēs identificētās kontaktpersonas, gan personas ārpus tām: pacientu ģimenēs, publiskos pasākumos, starptautiskajos transporta līdzekļos un citviet. 

Rīt, 14. martā ikviens interesents tiek aicināts uz Tukuma AA grupas «AUSMA» 35 gadu jubilejas sarīkojuma Atklāto sapulci «Puspasākumi mums nepalīdzēja». Tā ir iespēja satikt daudzus jaukus cilvēkus un dalīties savā pieredzē, spēkā un cerībās!

Marts visā pasaulē tiek atzīmēts kā kolorektālā jeb zarnu vēža informētības mēnesis (Colorectal Cancer Awareness Month), kura laikā īpaša uzmanība tiek pievērsta zarnu veselībai un sabiedrības informētībai par to, kādus ieguvumus sniedz regulāras profilaktiskās pārbaudes. Arī Latvijā ir pieejams valsts apmaksāts zarnu vēža skrīnings, un to ieteicams veikt noteiktā vecumā, lai pārliecinātos par to, ka ar veselību viss ir kārtībā, vai savlaicīgi pamanītu nelabvēlīgas izmaiņas, informē Nacionālais veselības dienests (NVD).

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) informē, ka, tuvojoties ērču aktivitātes sezonai, ir svarīgi laikus pievērst uzmanību piesardzības un profilakses pasākumiem, it sevišķi vakcinācijai pret ērču encefalītu, lai mazinātu inficēšanās risku sev un saviem bērniem. Ērču aktivitātes sezona sākas, kad sniegs nokūst un gaisa temperatūra pārsniedz +3–5 °C, un parasti ilgst no aprīļa sākuma līdz oktobra beigām, taču labvēlīgos meteoroloģiskajos apstākļos tā var sākties agrāk un turpināties ilgāk. Tāpēc svarīgi vakcinēties pret ērču encefalītu savlaicīgi, lai līdz ērču aktivitātes sezonas sākumam organismam būtu laiks izveidot aizsardzību pret slimību.

4. februārī tiek atzīmēta Pasaules pretvēža diena, kuras mērķis ir veicināt iedzīvotāju izpratni un palielināt zināšanas par ļaundabīgiem audzējiem, to profilaksi un savlaicīgu slimību atklāšanu un ārstēšanu. Latvijā mirstība no ļaundabīgajiem audzējiem ir otrs biežākais nāves cēlonis pēc sirds un asinsvadu slimībām, kā arī ļaundabīgie audzēji ir galvenais invaliditātes cēlonis.

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (Austrumu slimnīca) Valsts apdegumu centrā 2026. gada janvārī palīdzība sniegta jau 21 pacientam ar nopietniem apsaldējumiem, un 13 gadījumos bijusi nepieciešama apsaldēto ķermeņa daļu amputācija. Šajā ziemas sezonā ārsti novēro satraucošu tendenci – apsaldējumus arvien biežāk gūst vientuļie seniori, kuri ilgstoši uzturas neapkurinātās telpās vai nespēj laikus saņemt palīdzību. Tādēļ, salam pastiprinoties, Austrumu slimnīcas ārsti aicina biežāk sazināties ar saviem tuviniekiem, īpaši senioriem, kas dzīvo vieni, un apsaldējumu gadījumā nekavējoties meklēt mediķu palīdzību.

Pagājušās nedēļas epidemioloģiskā situācija Latvijā liecina, ka gripas vīruss joprojām aktīvi cirkulē sabiedrībā. Nacionālās mikrobioloģijas references laboratorijas (NMRL) monitoringa dati apliecina augstu gripas aktivitāti, kaut arī novērota neliela lejupslīde – aizvadītajā nedēļā gripas vīruss laboratoriski apstiprināts 12,8 % izmeklēto paraugu (nedēļu iepriekš 18,0%). Visi laboratoriski apstiprinātie gripas vīrusi bija A tipa, dominējot A/H3 gripas vīrusa apakštipam.

Brīdī, kad cilvēks ir nonācis mentālās veselības grūtību priekšā, ģimenei vajadzētu būt tā pirmajam atbalsta punktam, tomēr informācijas trūkuma dēļ bieži vien tuvinieki par ģimenes locekļa krīzes stāvokli uzzina tikai tad, kad situācija jau kļuvusi akūta. Lai to mainītu, biedrība “Ogle” uzsākusi projektu “Ģimenes lomas stiprināšana mentālās veselības atbalstā”.

Jauno gadu ne viens vien sāk ar kādu veselībai noderīgu apņemšanos. Tiesa, motivācija īstenot iecerēto ilgtermiņā nereti izsīkst jau gada pirmajos mēnešos. “Labs veids, kā noturēt aktīvu interesi, ir veselības kalendāra izveidošana!” kāpēc tas tik svarīgi un ko kalendārā  iekļaut, paskaidro internās medicīnas ārste “Veselības centru apvienībā”, dienas stacionāra “Aura Premium” vadītāja Inga Orleāne un “Centrālās laboratorijas” laboratorijas vadītāja ārste Jana Osīte.