Tukumā un novadā

Lāčplēša dienas svinēšana aizsākās 10. novembrī Lestenē ar Rīgas 45. vidusskolas jauktā kora (diriģente Baiba Milzarāja) koncertu un turpinājās ar lāpu gājienu uz Brāļu kapiem, kur notika aizlūgums par kritušajiem varoņiem.

7. novembra vakaru daudzi tukumnieki bija atvēlējuši, lai noskatītos jauno dokumentālo filmu par mākslinieku Albertu Francisku Pauliņu «Tukuma Vangogs», kuru uzņēmis režisors un operators Valdemārs Helmanis.

Arvien vairāk Lāčplēša dienu, īpaši skolās, atzīmē pavisam sportiskā garā. Arī Kandavā tā jau kļuvusi par tradīciju, un ik gadu jaunieši tiek aicināti doties kopīgā skrējienā, ko papildina citi sacensību elementi.

Ceturtdien, 9. novembrī, nule kā izremontētajā Aptiekas mājā Džūkstē atvēra telpas kopienu centram, kas būs kopā sanākšanas vieta pagasta ļaudīm – gan jauniešiem, gan vecākajai paaudzei.

Sestdien, 11. novembrī, Lāčplēša diena, bet jau piektdiena – 10. novembris, Kandavas novada Cēres pamatskolā iesākās patriotiskā gaisotnē. Nu skolas sienu rotā Triju zvaigžņu ordeņa kavaliera Jāņa Brieža piemiņas plāksne, jo šī skola vairākus gadus bijusi viņa darba vieta.

7. novembrī Tukuma vēstures muzejā «Pils tornis» tika atvērta kapsula, kuru 1967. gadā iemūrēja Ļeņina pieminekļa atbalsta sienā ar novēlējumu to atvērt 2017. gadā 7. novembrī – revolūcijas 100. gadadienā.

Aizsākoties patriotiskajai nedēļai, arī mūsu pusē šajā nedēļas nogalē atzīmēsim Lāčplēša dienu, kurai veltīti lielāki un mazāki pasākumi norisināsies gan Tukumā, gan arī citās piemiņas vietās Tukuma apkārtnē.

5. novembrī Tumes kultūras nama lielā zāle un skatuve bija dejotāju pilna. Vispirms kopā ar Deju svētku virsvadītāju Guntu Skuju mēģināja E grupas (vidējie) un bērnu deju kolektīvi, mācoties deju «Kristī mazus, kristī lielus», savukārt pēc tam D1 grupas kolektīvi mēģināja deju «Ir 1873. gads, dimd Rīga».

Tukuma galerijā «Durvis» līdz pat 14. decembrim ierastās mākslinieku veidotās izstādes vietā var aplūkot kaut ko pavisam neparastu – ar senatnīgām mēbelēm, interjera priekšmetiem un gleznām, kā arī tērpiem iekārtotu mājokli, kāds te varēja būt, piemēram, 18. vai 19. gadsimtā.

3. novembrī kļuva zināms, ka no a/s «Tukuma piens» ražošanas ceha izplūdušais saldais krējums nonācis Tukuma pilsētas kanalizācijas notekūdeņos un līdz ar to arī attīrīšanas iekārtās «Tīlē».

4. novembrī maskošanās notika Džūkstes pasaku muzejā. Tur spocīgā gaisotnē norisinājās tradicionālais Spoku stāstu vakars.

Tuvojoties valsts svētkiem, Ordeņu kapituls nosaucis tos cilvēkus, kas saņems mūsu valsts augstākos apbalvojumus.

31. oktobrī Engures vidusskolā atklāta rotaļu un atpūtas istaba sākumskolas bērniem. Idejas autori un lielā mērā arī īstenotāji – biedrība «Engures izglītības un kultūrvides attīstībai».

Otrdien, 31. oktobrī, Kandavas internātskolā viesojās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, lai kārtējo reizi runātu par to, kas notiks ar mācību iestādi pēc apmēram gada un kurš – valsts vai pašvaldība – segs tās uzturēšanas izdevumus.

Pievienojoties citiem Leģendu nakts pasākumiem, ko organizē Latvijas piļu un muižu asociācija, arī Šlokenbekas pagalms, kā ierasts, 28. oktobra sestdienā tika izgaismots un viesi tika aicināti izstaigāt muižas velves.

Otrdien, 31. oktobrī, Tukuma Dievnamā notika Reformācijas 500-gadei veltīts svētku dievkalpojums. Tieši šajā dienā pirms 500 gadiem Vitenbergā, Vācijā, tika publiskotas Mārtiņa Lutera uz baznīcas kristīgu atdzimšanu aicinošās tēzes.

No uzņēmuma AS «Tukuma piens» Tukuma pilsētas kanalizācijas sistēmā noplūdušas 2,5 tonnas saldā krējuma, ziņu aģentūrai LETA pastāstīja uzņēmuma pārstāvis Armands Artihovičs.

Pagājušajā nedēļā, kā mūs informēja lasītāji, publiskajā telpā izskanējusi ziņa, ka Tukuma slimnīcu nākotnē iecerēts pārveidot par dienas stacionāru, kas nozīmētu, ka tā vairs nebūtu I līmeņa slimnīca, kāda tā ir līdz šim.

Tā kā Jaunsātos neesot bijis neviena dziedoša kolektīva, pirms 20 gadiem sanākušas kopā aktīvas sievas – Sandra Štemberga, Gundega Arāja, Ina Jackovska, Ineta Krīgere, Marika Jomerte, Daiga Reča

29. oktobrī, kad rēnu rudens pēcpusdienas sauli nomainīja lietains sniegs, Jaunpils baznīca atzīmēja savu 425. jubileju.

27. oktobrī, kad Jaunmoku pilī tik svinēta valsts vīra, sabiedriskā darbinieka un mecenāta Džordža Armitsteda (1847–1912) 170. jubilejas diena

Tā kā šogad Visu Svēto diena jeb Helovīns iekrīt darba dienā, 31. oktobrī, daudzviet tematiskas ballītes sāka svinēt jau pagājušās nedēļas nogalē, kas turklāt bija kā noslēgums skolēnu brīvdienām.

28. oktobrī Durbes pils priekšā dega lukturi un ikviens tika aicināts ielūkoties pilī un Leģendu nakts ietvaros uzzināt kādu teiksmainu, varbūt izdomātu stāstu vai tieši otrādi – neapgāžamu patiesību.