Reizēm noteikti valodas līdzekļi – vārdi, teikumu konstrukcijas – tiek pasludināti par grēkāžiem, kas liek šķēršļus cilvēces ceļā uz gaišo nākotni, un liekas, ka to izsviešana atrisinātu vairākas problēmas. Piemēram, apturot kādu nevēlamu bērna darbību, nedrīkstot lietot darbības vārdus, kas sākas ar „ne”, jo zemapziņa neuztverot šo priedēkli un uzrunātais turpinot darboties ar vēl lielāku...
Agrā bērnībā, vasaras pavadot pie mātesmātes, mīļi sauktas par mammmammu (Pašas darināts jaunvārds, kas man nozīmēja “mammas mammu” – tas taču saprotams katram, kam jau līdz piecu gadu vecumam vārdu darināšana bijusi ierasta lieta…), nereti vēroju viņas reakciju uz nesaprotamām un nenovēršamām lietām, parādībām vai notikumiem. Mammamma tādos brīžos saglabāja mieru un savaldību: pacēlusi skatienu...
Šādas pārdomas radās, piedaloties divos aizvadītās sestdienas pasākumos un pārliecinoties, cik kultūrai un sportam atvēlētās ēkas ir nepiemērotas cilvēkiem ar īpašām, speciālām vai citām vajadzībām. Tātad – tiklīdz tu nespēj paiet, nespēj pārvietoties pa kāpnēm; esi ratiņkrēslā vai ar bērna ratiņiem, tā patiesībā tev svarīgākā novada kultūras vai sporta iestāde, kā šajā gadījumā kultūras nams...
Redzot, cik satraukti, bet tomēr apņēmīgi un priecīgi mazie un, patiesībā, arī vairums lielāko bērnu pošas skolai, pārņem vesela emociju gūzma. Visvairāk tajā gan ir nostaļģisku atmiņu, bet līdzās tām – pārdomu pilnas bažas... Kaut nu mazajiem kāpēcīšiem veiktos! Kaut viņi gribētu zināt un mācīties! Kaut viņus skolas gaidās ievadītu zinoši, iejūtīgi un arī ļoti...
“Mūžu dzīvo, mūžu mācies” – tā secināju, kad salīdzinoši nesen smadzeņu neironi saslēdzās tā, lai tur beidzot uz palikšanu aizķertos termins “distopija“. Viss pateicoties literatūrai, jo “baisas nākotnes vīzijas”, ko šis vārds arī apzīmē, ir šobrīd ārkārtīgi populārs zinātniskās fantastikas apakšnovirziens, ko, iespējams, kaut kādā ziņā nenobrieduši prāti labprāt patērē, viņu vidū – arī es....
Jau piektdien ziņu portāli, radio, televīzija ziņoja par dramatiskiem plūdiem Latgalē. Kaut gan daudzviet pie mums, Kurzemē un Zemgalē, lietus tika gaidīt gaidīts, tomēr visi mākoņi aizgāja garām un pastrādāja posta darbus Latgalē un Vidzemē. Tīri cilvēcīgi gribas atvieglojumā nopūsties – sak, labi, ka mums pagāja garām… Vēl jāsaka, ka tā ir arī laime nelaimē,...
Tāds visai dīvains mulsuma periods patlaban: vasara pačibējusi, kaut kā pavisam nemanot – nenosalām, taču arī neiztvīkām karstumā, tātad – nākamajā iespējami aukstajā ziemā šādu patīkami sildošu atmiņu daudziem pietrūks. Pēc pašvaldību vēlēšanu rezultātiem cenšamies kaut cik pareizi izprast deputātu koalīciju un opozīciju sadarbības redzamās un “zemūdens” straumes – gan pašu novadā, gan cituviet Latvijā. Par nākamgada Saeimas...
Nesen kļuvu par suņa saimnieku ar visām no tā izrietošām sekām. Pavērās pavisam jauna prieka un, ja godīgi, arī iepriekš nenoskārstu problēmu pasaule. Nevar vairs šā tā modinātāju no rītiem dancināt un lielo izraušanos no gultas atlikt “vēl uz piecām minūtītēm”. Nē, suņu jaunkundze ir gana cietusies un viņai vajag tagad un tūlīt – no...
Kādreiz kopš bērnības varēja sapņot par kādu profesiju un lēnā garā tai gatavoties. Tagad laiks ir tik strauji mainīgs, ka ieciklēties uz vienu specialitāti nav vērts, jo var gadīties, ka pēc gadiem iecerēto nišu jau ieņēmis lētais darbaspēks – roboti. Puisīšiem, kas nākotnē sevi redz pie dažādu uz priekšu braucošu mehānismu vadības ruļļiem un cer...
Lai arī visbiežāk mūsu lasītāji sūdzējušies, kad netiek nopļauta zāle, kas cilvēka augumā, šoreiz stāsts būs cits, jo nav reti arī tie gadījumi, kad zāli kāds pārāk bieži pļauj... Un tad ir tā, kā Slampes pagasta centrā, kur iedzīvotāju sapulcē šopavasar apsaimniekotājs teica, ka ļoti liela daļa no daudzdzīvokļu māju uzkrājumu naudas tiek atvēlēts pļaušanai...
Kad dabas vērtību izzinātāja, vides aktīviste un savas puses patriote Iveta Piese (viņa arī biedrības «Abavas ielejas attīstības centrs» vadītāja) atzinās, ka šajā gadā viņas vadītā brīvprātīgā biedrība nav saņēmusi atbalstu vairākiem Abavas ielejas dabas parka projektam, pat negribējās tam ticēt. Projekti, kas cita starpā paredzēja gan Abavas tīrīšanu, gan dažādu informatīvi-izglītojošu programmu realizēšanu, šķitās...
Aizvien biežāk ne tikai Latvijā, bet arī citās Eiropas valstīs rodas skandāli gan par pārtikas kvalitāti, gan cenām. Lai atceramies, ka pirms vairākiem gadiem skandalējāmies ar piena pārstrādes uzņēmumiem par to, ka tie krējuma vietā centās pircējam iemanīt kaut ko līdzīgu krējumam ar krietnu palmu eļļas piešprici. Nu mūs pārsteigušas sviesta cenas. Alkatība uzsitusi visai...
No vienas puses it kā smieklīgi, bet tajā pašā laikā pavisam skumīgi vērot derdzīgo šovu, kas turpina uzņemt apgriezienus pēc “oligarhu sarunu” skandāla. Tā kuslā mīcīšanās, veidojot Saeimas komisiju! Gala rezultātā tāds čiks gan vien sanāk un, kā rādās, Ingūna Sudraba pati būs galvenā pētniece, vai tiešām “Īstā Sudraba” sarunās pieminēta. Cita dārgmetāla, proti, “klusēšanas...
Kaut kā dīvaini sanācis: šī vasara ir un ir nesamērību laiks! Nu kaut vai, par gaisa temperatūru runājot: šobrīd, kad dienas it kā būtu pietiekami siltas, naktis tik un tā visbiežāk asociējas ar salnu laika tuvošanos. Pārlieku agri, pārlieku strauji, manuprāt. Bet – ko tu Dabai padarīsi?! Viens augusta rīts pārtikas veikalos pircējiem sācis ar šoku:...
Par teju vai regulārām un ļoti patīkamām sarunu partnerēm dienās, kad uzklausu «Ceturtdienas sarunas», ir kļuvušas divas kundzes, kā noprotams, jau cienījamos gados. Hermīnes kundze kā jau bijusī mediķe vienmēr padalās ar kādām svarīgām atziņām gan veselības aprūpes, gan izglītības, gan arī mazdārziņa kopšanas jautājumos. Jāatzīst, viņa ir viena no tām lasītājām, kas arī neskopojas...
Nupat kā kādā žurnālā varēja lasīt jociņu: “Kamēr cilvēks nebija deputāts, bija cilvēks; kā kļuva par deputātu, vairs nebija cilvēks.” Varētu jau pasmaidīt, bet kaut kā smaids rokās nedodas, jo tik daudz patiesības reizēm ir šādā teicienā... Jo, piekritīsiet, kad vēlēšanu zīmi ar uzticamākajiem tautas kalpiem iemetam balsošanas kastē, mēs domājam lielākoties par to, ka...
Tā kā dabas varenie savu grandiozo uguņošanu nebija pienācīgi reklamējuši, es šī salūta vērošanā nepiedalījos, jo atrados vietā, kur nebija ieraugāms neviens no reģistrētajiem 20 tūkstošiem zibens uzplaiksnījumu, – Jūrkalnē. Toties izbaudīju mirkli, kad krēslainā jūra līdz pat apvārsnim uz pāris minūtēm piederēja tikai mums – divām adrenalīna kārām dāmām –, jo neviens cits nebija tik traks, lai bez...
Tā stāsta, ka visas nelaimes ceļoties no salīdzināšanas. Tur – kaut kur, zāle allaž kādam zaļāka, alga lielāka, mašīna jaudīgāka, bērni un mājdzīvnieki klausīgāki, diēta veiksmīgāka... un tā bez gala un malas, līdz – kling klang – depresija vieglā formā stāv aiz tavām durvīm! No otras puses, nemaz un nemaz drusciņ nepabāžot degunu virs žoga...
Kaut kad jau tam bija jāsākas. Ir augusts – beigusies trakā ziedēšana, un viss, kas reiz plaucis, dāsni šķiedies ar krāsām un smaržām, nupat kļūst rāmāks un pieklusinātāks: sūnās savus micēlijus lietainajās dienas atdzīvinājušas, gailenes un pirmās baravikas drosmīgi paceļ cepurītes un gatavas sveicināt katru mežā ienākušo drosminieku… Mellenāji, kam pavasara niknās salnas apkodušas daudzos, cerīgos...
Pirms pāris dienām gan valdība, gan veselības nozares atbildīgie nāca klajā ar triumfālu paziņojumu – ir, ir gatava jaunā un ”vēsturiskām pārmaiņām” svētītā veselības reforma! Viss būs – gan lielākas ārstu algas, gan vairāk speciālistu, gan kvalitatīva medicīniskā aprūpe iespējami tuvāk pacientam! Nauda arī esot apsolīta, turklāt tā papildināsies līdz ar jaunās, šobrīd...
Iespējams, ar cilvēku tā, ka bērnu dienu mirkļi izsauc saldsērīgas atmiņas, notiek tikai tad, kas viņš kļūst vecāks. Un vārds ”saldsērīgas” domāts ne nievājošā vai ironiskā, bet gan sirsnīgi patiesā nozīmē. Šādas sajūtas atnāca pavisam nesen, ejot pa labības lauka malā izpļautu un iestaigātu ceļu, kura malās gluži kā botānikas grāmatā varēja apskatīt pļavas puķes...
24 gadus vecā britu modele Harnama Haura Ginesa rekordu grāmatā ir iekļuvusi ar titulu «Visjaunākā sieviete ar bārdu». Es šo sasniegumu no manis neatkarīgu iemeslu dēļ vairs nevaru pārspēt, bet ir iespēja pacīnīties par nomināciju «Blondīne ar viskuplāko bārdu». Tas būtu mans mazais devums Latvijas starptautiskās atpazīšanas veicināšanā. Lai sasniegtu šo mērķi, man būtu jāiegulda līdzekļi...
Ir tāds nerakstīts likums, ka žurnālisti, pirmkārt, cenšas nostāties vājākā pusē. Nu, proti, aizstāvēt cilvēkus, kuru tiesības aizskar vai ignorē “sistēma”. Un tikai tad, ja, aptaujājot iesaistītos, rodas pārliecība, ka tas “velns nav tik melns, kā viņu mālē”, tiek izskatīts arī variants, ka varbūt cilvēku prasības ir nedaudz pārspīlētas. Tas gan notiek salīdzinoši retāk, bet...
