Lai arī visbiežāk mūsu lasītāji sūdzējušies, kad netiek nopļauta zāle, kas cilvēka augumā, šoreiz stāsts būs cits, jo nav reti arī tie gadījumi, kad zāli kāds pārāk bieži pļauj... Un tad ir tā, kā Slampes pagasta centrā, kur iedzīvotāju sapulcē šopavasar apsaimniekotājs teica, ka ļoti liela daļa no daudzdzīvokļu māju uzkrājumu naudas tiek atvēlēts pļaušanai...
Kad dabas vērtību izzinātāja, vides aktīviste un savas puses patriote Iveta Piese (viņa arī biedrības «Abavas ielejas attīstības centrs» vadītāja) atzinās, ka šajā gadā viņas vadītā brīvprātīgā biedrība nav saņēmusi atbalstu vairākiem Abavas ielejas dabas parka projektam, pat negribējās tam ticēt. Projekti, kas cita starpā paredzēja gan Abavas tīrīšanu, gan dažādu informatīvi-izglītojošu programmu realizēšanu, šķitās...
Aizvien biežāk ne tikai Latvijā, bet arī citās Eiropas valstīs rodas skandāli gan par pārtikas kvalitāti, gan cenām. Lai atceramies, ka pirms vairākiem gadiem skandalējāmies ar piena pārstrādes uzņēmumiem par to, ka tie krējuma vietā centās pircējam iemanīt kaut ko līdzīgu krējumam ar krietnu palmu eļļas piešprici. Nu mūs pārsteigušas sviesta cenas. Alkatība uzsitusi visai...
No vienas puses it kā smieklīgi, bet tajā pašā laikā pavisam skumīgi vērot derdzīgo šovu, kas turpina uzņemt apgriezienus pēc “oligarhu sarunu” skandāla. Tā kuslā mīcīšanās, veidojot Saeimas komisiju! Gala rezultātā tāds čiks gan vien sanāk un, kā rādās, Ingūna Sudraba pati būs galvenā pētniece, vai tiešām “Īstā Sudraba” sarunās pieminēta. Cita dārgmetāla, proti, “klusēšanas...
Kaut kā dīvaini sanācis: šī vasara ir un ir nesamērību laiks! Nu kaut vai, par gaisa temperatūru runājot: šobrīd, kad dienas it kā būtu pietiekami siltas, naktis tik un tā visbiežāk asociējas ar salnu laika tuvošanos. Pārlieku agri, pārlieku strauji, manuprāt. Bet – ko tu Dabai padarīsi?! Viens augusta rīts pārtikas veikalos pircējiem sācis ar šoku:...
Par teju vai regulārām un ļoti patīkamām sarunu partnerēm dienās, kad uzklausu «Ceturtdienas sarunas», ir kļuvušas divas kundzes, kā noprotams, jau cienījamos gados. Hermīnes kundze kā jau bijusī mediķe vienmēr padalās ar kādām svarīgām atziņām gan veselības aprūpes, gan izglītības, gan arī mazdārziņa kopšanas jautājumos. Jāatzīst, viņa ir viena no tām lasītājām, kas arī neskopojas...
Nupat kā kādā žurnālā varēja lasīt jociņu: “Kamēr cilvēks nebija deputāts, bija cilvēks; kā kļuva par deputātu, vairs nebija cilvēks.” Varētu jau pasmaidīt, bet kaut kā smaids rokās nedodas, jo tik daudz patiesības reizēm ir šādā teicienā... Jo, piekritīsiet, kad vēlēšanu zīmi ar uzticamākajiem tautas kalpiem iemetam balsošanas kastē, mēs domājam lielākoties par to, ka...
Tā kā dabas varenie savu grandiozo uguņošanu nebija pienācīgi reklamējuši, es šī salūta vērošanā nepiedalījos, jo atrados vietā, kur nebija ieraugāms neviens no reģistrētajiem 20 tūkstošiem zibens uzplaiksnījumu, – Jūrkalnē. Toties izbaudīju mirkli, kad krēslainā jūra līdz pat apvārsnim uz pāris minūtēm piederēja tikai mums – divām adrenalīna kārām dāmām –, jo neviens cits nebija tik traks, lai bez...
Tā stāsta, ka visas nelaimes ceļoties no salīdzināšanas. Tur – kaut kur, zāle allaž kādam zaļāka, alga lielāka, mašīna jaudīgāka, bērni un mājdzīvnieki klausīgāki, diēta veiksmīgāka... un tā bez gala un malas, līdz – kling klang – depresija vieglā formā stāv aiz tavām durvīm! No otras puses, nemaz un nemaz drusciņ nepabāžot degunu virs žoga...
Kaut kad jau tam bija jāsākas. Ir augusts – beigusies trakā ziedēšana, un viss, kas reiz plaucis, dāsni šķiedies ar krāsām un smaržām, nupat kļūst rāmāks un pieklusinātāks: sūnās savus micēlijus lietainajās dienas atdzīvinājušas, gailenes un pirmās baravikas drosmīgi paceļ cepurītes un gatavas sveicināt katru mežā ienākušo drosminieku… Mellenāji, kam pavasara niknās salnas apkodušas daudzos, cerīgos...
Pirms pāris dienām gan valdība, gan veselības nozares atbildīgie nāca klajā ar triumfālu paziņojumu – ir, ir gatava jaunā un ”vēsturiskām pārmaiņām” svētītā veselības reforma! Viss būs – gan lielākas ārstu algas, gan vairāk speciālistu, gan kvalitatīva medicīniskā aprūpe iespējami tuvāk pacientam! Nauda arī esot apsolīta, turklāt tā papildināsies līdz ar jaunās, šobrīd...
Iespējams, ar cilvēku tā, ka bērnu dienu mirkļi izsauc saldsērīgas atmiņas, notiek tikai tad, kas viņš kļūst vecāks. Un vārds ”saldsērīgas” domāts ne nievājošā vai ironiskā, bet gan sirsnīgi patiesā nozīmē. Šādas sajūtas atnāca pavisam nesen, ejot pa labības lauka malā izpļautu un iestaigātu ceļu, kura malās gluži kā botānikas grāmatā varēja apskatīt pļavas puķes...
24 gadus vecā britu modele Harnama Haura Ginesa rekordu grāmatā ir iekļuvusi ar titulu «Visjaunākā sieviete ar bārdu». Es šo sasniegumu no manis neatkarīgu iemeslu dēļ vairs nevaru pārspēt, bet ir iespēja pacīnīties par nomināciju «Blondīne ar viskuplāko bārdu». Tas būtu mans mazais devums Latvijas starptautiskās atpazīšanas veicināšanā. Lai sasniegtu šo mērķi, man būtu jāiegulda līdzekļi...
Ir tāds nerakstīts likums, ka žurnālisti, pirmkārt, cenšas nostāties vājākā pusē. Nu, proti, aizstāvēt cilvēkus, kuru tiesības aizskar vai ignorē “sistēma”. Un tikai tad, ja, aptaujājot iesaistītos, rodas pārliecība, ka tas “velns nav tik melns, kā viņu mālē”, tiek izskatīts arī variants, ka varbūt cilvēku prasības ir nedaudz pārspīlētas. Tas gan notiek salīdzinoši retāk, bet...
Ar plašu vērienu, daudzpusīgu programmu un neierasti kupliem dalībnieku un skatītāju pulkiem aizvadīti Tukuma Pilsētas svētki. Ar prieku un gandarījumu jāteic: reti gadās vienkopus redzēt tik daudz smaidīgu un priecīgu cilvēku! Iespējams, ka daļu publikas no mājām izvilināja jaukais laiks: šovasar bijis tik maz saulainu dienu bez lietiem un vējiem, ka… mākam novērtēt saulīti, siltumu...
“Bet, kad mēs augām...” ir viens no tiem bieži mutē ņemtajiem vārdu salikumiem ar seniluma piegaršu un pretenzijām uz “vienīgo patiesību”. Un tomēr, ja neņem vērā minētās nianses, reizēm tiešām aptrūkstas citu izteiksmes veidu, kā noraksturot situāciju, ko iespējams aplūkot arī no laika rituma perspektīvas. Kad kopā sanāk jau labi padzīvojuši jaunieši – nu tie,...
”Oligarhu sarunas, oligarhu sarunas, – nu, cik tad var?! Ko var ņemties, vai tad nav apnicis?... Skaidrs, ka tagad katrs, kam nav slinkums, izmantos iespēju, lai ar uzpūstām baumām krātu politisko kapitālu!” tā un tam līdzīgi vai katru dienu publisko telpu piepilda ”politiskajiem procesiem” pietuvināto ”neatkarīgie” viedokļi. ”Ar noziedzīgām metodēm noziegumus neapkarosi,” sludina Juristu biedrības...
Tā dzīvē iekārtots, ka nekas nestāv uz vietas – kaut kas tiek celts no jauna, kaut kas, aktīvi izmantojot, nolietojas un kaut kas aiziet nebūtībā, lai varētu tā vietā atkal ko būvēt no jauna. Varētu teikt – it kā loģiska lietu un finanšu aprite, bet arī šajā loģiskajā ceļā ir, tā teikt, melnie caurumi...
Ja visi privātie un sabiedriskie pienākumi izpildīti un vēl atlicis ne ar ko neaizpildīts laiks, tad der izmēģināt spēkus jaunā nodarbē. Piedāvāju pievērsties stāstu sacerēšanai un tādējādi, iespējams, gūt radošu gandarījumu. Lai iesprauktos šajā nišā, jāiepazīstas ar jaunāko piedāvājumu, ko literatūras eksperti atzinuši par labu esam. Tā kā lasīšanas veicināšanas programmas “Bērnu, jauniešu un vecāku...
Kāpēc tāds virsraksts? Atbilde pavisam vienkārša: tāpēc, ka latviešu gramatikā darbības vārdiem ir divas formas – darāmā un ciešamā. Un tieši šis, manuprāt, ir brīdis, kad par to jāatgādina. Sākšu ar viselementārāko piemēru: gan preses slejās, gan arī citos masu medijos nemanot ieviesusies (bet var būt, ka kādas ļaužu grupas tīšuprāt ieviesta?) un aizvien dziļāk iesakņojusies...
Kāda sakritība! – ne reizi vien nākas nodomāt, izlasot vai dzirdot kādu interviju, viedokli vai atziņu. Tas tāpēc, ka arī pašai līdzīgas vai tādas pašas domas pa galvu tieši šajā laikā grozījušās. Jā, atšķirībā no valodu un pasaku tematu rašanās teorijām šodienas vienlaikus atziņu uzplaiksnījumā nekā pārdabiska nav. Dzīvojam taču blīvi aprīkotā un, ja to...
Meklējot, kur tad īsti aug kājas iniciatīvai aizliegt savvaļas dzīvnieku izmantošanu cirkā, laikam jau būtu jāienirst interneta dzīles, kur pirms kāda laika uzpeldēja video ar mazu, dresētājas iekaustītu pērtiķīti. Ārkārtīgi skumjš video, un cilvēki, jo īpaši tie, kuri nozīmīgu savas eksistences daļu pavada virtuālajā pasaulē, kā saka, “pavilkās“. “Pavilkās” tiktāl, ka bija gatavi vienreiz par...
Atceros, kā bērnībā spēlējāmies skolotājos, ārstos, pavāros... Vēlāk, izmācījušies un izauguši, daži no mums par tādiem tiešām kļuva. Arī tagad bērnudārza audzēkņi, jautāti par nākotnes plāniem, stāsta, ka gribētu strādāt veikalā, jo tur ir daudz saldumu; frizētavā, jo tur var smuki sakārtot matus; policijā, jo tur vīri prot ieviest kārtību; bankā, jo tur ir daudz...
