Kopš postošās zemestrīces Japānā, jau pagājušas vairākas nedēļas. Joprojām grūti aptvert milzīgos postījumu apmērus, ar kuriem japāņi pašaizliedzīgi cīnās. Patiesu apbrīnu raisa japāņu tautas savaldība, organizētība, savstarpējā izpalīdzība…Japānai savu atbalstu sniedz daudzas pasaules valstis – tiek vākti ziedojumi, sūtīta humānā palīdzība, glābšanas dienestu darbinieki. Arī Latvijas valdība pieņēmusi lēmumu piešķirt Ls 100 000 Japānai…
Bet tā nu sanāca, ka dažos portālos palasīju Latvijas iedzīvotāju komentārus par šo valdības lēmumu. Daļa bija vienaldzīgi, citi izteica līdzjūtību, atbalstot valdības lēmumu un lūdzot Dievu par japāņu tautu, tomēr, kas izbrīnīja visvairāk – liels skaits komentētāju nosodīja šo lēmumu. Iemesli dažādi – par šo naudu, lai labāk "pabarojot Latvijas trūcīgos", lai "iedodot pensionāriem", "sociālajiem pabalstiem", "japāņi tāpat mūsu portālus nelasa", tādēļ izteikt līdzjūtību "esot stulbi"…
Prieks, ka lielai daļai Latvijas iedzīvotāju piemīt empātija – spēja just līdzi un izprast citu cilvēku nelaimi, tomēr vienlaikus kauns par tiem, kuri nespēj izrādīt elementāru cieņu – kaut paklusējot. Un žēl, ka tādu cilvēku izrādījies pietiekami daudz. Var jau būt, ka tā šķiet tikai man, bet mūsu patreizējā krīze, salīdzinot ar Japānas traģēdiju, tādas pupu mizas vien ir! Neesmu naivs un saprotu, ka reālu palīdzību mēs Japānai sniegt tik pat kā nevaram un, ka Ls 100 000 ir tikai simboliska palīdzība un labas gribas izrādīšana. Taču mums arī tas ir daudz! Neviena valsts mums nepārmetīs "pārāk mazu" palīdzības sniegšanu, jo krīze Latvijā ir kļuvusi pasaulslavena un nevienam nav maldīgu ilūziju par to, cik spējam dot. Cits spēj ziedot latu, cits – divus, vēl kāds – aizlūgt par traģēdijā cietušajiem un arī tā ir palīdzība. Pats galvenais – cilvēcība.
Ekonomiskās krīzes nāk un iet (nešaubos, ka pēc gadiem 20 piedzīvosim jau nākamo…) Taču tas, kas noticis Japānā, ir traģēdija. Nebūsim pārlieku pašpārliecināti, ka dzīvojam no dabas kataklizmām pasargātā vidē, jo, nedod Dievs, kas līdzīgs notiktu Latvijā! Vai mēs negaidītu citu atbalstu un kaut vai līdzjūtību? Vai mēs spētu tikt galā ar šāda mēroga katastrofām?
Nešaubos, ka Japāna jau pēc dažiem gadiem atkal būs viena no vadošajām valstīm pasaulē un galvenokārt japāņu tautas disciplinētības un augsto morālo standartu dēļ. Bet mēs… pat portālu komentāros neesam spējīgi būt vienoti, izsakot līdzjūtību otrai valstij.