Ir diena pirms vēlēšanām, un aģitēt vairs nedrīkst. Taču es tomēr mēģināšu. Aģitēšu, lūgšu, aicināšu… Līdzpilsoņi, tautieši, draugi, radi, paziņas, saņemieties! Aizejiet, aizbrauciet līdz vēlēšanu iecirkņiem, nobalsojiet! Par saviem priekšstāvjiem un savu valsti. Par to, lai neviens no mājām naktī ar visiem bērniem ārā nerauj, smirdīgā vagonā un smacējošas neziņas bezdibenī negrūž. (Tā reiz jau bijis.) Lai nav kā kauna zīmi uz kakla ar uzrakstu ”viņš runāja latviski” jāstaigā. (Tā reiz jau bijis.) Lai atkal nav jādomā, jādzird un jārunā kaut kur citur tapušas un apstiprinātas domas un vārdi. Vārdi, kas neskan latviešu valodā, domas, kurās brīva Latvijas valsts ir vien sapnis, kas nāvessoda vērts…   Tā reiz jau bijis. Un nedrīkst tā būt!