Sen, sen – tajā laikā, kad pat manis vēl nebija, laucinieki uz tirgiem brauca ar zirgiem. Kamēr lielie un gudrie tirgojās un kārtoja citas lietas, pajūgus uzmanīja ”zemāka statusa” cilvēciņi: pusaugu bērni, vecie un slimie, ne visai gudrie… Tādā veidā tautā radās pavēle ”Stāv’ pie ratiem!”, ko uzbrēca neprātim vai ”aktīvistam”, kas arī gribēja piedalīties sarunās...