Pirmais, ko pamostoties ieraugu svētdienas rītā, ir putekļi uz kumodes. Pēc brīža zem kājām nočab kopš Saulgriežiem kaut kur aizķērušies gabaliņi sakaltušu smaržīgo kalmju. Aiz dīvāna rēgojas bērza zars – žūstot saskrullējušās lapas joprojām ir spilgti zaļas un smaržīgas. Tā vien gribas paildzināt šo laiku – tik bagātu krāsām, skaņām, smaržām un garšām. Laiku, kas ”palaiž ganībās” prātu, atmudžina ”disciplīnas pinekļus”, ļaujot pilnībā izjust esības prieku.

Ak, jūs jau sapratāt: tieši tāpēc visus aicinu ”dzīvot ārā”! Un nav svarīgi, kur mums katram ir šis ārs – pie jūras, puķu pļavās, Dziesmusvētku estrādē, ģimenes dārziņā vai mežā – ogojot un sēņojot. Sarkanām zemenītēm pilnie aizpērnie izcirtumi mežā aiz Melnezera (Vasaras dāsnuma iespaidota, esmu kļuvusi tāda pati – neslēpju labākās vietiņas – ejiet, meklējiet, vāciet!) sola tikpat bagātīgu meža aveņu ražu, līdz kurai gan vēl mazlietiņ jāpaciešas Un šī nu noteikti nav vienīgā ogu vieta ne mūsu piepilsētā, ne novadā, ne Latvijā.

Tāpēc – dzīvosim ārā! Baudīsim vasaru, kas mūs priecēja visu skaisto jūniju un ne mazāk jauka solās būt arī jūlijā (”Gulētājos” taču neielija! Pēteros arī neielija, un tas nozīmē, ka lietus periods līdz Annām mums šovasar gājis secen.) Un vēl – vakar dzirdēju dzeguzi kūkojam! Tātad, ja varam ticēt senču novērojumiem, ir iespējams, ka vasara pagarināsies vēl arī par septembra tiesu.

Aicinājums dzīvot ārā nozīmē ne tikai to, ka bez vajadzības nedirnēsim pie datora, lieki neiespringsim par putekļiem (tie taču krājas vienmēr – slauki vai neslauki), necentīsimies vasaras garās dienas pieplānot pilnas ar darbiem un darbiņiem, ar lielākiem un mazākiem plāniem. Tas nozīmē, ka vairāk laika pavadīsim kopā ar bērniem un mazbērniem, biežāk ciemosimies pie tuviniekiem un draugiem laukos, iepazīsim savas zemītes skaistākās ainavas un viesmīlīgākās atpūtas vietas. Rušināsimies pa dārziem, vāksim dāsnās mežu bagātības, kaltēsim zāļu tējas.

Vasara ir tas laiks, kad ikdiena var nebūt tikai darbs – savu dzīvi varam sakārtot tā, ka pietiek laika un vietas arī atpūtai. Kas nosaka to, cik laimīgi esam? Pēc RigaBrain smadzeņu centra pētījumiem 50% noteicošais faktors ir gēni; 10% – dzīves apstākļi; 40% – mūsu rīcība un attieksme.