Ko nu par valsti...
Tiešām tā īsti nav izdevies saprast, ar ko tik bezdievīgi ir aizņemti dažu pašvaldību, arī kādreizējo pagastu, tagad pārvalžu vadošo personu gaišie prāti, ja pat iedzīvotāju sapulcēs uzvedas kā tālu galaktiku pārstāvji. Nu, ņemsim par piemēru kaut pašu sapulču izsludināšanas faktu. Tas jau tā dikti labi, ja kaut kāda tikšanās ar iedzīvotājiem plānota ap 17.00 un par to paziņots vismaz pāris dienu iepriekš. (Laikam jau lieki piebilst, ka sapulces notiek darba dienās, kad laimīgi strādājošs iedzīvotājs, kas arī nodokļu maksātājs, ne uz kādām sapulcēm gribēdams ierasties nevar.) Bet, piemēram, Slampē lapiņa ar paziņojumu par šo gada notikumu tika izlīmēta tikai iepriekšējā vakarā, turklāt, kā apgalvoja pagasta iedzīvotāji, tikai pie veikala sludinājuma dēļa. Savukārt Lestenē sapulces izziņošana aprobežojās ar sludinājuma izlīmēšanu pie pagastmājas durvīm… Bet Jaunpilī, ziniet, ir vēl interesantāk, tur pat domes un tās komiteju sēžu laiks mainās nevis atbilstoši nolikumam vai deputātu balsojumam (kā būtu likumīgi), bet gan… priekšsēdētājas darba un daudzo komandējumu grafikam. Turklāt paziņojumi par nereti ļoti veiklajām izmaiņām iedzīvotājiem ne tieši, ne pastarpināti (ar interneta starpniecību) netiek sniegti. Tātad pat formāli ievērot savas likumīgās tiesības piedalīties domes sēdēs šī novada iedzīvotāji nevar… Par to, kā dažādas lietas tiek skaidrotas un izskaidrotas Kandavas novadā (tur cita starpā par nodokļu maksātāju naudu tiek algoti divi sabiedrisko attiecību speciālisti), pat runāt nav vērts. Laikam jau vadības despotisms ar masu demokrātiju tomēr nav savienojami jēdzieni…
Nē, nē, ar atskaitēm "uz augšu", kas, kur, ko iekasējis, kam un kādi pabalsti dalīti, kādi projekti ar un bez kredītiem realizēti – ar to viss kārtībā. Arī par komunālajām lietām savs "peramais" cilvēks katrā pagastā atrodams, tāpat kā atbildīgie par kultūru, projektu lietām. Bet aiz tām atskaitēm un tekstiem, tādiem kā, "būs jāskatās, jāmeklē atbildīgie dienesti, nevaram atbildēt" (Slampē par «Slampēm» un veco bērnudārzu); "nav tādas prakses" un "iedosim telefona numuru" (par kapu smiltīm un iespēju saņemt speciālistu palīdzību Zentenē), nu nekādi nejūtas, ka šajā valstī cilvēks ir svarīgākais. Un ko par valsti runāt, ja pat savā pagastā sava cilvēka nav.










