Kas paliek pāri no vasaras un citām norisēm
Pietiek ar pāris lietavu dienām, lai mēs visi sajustos tā – pēkšņi, kā stāvam! – iemesti tieši rudenī. Un visi taču vēl atceramies, ka pavasarī bija gluži tāpat – jaukais gadalaiks ”augšās” tika saīsināts par pāris nedēļām, un mēs – apmulsuši no pēkšņuma, nesagatavojušies un neticot tam, kas apkārt notiek – ”ielidojām” vasarā. Tieši ziedu pļavās, dārzos un pludmalēs… Nez, ko tas viss varētu nozīmēt? Ko dižais un noslēpumainais Visums patlaban dara ar mūsu planētu, ar mūsu Zemi?
Izskatās, ka pārsteigumiem vēl ilgi nebūs gala – bērzu zaļajās lapotnēs šajā atvasarā veidojās tik skaisti zeltainas ”bizes”, ka laikam jātic pieredzējušiem dabas vērotājiem: daudzie atsevišķie, agri nodzeltējušie zari liecinot par atkušņiem bagātu ziemu. Skeptiķi gan uz to neticīgi groza galvas: sak’, varbūt tā nemaz nebūs, jo tagad jau daudz kas nenotiek pēc senajiem novērojumiem. Jaunā pasaule ap mums ir pilnīgi citāda, vairumā gadījumu – neprognozējama.
Ai, bet varbūt nemaz nevajag tik smalki pētīt un ”zīlēt” – KAS būs (ziema, protams, būs noteikti!), KĀ būs (vienmēr viss var pagriezties pavisam negaidīti…), un tas attiecas ne tikai uz gadalaiku miju! Patiesībā tieši gadalaiki ir tie, kas allaž notiek secīgi, stabili saglabājot iedibinājušos kārtību un ir samērā atbilstoši prognozēm. Viss pārējais šajā pasaulē un dzīvē – kā sanāk, kā izdodas, kā kāds (vai kādi) nolemj un izdara (vai neizdara)…
Pārlieku dramatizējot to, ko nespējam ietekmēt (ar politiķu gatavošanos nākamajām vēlēšanām, ar valdības atkāpšanos no saviem solījumiem, ar eiro ieviešanas peripetijām sākot un neprecīzām laika prognozēm beidzot), mēs aplaupām sevi! Ne vairs skaisto, daudziem labiem notikumiem bagāto vasaru atceramies, ne par dzīvi priecājamies…
Tāpēc aicinu padomāt, kas paliek pāri pēc vasaras, pēc brīžiem, kad emocijas situšas augstu vilni. Ko mēs atcerēsimies ilgāk un labprātāk – Dziesmu svētus, teiksmainu Līgo nakti, «Pastaigas Tukumā» jaukajos atvasaras vakaros, nozīmīgus notikumus savā un tuvinieku dzīvē vai arī – to, kā vienudien izmirkām lietū, noticot aplamām meteorologu prognozēm?…










