Pārlūkojot jaunākās ziņas, manī kaut kā aizķērās vārdi par valsts – Latvijas – tēla veidošanu. Tā kaut kāda galīgā atsauce, kamdēļ mūsu sportistiem vajadzētu gūt uzvaras vai citādi izcelties olimpiādē, kamdēļ eks-prezidentiem līdz mūža galam jānodrošina pārticība par kādu vairums valsts iedzīvotāju var tikai sapņot; kamdēļ pirms pašvaldību vēlēšanām jācilā nacionālie jautājumi: jāpapildina Latvijai nevēlamo Krievijas pilsoņu saraksts, jārosina nojaukt Uzvaras monuments Pārdaugavā, ar Ušakova vēlīgo roku no Rīgas budžeta ar prēmijām jāsumina olimpiādes godalgu ieguvēji – rīdzinieki (bet ne Latvijas pārstāvji vispār); kamdēļ interneta vietnē youtube dzēsta filma par latviešu leģionāriem… Par katru no šiem tematiem būtu savs stāsts, taču mani nudien vairāk interesē motivācija – kāpēc tik sasodīti svarīga ir valsts, pašvaldības vai – vienalga – konkrēta cilvēka atpazīstamība un labā tēla veidošana? Jo labi dzīvot var tikai tas, kam daudz draugu (lasi – fanu, atbalstītāju, sponsoru)?? Jo tikai Dievam un tiem, kas virs vidusmēra, visas durvis veras un ceļi liecas, jo – tiem pieder valstība, spēks un gods mūžīgi mūžos, āmen…?? Vai tiešām taisnība tiem politologiem, kas apgalvo – valsts pēc savas būtības ir savtīgs veidojums un arī mūsu ideāli izriet no personiskām vajadzībām – personiskas neapmierinātības? Un kas tas sports un kas tā politika – tik iekabināt vājākajiem! Kurš te runā par personisko izaugsmi, cīņu ar sevi – kā vārdā, mīļie? Cik sportistu, politiķu un patriotu paliktu, ja šīs lietas būtu jāvirza ar entuziasmu vien…? Cik piedalītos piedalīšanās pēc? Tik tamdēļ, ka interesanti, iespējams apliecināties, būt domu biedru vidū utt?… Es šo visu daudzinu, lai sadzirdētu kādus argumentus par labu tai pasaules vājajai, tizlajai un neievērotajai pusei – tiem smagi slimajiem bērniem, ko atbalstīt Latvijas sabiedrībai (tostarp Ušakovam) rokas par īsu un jārīko televīzijas akcijas; tām nodzertajām nelaimēm, kas pietaisa pagrabus un ar kurām neviens negrib krāmēties; ar…
Nu jūs jau sapratāt – jo spožāki ideāli, jo mazāk dienišķās maizes paliek…