Interesantā laikā ir izskanējusi ziņa par Kārļa Ulmaņa iespējamās kapa vietas atrašanu Gruzijā – laikā, kad Latvijas politiskajā skatuvē notiek renovācija: tiek pārbīdītas mēbeles un mainītas dekorācijas, un, spriežot pēc komentāriem tīmeklī, lielākā daļa ir pārliecināta – viss, kas tiek darīts pret pērkamām partijām un oligarhiem, nāks tautai par labu. Protams, iedziļinoties jautājumā – kā tad īsti apcirst pirkstiņus lielajiem pašlabuma guvējiem, ir skaidrs, ka frontes līnija ir pārāk gara un, kā smejies, iestiepusies tēva pagalmā… Tāpēc pilnībā pievienojos Viestura Dūles uzstādījumam, ka vispareizāk ir pasaules pārveidošanu sākt ar sevi – uzvarēt oligarhu sevī. Kāpēc tas ir svarīgi? Tāpēc, ka iluzorais vampis, kas izsūc tautas asinis, patiesībā perinās katrā no mums – perinās Radītāja uzstādījumā katram no mums – piepildīt savu patību. Kā ozols izpleš savus zarus, cik spēj, tā katra cūka rij, līdz ļimst, un katrs cilvēks… Jā, viens kļūst par Pujātu un otrs par Šķēli. Diemžēl ar Dievmīlestību, kas vainagojas šķīstībā un atturībā no miesas priekiem, jau dažu paaudžu laikā nonāksim Paradīzē – vai tāds būtu Dieva plāns, labāk pavaicāt Pujātam. Varbūt tāpēc ar kādu dziļāku ziņu mūsu ideāli izaug tādos formējumos kā 3A un Tautas partija, kas nemaz nav tautas partija, un Vienotībā, kas nemaz tik vienota nav, un Zaļos zemniekos, kas no sirds ir viszaļākie zemnieki – pretējā gadījumā govis vairs nebūtu retums Latvijas laukos un valsts parādi nebūtu jāizpērk, upurējot mežus…
Kā smejies, neviens uz šīs skatuves nav tas, par ko uzdodas, varbūt tāpēc reizēm (diemžēl, tas negadās bieži) mūsos pamostas vēl kāds senāks izdzīvošanas instinkts… Un man nospļauties, kādi ir Zatlera trešie vai ceturtie slēptie un neslēptie mērķi, bet viņš ir izdarījis vissvarīgāko – devis iespēju izlīdzināt neveselīgās tendences mūsu sabiedrībā. Kāds būs iznākums, redzēsim, bet arī es aicinu vispirms nedaudz apcirpt sava ego saknes – vairāk padomāt par kopējo, ne savu labumu. Šai virzienā viena sīkdoma – ja reiz mums deputāti balso, kā partija lemj, tad laižam Saeimā tik priekšstāvjus – lai partiju ierindas biedri dažādu ciemu kultūras namos saskaņo viedokļus, cik vēlas, bet algu maksāsim tik priekšstāvjiem. Spriežot pēc esošo partiju skaita, Ministru kabinets tad būtu lielāks par Saeimu, un ikdienā visi it labi varētu satilpt kādā geju bārā – kā stāsta, Eiropā tie esot vienīgās iestādes, kas strādājot līdz 6.00 rītā. Tā ka – tautas kalpi varēs rullēt visas 24 h diennaktī – tieši tā, kā paši sakās darām…