Novadi zaļo

Šodienas straujās attīstības tempā cilvēks pierod dzīvot arvien ērtāk, ne vienmēr aizdomājoties, ka tādējādi vieglu roku īslaicīgam labumam var tikt iznīcināta dabiski veidojusies vide un zaudētas vērtības, kas būs vajadzīgas pēc gadiem pieciem, desmit un vēl nākamajām paaudzēm. Atbilde uz jautājumu, kā attīstīties moderni, saudzīgi un gudri, rodama apjomīgā starptautiskā projektā "Ainava pilsētā" jeb "UrbanLinks2 Landscape", kurā pirms četriem gadiem iesaistījās Kuldīgas novada pašvaldība un kas noslēgsies maijā.

Teju ikviens ir pamanījis – jo zaļāka pilsēta, jo patīkamāk tajā uzturēties. Mūsdienās daudziem gribas apvienot rosīgo pilsētas dzīvi ar mierinošo dabas tuvumu. Rūpes par dabu un zaļais dzīvesveids arvien vairāk ietekmē arī pilsētvides plānošanu un vēlmi pēc dabas klātbūtnes.

Bioloģiskā daudzveidība attiecas uz plašu ekosistēmu, tā ietver visas dzīvās būtnes, ieskaitot augus, dzīvniekus, sēnes un mikroorganismus, kuru lielai daļai dzīvotne ir mežs. Cilvēka pārmērīga rosība, neatbilstoša saimniekošana, bet īpaši mežistrāde ir viens no lielākajiem draudiem. Taču arī mūsdienās mežu var apsaimniekot, nenodarot pāri dabai un vienlaikus gūstot ekonomisko labumu.

Tuvojoties pavasarim, lauksaimniekiem viena no aktualitātēm ir atbrīvošanās no skābbarības sagatavošanā izlietotās ruļļu un skābbarības bedru plēves, no dažāda veida iepakojuma maisiem, plastmasas izstrādājumiem, lai mazinātu atkritumu apjomu un nodotu tos atkritumu apsaimniekotājiem otrreizējai pārstrādei.

Domājot par tīru Latviju un atbildīgu uzņēmējdarbību tajā dažādas organizācijas rūpējas par iedzīvotāju un uzņēmumu izlietotā iepakojuma, videi kaitīgu preču, elektrisko un elektronisko iekārtu apsaimniekošanu, tādējādi dodot iespēju uzņēmumiem iegūt 100% atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa. Tāpat nozīmīgi ir gādāt par atkritumu, kas radušies to saimnieciskās darbības rezultātā, savākšanu, pārstrādi un nonākšanu otrreizējā apritē.

Dzeltenas un zaļas atkritumu tvertnes ar zīmējumiem un uzrakstiem mums vēsta, kādas lietas varam izmest, tādējādi parūpējoties par to atkārtotu pārstrādi. Skaidrojām, cik pieejami šie konteineri ir iedzīvotājiem Latvijā un vai ļaudis tos aktīvi izmanto?

"Mēs nemantojam zemi no senčiem, bet aizņemamies no pēctečiem," pauž sena gudrība. Vairāku Eiropas Zaļās kustības jauniešu viedoklis par atkritumu pārvaldības aktualitātēm viņu valstīs skaidri parāda, cik reizē atšķirīgs un vienots ir viņu skatījums uz atkritumu problēmām pasaulē.

Ziemā, kad sniegs nokusis, ejot pa mežu vai braucot pa melnu šoseju,nereti var pārsteigumā apmulst – aizskrien balta pele. Kamēr samirkšķini acis, tās vairs nav. Dabas aizsardzības pārvaldes eksperts, zoologs Vilnis Skuja paskaidro: "Tā ir zebiekste, mazākais plēsējs Latvijā, Eiropā, ungrūti iedomāties kādu mazāku arī pasaulē. Mazs caunu dzimtas zvēriņš, divutrīs peļu garumā vai sprīdi garš."

Purvi ir nozīmīga Latvijas ainavas sastāvdaļa un sastopami visā Latvijas teritorijā. Pruvi aizņem aptuveni 5% teritorijas (platības ar kūdras slāni ir lielākas, ap 10%, taču ne visas uzskatāmas par purviem), bet tiem ir liela nozīme dabas daudzveidības saglabāšanā. Lielākie purvi ir valsts īpašums, tos apsaimnieko Dabas aizsardzības pārvalde vai AS "Latvijas valsts meži", mazie purvi bieži vien ir privātīpašumā. Gandrīz visi augstie un pārejas purvi ir Eiropas un Latvijas aizsargājami biotopi.

Ziemeļu upespērlene ('Margaritifera margaritifera') ir uz izmiršanas robežas, tāpēc šogad "Gada gliemja" kārtā to iecēlusi Latvijas malakologu biedrība, bet par izaicinājumiem sugas saglabāšanā plašāk stāsta pētniece, Latvijas Universitātes muzeja zooloģijas nozares krājumu glabātāja Mudīte Rudzīte. Viņa par upespērlenēm tur īpašu rūpijau vairāk nekā 20 gadus.

Drīzumā noslēgsies kāds nozīmīgs posms jeb piecgade, kas veltīta projektam "Dabas skaitīšana". Par to, kas šajā vērienīgajā pasākumā vēl paveicams, par nākotnes izaicinājumiem un to, kā mainījusies sabiedrības attieksme pret dabas vērtībām un to sargātājiem, uz sarunu aicinājām projekta vadītāju Irisu Mukāni.

Atnāc, uzvel sniegavīru! Kurš varētu notīrīt ietvi pie kopienas dārza Kuģinieku ielā? Tādi aicinājumi Liepājas kopienas dārza darba grupā feisbukā ierakstīti decembrī. Populārajā tīmekļvietnē dārzam ir jau tuvu pie 400 sekotāju. Pašā dārzā, kuram noslēgusies pirmā sezona, gan vēl tik daudz nav bijis.

Ēkas ir vienas no lielākajām siltumenerģijas patērētājām Eiropas Savienībā (ES), līdz ar to rada 36% kopējo siltumnīcefekta gāzu emisiju. Lai līdz 2050. gadam panāktu klimatneitralitāti visā Eiropā, daudz darāmā ar esošo mājokļu sakārtošanu, jo arī pēc gadu desmitiem ekspluatācijā būs vairāk nekā 85% pašreizējo ēku, no kurām liela daļa nav energoefektīvas.

Pasaules Dabas fonds (PDF) Latvijā darbojas kopš 1991. gada kā starptautiskās organizācijas "World Wide Fund for Nature" asociētais partneris, īstenojot kopīgas kampaņas un projektus. PDF direktors Jānis Rozītis stāsta, ka viņa 23 gadu darba pieredzes laikā ir mainījusies organizācijas loma un tagad daudz aktīvāk jāiesaistās, lai dažādos līmeņos, sākot no mājsaimniecībām un beidzot ar likumdevējiem, panāktu, ka apzinātās vides problēmas tiek risinātas.

Visi cilvēki grib elpot svaigu gaisu, atpūsties pie tīriem ūdeņiem, dzīvot pasaulē, kuru nesatricina nepanesams karstums, plūdi un viesuļvētras. Eiropas nākotnes zaļais kurss mums patīk, bet līdz brīdim, kad izdzirdam, ka mums pašiem par to jāmaksā. Kā sasniegt kopīgos klimata mērķus ar pēc iespējas mazākām izmaksām, risinājumi ir jārod katrā valstī.

Pilsētas parku un zoodārzu populārs iemītnieks, kas piesaista visu paaudžu skatienus daudzviet pasaulē, ir melnais gulbis (Cygnus atratus). Latvijā viena no iecienītākajām pastaigu vietām, kur jau daudzus gadus redzams skaistais, bet samērā retais ūdensputns, ir Cēsu parks, kā arī Spārītes parks Gulbenē.

Arī šogad, līdzīgi kā pērn, tūrisma sezonu aizvadījām pandēmijas un ceļošanas ierobežojumu ēnā. Vislielāko Covid-19 sitienu saņēma starptautiskais tūrisms, kamēr novados tas ļāva attīstīt un pat radīt jaunus objektus, īpaši dabā, kur bija vienkārši ievērot distanci un citas prasības. Daudzi pēkšņi atcerējās par dabu kā lielisku enerģijas atjaunotāju, tāpēc uzņēmējiem reģionos atlika vien aktualizēt savus pakalpojumus un tikt galā ar apmeklētāju plūsmu.

Pēc administratīvi teritoriālās reformas daudzas pašvaldības Latvijā saskaras ar izaicinājumu, kā efektīvāk pārvaldīt centralizēto siltumapgādes sistēmu un optimizēt ražošanu, lai iedzīvotājiem visā novadā nodrošinātu līdzvērtīgu, kvalitatīvu, videi labvēlīgu un ilgtspējīgu pakalpojumu.

Eiropas Komisija šovasar pieņēmusi tiesību aktu paketi, kuras mērķis ir līdz 2030. gadam ievērojami samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Tostarp noteikts, ka jau aptuveni pēc 13 gadiem jaunu vieglo automobiļu vidējās emisijas jāsamazina par 100%, kas nozīmē, ka no 2035. gada jauno auto tirgū parādīsies tikai automobiļi ar elektrisko vai citu jaunā tipa dzinēju, nomainot tagad tik ierastos ar dīzeļdegvielu vai benzīnu darbināmos auto.

Pašvaldību atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma "ZAAO"valdes priekšsēdētājs GINTS KUKAINIS, ar kuru apspriežam nozares izaicinājumus Latvijā, uzsver, ka situācijā, kad atkritumu apsaimniekotājiem netrūkst rūpju ar jaunajām normām – veicināt atkritumu pārstrādi, līdz 2035. gadam panākt, ka noglabāti tiek tikai līdz 10% savākto atkritumu, ieviest bioloģisko atkritumu šķirošanu un pārstrādi, sakārtot tekstila šķirošanu, tāpat bīstamo atkritumu savākšanu utt. –,tie sagaida arī zināmu finansiālu atbalstu no valsts, kas ļautu nozares modernizēšanai pievērsties, droši plānojot nepieciešamās aktivitātes.

Mājsaimniecības radīto atkritumu šķirošanas pieejamība ir ļoti svarīga daudziem iedzīvotājiem, kas aizvien vairāk aizdomājas par videi draudzīgu saimniekošanu ikdienā. Teorētiski visā Latvijā šai sistēmai nu jau būtu jābūt sakārtotai, lai katram iedzīvotājam ir visas iespējas paša radītos atkritumus sašķirot. Tomēr realitātē gan ne viss ir tik rožaini.

Diemžēl, nodrošinot savas ikdienas vajadzības, cilvēki saražo ne vien sadzīves, bet arī videi bīstamus atkritumus, kuru pārstrāde daudzos gadījumos nav atrisināta vai pat iespējama. Tāpēc liela to daļa tiek noguldīta zemes dzīlēs. Arī Latvijā savulaik izveidotas vairākas bīstamo atkritumu īslaicīgās uzglabāšanas novietnes (BAĪN), no kurām tālāk krājumi ceļo vai nu uz citām valstīm, vai gulst vienīgajā valstī esošajā bīstamo atkritumu galējās noglabāšanas poligonā, kas atrodas Dobeles novada Zebrenes pagastā.