Igauņi ekonomiskās krīzes situācijā jau redz gaismu tuneļa galā, kamēr latvieši un lietuvieši uz nākotni raugās pesimistiskāk, liecina laikrakstā "Diena" publicētais "Gfk" jaunākais pētījums par sabiedrības uzticēšanos valsts ekonomikai.

Latvijā indekss, kas parāda iedzīvotāju noskaņojumu, gada laikā noslīdējis no 72 līdz 67 punktiem, arī Lietuvā tas ir 67, kamēr Igaunijā – 75.

"Swedbank" galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks norāda, ka Igaunija ir par vienu līdz diviem ceturkšņiem priekšā Latvijai ekonomiskās attīstības ciklā. "Ja viņi rīkosies apdomīgi un domās par produktivitāti, ātrāk izies no lejusplīdes fāzes un izaugsme būs straujāka." Tomēr viņš atgādina, ka nav beidzies ārējais ekonomiskais šoks – eksporta tirgi aug lēnāk un finansējums sadārdzinās.

Jūlijā veiktajā pētījumā tikai piektdaļa aptaujāto visās trijās Baltijas valstīs atzinusi, ka pēdējā pusgada laikā viņu ekonomiskā situācija ir uzlabojusies. Tāpat tikai piektdaļa cer, ka nākamā pusgada laikā, tas ir, līdz šā gada beigām, dzīve ies uz augšu. 40% līdz 50% Baltijas iedzīvotāju atzīst, ka pēdējā pusgada laikā materiālais stāvoklis ir ievērojami pasliktinājies, 30% līdz 40% saka, ka tas krietni pasliktināsies nākamā pusgada laikā.

Skatoties atsevišķi uz valstīm, apstiprinās iepriekš minētais par Igauniju: viņi mazāk prognozē vēl sliktākus laikus, savukārt Lietuvā aptaujātie, kā izriet no pētījuma, vēl tikai sagaida krīzi. Tiesa, Latvijā to cilvēku īpatsvars, kas paredz situācijas pasliktināšanos, pēc aprīļa uzlabojuma jūlijā pieaudzis.

"Lietuva šobrīd atrodas labākā situācijā nekā abas kaimiņvalstis, un, ja tā pratīs izmantot mācību stundas, kas gūtas ziemeļos, tai var izdoties vissaprātīgākā piezemēšanās, taču Lietuvas grābeklis var izrādīties tuvojošās Saeimas vēlēšanas, kuru gaisotnē Lietuvas valdošās partijas var pieņemt pietiekami populistiskus likumus, par kuriem pēc kāda laika būs jāmaksā jau nākamajai valdībai," norāda "Gfk Baltic" vadītāja Iluta Skrūzkalne.

Lietuvieši izteikti nākamā pusgada laikā vēl sagaida cenu kāpumu, kamēr igauņi ir vairāk pārliecināti, kas tas viss ir aiz muguras. Skrūzkalne augstās inflācijas gaidas saista ar Ignalinas atomelektrostacijas slēgšanu Lietuvā.

Taču puse lietuviešu ir pārliecināti, ka šogad un nākamā gada pirmajā pusē spēs uzkrāt, Igaunijā tā domā 35%, Latvijā – 29%. "Gfk" eksperte pieļauj, ka igauņiem tā patiešām varētu būt motivācija uzkrāt drošības nolūkos, kamēr lietuvieši, iespējams, nemaz nav gatavi uzkrāt, bet tikai optimistiski novērtē savas iespējas ietaupīt. "Izskatās, ka igauņi nav tik emocionāli kā mēs un uz situāciju skatās vēsāk un reālāk."

Savukārt Latvijā ir izteiktāki optimisti attiecībā uz algu kāpumu, kamēr kaimiņi pret to izturas ar lielāku skepsi. Kazāks to vērtē kā inerces reakciju – pēdējos gados algas Latvijā augušas straujāk nekā kaimiņos, un šķiet, ka tā būs vienmēr. "Kamēr neaug produktivitāte, nav objektīva pamata celt algu – to var darīt tikai neilgu laiku."

Viņš prognozē, ka nākamgad algu kāpums atpaliks no inflācijas, atsevišķos uzņēmumos algas var pat samazināties, ja būs jāizšķiras starp darbinieku atlaišanu vai algu pazemināšanu.

Taču visās trijās valstīs nav īpašu ilūziju attiecībā uz vakancēm darba tirgū – cilvēki paredz, ka darba vietu skaits nemainīsies vai pat samazināsies.

Skrūzkalne iesaka uzņēmējiem emocionāli atbalstīt savus darbiniekus: "Bieži vien šādi grūti laiki vairo darbinieku lojalitāti uzņēmumiem, kas ir stabili, emocionāli rūpējas par darbiniekiem un runā ar viņiem, skaidro situāciju, turpina ieguldīt darbinieku attīstībā, dodot signālus, ka uzņēmums ir drošs un darbinieki – vērtīgi."

Tikai trešā daļa Latvijā un Igaunijā aptaujāto uzskata, ka tagad ir piemērots mirklis dzīvokļa vai zemes, automašīnas un mēbeļu iegādei, savukārt lietuvieši šajā ziņā ir optimistiskāki. Jāatgādina, ka aprīlī arī Latvijā bija neliels optimisma pacēlums attiecībā uz lielajiem pirkumiem.

Cenu pieauguma un valsts ekonomiskās situācijas pasliktināšanās dēļ cilvēki Latvijā ir gatavi meklēt lētākus piedāvājumus, turklāt šī tendence pieņemas spēkā. Jūlijā vairāk respondentu plāno atteikties arī no ceļojumiem, brīvdienu izklaides un iepirkšanās tūrēm, ēšanas ārpus mājas, skaistumkopšanas, izklaides, pat auto.

Skrūzkalne aicina valdību ar personīgo piemēru – prātīgu nodokļu izlietojumu – rādīt piemēru tautai, kā dzīvot taupīgāk.

Savukārt uzņēmējiem viņa iesaka turpināt investēt mārketingā: "Recesija nenozīmē, ka cilvēki pārstāj iepirkties, viņi vienkārši ir pārstājuši pirkt lietas, kas viņiem nav vajadzīgas, atliek pirkumus, viņi iepērkas ilgāk un lēnāk, lai izvēlētos vērtīgāko, tiek izmēģināti jauni zīmoli, jauni produkti, kas varētu aizstāt dārgākos, mazāk vajadzīgos un nevērtīgākos."

"Gfk" Patērētāju uzticēšanās ekonomikai indeksa atzīme virs 100 norāda uz spēcīgu valsts ekonomiku un sabiedrības optimismu. Visaugstāko rādītāju indekss sasniedza ASV 1968.gadā, uzrādot 176,8 punktu atzīmi.

ASV 2008.gada janvārī šis indekss sasniedza 87,9, aprīlī – 62,3, jūlijā – 51,9. Latvijā tas bija 71,63 janvārī, aprīlī – 71,8, jūlijā – 67