Savukārt reģionālās balvas konkursā «Labākais skolu ēdinātājs Latvijā» šogad saņem: 
-    Kurzemē - Kandavas K. Mīlenbaha vidusskola;
-    Latgalē - Jāņa Eglīša Preiļu Valsts ģimnāzija;
-    Vidzemē - Jauno Līderu vidusskola;
-    Zemgalē -  Jelgavas Centra pamatskola;  
-    Rīgā - Rīgas 45.vidusskola. 
Īpašo specbalvu par vietējo produktu izmantošanu no LLKC saņem Talsu pamatskola. Savukārt LTRK specbalvu saņem Jēkabpils 2.vidusskolas un Jēkabpils 3.vidusskolas ēdinātājs SIA “Bezdelīgas 3”. 
Šogad tiek pasniegtas arī divas simpātiju balvas: Kandavas K.Mīlenbaha vidusskola saņem “Jenots” ēdienkaršu veidošanas programmas abonementu uz 6 mēnešiem, bet dāvanu no “Gemoss” saņem Mores pamatskola, kura ik dienas pabaro aptuveni 170 skolēnu, pusdienas gatavojot uz malkas krāsns.
“Šoreiz žūrijai bija īpaši sarežģīts darbs, jo iesūtītās ēdienkartes bija tiešām kvalitatīvas, interesantas un radošas,” saka, projekta “Labākais skolu ēdinātājs Latvijā” vadītāja, sertificēta uztura speciāliste Guna Bīlande, “salīdzinot ar citiem gadiem, žūrijas piešķirto punktu skaits bija krietni augstāks, kas nozīmē, ka skolu ēdinātāji nopietni pievērsušies tam, lai skolās pasniegtās maltītes būtu gan atbilstošas Ministru kabineta noteikumiem, gan arī izturētu visus pārējos kritērijus. Ir patiess prieks redzēt, ka šī iniciatīva četru gadu laikā ir nesusi ievērojamas izmaiņas un uzlabojumus skolu ēdināšanā. Esmu pārliecināta, ka nākotnē arvien vairāk tiks novērtēta skolu pavāru profesija un notiks aizvien jauni uzlabojumi skolu ēdināšanā. Paldies visiem pavāriem par darbu, ko viņi ik dienas dara!”
“Ar prieku redzam, ka skolas arvien biežāk izvēlas vietējos produktus un lepojas ar sadarbību ar vietējiem ražotājiem. Šī tendence kļūst arvien pamanāmāka, lai gan vēl ne visur vienlīdz izplatīta. Šogad arī konkurence bija īpaši spraiga – skolu bija vairāk, un izvēlēties pašu labāko, kas visvairāk izmanto vietējos produktus, nebija viegls uzdevums. Šogad par labāko atzinām Talsu pamatskolu, jo tās skolas ēdinātājs savā ēdienkartē izmanto gan bioloģiskos produktus, gan Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas, mazo ražotāju produkciju, kas kopumā veido ap 90% no visiem izmantotajiem produktiem. Tas ir spilgts piemērs tam, kā iespējams veidot kvalitatīvu, ilgtspējīgu un vietējā ekonomikā balstītu skolu ēdināšanu.” Mārtiņš Cimermanis, LLKC valdes priekšsēdētājs.
“Konkurss “Labākais skolu ēdinātājs Latvijā” vietējiem uzņēmējiem, tostarp ēdinātājiem un produktu piegādātājiem, ir īpaši nozīmīgs, jo izceļ labākos. Tāpēc apsveicam visus uzvarētājus un īpaši LTRK specbalvas ieguvējus, jo viņiem būs iespēja apmeklēt mūsu piedāvātās mācības, tādējādi kļūstot kompetentākiem un konkurētspējīgākiem. Pavāru profesija pieprasa mūžizglītību, regulāri atjaunojot savas zināšanas dažādās jomās, tāpēc ceram, ka dāvana būs īpaši noderīga,” saka LTRK valdes priekšsēdētāja Katrīna Zariņa. 
Šogad konkursam “Labākais skolu ēdinātājs Latvijā” 2025./2026. mācību gadā pirmajā kārtā tika saņemti 1088 pieteikumi. No tiem aktīvāk pārstāvētās skolas tika aicinātas iesniegt ēdienkartes ar papildu aprakstu, ko vērtēja žūrija. Skolu ēdienkartes tika analizētas pēc vairākiem kritērijiem, tostarp to atbilstības Ministru kabineta noteikumiem Nr. 172 “Noteikumi par uztura normām izglītības iestāžu izglītojamiem, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiem”, ēdienu daudzveidības, vietējo un sezonālo produktu izmantošanas, pievienotā cukura un sāls daudzuma, kā arī pavāru spējas piedāvāt bērniem piemērotus un interesantus ēdienus.
Pozitīvi vērtējama arī prakse, ka daļa ēdinātāju izstrādājuši domu kartes par atbildīgu uzturu – tas ir efektīvs veids, kā skolēniem skaidrot ēdiena nozīmi un veicināt apzinātu attieksmi pret to, cik daudz un ko viņi patiesībā vēlas apēst.
Īpaši šogad jāizceļ arī Zemgales skolu pavāri un ēdinātāji, kuri, aktīvi piedaloties skolu ēdinātāju apmācībās, būtiski uzlabojuši savu sniegumu un radījuši spēcīgu konkurenci pat Rīgas skolām.
Konkursa žūrijas sastāvā iekļauti šādi profesionāļi: sertificētas uztura speciālistes Guna Bīlande, Olga Ļubina, Lizete Puga, Alīna Kirillova, Linda Gerda Skudra un Anastasija Sabadaševa, kā arī pārtikas tehnoloģe Dzintra Kokta.