10. septembrī Šveicē tika iedarbināts hadronu jeb daļiņu paātrinātājs, kura mērķi ir zinātniekiem sniegt kaut nelielu ieskatu procesā, ko ierasts dēvēt par Lielo sprādzienu. Eksperimenta laikā viena otrai pretī lielā ātrumā tiks virzītas divas protonu plūsmas, un zinātnieki cer, ka šo plūsmu sadursmē būs iespējams fiksēt vēl niecīgāku daļiņu rašanos, ko daži fiziķi mīļi nokristījuši par Dieva daļiņām. Līdz galam šo eksperimentu neprofesionāļiem, protams, ir grūti izprast, bet izrādās, ka ne tikai fizikā tik liela uzmanība tiek pievērsta kaut kam tik niecīgām, pat netveramam – līdzīgi ir arī medicīnā jeb, drīzāk jāsaka, vienā no tās netradicionālajiem virzieniem – homeopātijā. Par šo medicīnas nozari un dzīves noslēpumiem uz sarunu aicinājām homeopāti – Ilzi Ābeli.
Ārste praktizē Kuldīgā, un aicinājums viņu intervēt kā labu un spējīgu homeopāti, interesantu cilvēku, mūsu redakcijā izskanēja jau pirms gadiem trim. Pa šo laiku daktere ir izveidojusi mājīgu labiekārtotu privātpraksi pašā Kuldīgas centrā.

Kādēļ esam resni
un slimi
– Nav noslēpums, ka pašlaik cilvēki īpaši daudz slimo, kaut arī ārtsniecības metodes ir it kā tikušas diezgan tālu. Viens otrs, kā šķiet, slimības pilnībā pārņemts cilvēks tiek izrauts no nebūtības, pat rada pēcnācējus. Kas, jūsuprāt, ir galvenais iemesls, kādēļ mūsdienu sabiedrība tomēr ir tik slima?
Runājot par to, ka medicīna reizēm mēdz "izcelt" tiešām ļoti vārgus jaundzimušos, jāpiekrīt, ka, apejot dabisko izlasi, cilvēku kā sugas veselība pasliktinās, bet tas nebūt nav vienīgais iemesls. Viens no galvenajiem ir stress, kā arī ķīmija, ko lietojam gan pārtikā, gan sadzīvē. Nu kādēļ mēs vienkārši nevarētu izmazgāt grīdu ar tīru ūdeni? Kādēļ pašiem jāmazgājas ar kaut kādām antibakteriālām ziepēm, kas iznīcina dabisko ādas aizsargslāni? Kādēļ apsarkušu kakla gļotādu "uz savu roku" ārstējam ar eritromicīnu vai amoksicilīnu, vai vēl ko "jaudīgāku"? Jo spēcīgāks ir ķīmiskais līdzeklis, jo viltīgāki kļūst mikroorganismi, kurus vēlamies apkarot. Attīstās mikrobi, uz kuriem esošās antibiotiskās vielas vairs nespēj iedarboties, jāizgudro arvien spēcīgākas zāles, aizvien stiprāki ķīmiski līdzekļi.
Pārtikas kvalitāte kļūst zemāka. Esmu dzirdējusi, ka pat pudelēs fasētajam dzeramajam ūdenim, lai tas būtu "tīrāks", tiek nedaudz pievienotas antibiotikas! Mikrobi iemācās uz antibiotikām vairs vienkārši nereaģēt! Manuprāt, mūsu sadzīvi pārāk diktē rūpniecība. Aptiekā farmaceites smejas, ka pēc pircēju aktivitātes var ļoti labi noteikt, kādi medikamenti iepriekšējā vakarā reklamēti. Cilvēkus ļoti ietekmē reklāma, kas liek pirkt dažkārt viņiem nevajadzīgas, pat kaitīgas preces.
Veselībai kaitīgs ir arī starojums, ko rada dažādas ierīces, piemēram, mobilie telefoni, mikroviļņu krāsnis, datori. Esmu pat dzirdējusi par pētījumu, kurā secināts, ka mobilā tālruņa starojuma viļņu garums ir identisks tam, ko rada vēža šūnas. Grūti spriest, vai tā tas tiešām arī ir, bet zinu konkrētu vietu, kur radio un televīzijas translācijas torņu apkārtnē daudzi iedzīvotāji saslima ar ļaundabīgiem audzējiem vai smagām hroniskām kaitēm…
– Šķiet, ka pēdējā laikā īpaši slimo tieši jauni cilvēki un vispār viņi ir neveselīgi. Piemēram, tik daudz jauniešiem, pusaudžiem ir liekais svars.
– Viens no vaininiekiem ir pārtika, otrs – mazkustīgais tās patērētājs. Protams, ar "E" tiek apzīmēta arī sāls, citronskābe u.tml. ikdienišķi produkti, tomēr vairumā gadījumu tās ir dažādas pārtikas piedevas, lai produktu padarītu, piemēram, pufīgāku, krāsaināku, ar ilgāku lietošanas termiņu – pievilcīgāku pircējam vai, pareizāk sakot, izdevīgāku pārdevējam. Ar pārtiku, starp citu, mēs varam uzņemt arī dažādus augšanas hormonus, kas tiek pievienoti lopbarībai. Un tādēļ neizbrīna, ka bērni piedzimst un aug arvien varenāki, lielāki, jo viņi jau no mazotnes ir saņēmuši pamatīgu ķīmijas un hormonu devu. Jāvērtē arī tas, ko šie bērni dara – sēž pie datoriem, televizoriem un nemaz necenšas patērēt ar kolām, čipsiem uzņemtās kalorijas. Tas – runājot par aptaukošanos. Taču bieži, manuprāt, bērni slimo vecāku dēļ. Cik daudziem bērniem vienīgā iespēja "izlūgties" mammas uzmanību ir … saslimt. Pieaugušie ir aizņemti darbos vai devušies peļņā uz Īriju. Nav brīnums, ka bērns ir nepārtrauktā stresā, tas novājina viņa imūnsistēmu un padara par vieglu mērķi dažādām slimībām. Dažreiz vecāki lūdz bērnam izrakstīt kādas spēcīgas zāles, jo viņiem taču nākamajā dienā pašiem jābūt darbā – vecākiem nav laika " sēdēt mājā" ar slimu bērnu un gaidīt, kad bērna organisms pats uzveiks kādu vīrusu, kā, starp citu, arī visticamāk notiktu!
– Un kāda ir jūsu attieksme jautājumā par vakcīnām?
– Principā es esmu "par" vakcinēšanos, taču tikai tajos gadījumos, kad tas tiešām ir nepieciešams.Nesaprotu, kāda jēga ir vakcinēt jaundzimušos pret hepatītu. Mūsdienās iespējams noteikt, kāds ir antivielu līmenis organismā un pārliecināties, vai konkrētā vakcīna ir nepieciešama. Piemēram, pret ērču encefalītu imunitāte jau var būt izstrādājusies, lietojot nevārītu pienu. Savukārt masaliņas iespējams izslimot, pat nepamanot, ka tās bijušas, proti, kādu dienu bija sīki punktveida izsitumi un viss. Kādēļ gan vēl būtu nepieciešama vakcīna, ja mūsu organisms jau pats dabīgā ceļā ir izstrādājis antivielas? Kādēļ organismu atkal lieki novājināt? Ir iespējams noteikt antivielu līmeni visām slimībām,pret ko potē. Jā, šīs analīzes tiek veiktas par maksu, bet tās, manuprāt, pirms vakcinēšanas būtu ļoti vēlamas.
Manuprāt, bezjēdzīga ir vakcinācija pret gripu, jo šī vīrusa paveidi ir neskaitāmi un, kā atzinuši pat paši vakcīnu ražotāji, – vēl ne reizi nav trāpīts desmitniekā jeb nevienu gadu nav saražota vakcīna pret to gripas paveidu, ar kuru tajā gadā cilvēki slimo.
Suns – trusīša vietā
– Pirms nodibinājāt homeopāta privātpraksi, jūs taču strādājāt par otorinolaringologu jeb LORu? Kādēļ šādas pārmaiņas?
– Par dažādām netradicionālām metodēm interesējos jau studiju gados, kad macījos par pediatru, un vēlāk šī interese tikai nostiprinājās. No sākuma, kad esi tāds zaļš gurķis, tikko beidzis institūtu, tev šķiet, ka ar ķīmijas un naža palīdzību vari izārstēt visu, nu – gandrīz visu. Bet tikai pēc tam nonāc pie secinājuma, ka tā nebūt nav. Un neviļus jāsāk domāt – nu jābūt taču vēl arī kam citam! Jābūt!
Mēs bijām tāds līdzīgi domājošo kolēģu pulciņš, kas braukāja pa dažādiem kursiem. Piemēram, pirms gadiem padsmit bijām pat uz tajā laikā tik populārajiem neirolingvistiskās programmēšanas kursiem jeb NLP (lai gan jāatzīst, ka tālāk par pirmo līmeni arī neizmācījos). Bet pirms desmit gadiem viens no kolēģiem man paziņoja: "Zini tev būs jāiet uz lekcijām par homeopātiju – es tevi pierakstīju. Pats pierakstījos un tevi arī." Tā Rīgā, «ARSā» pabeidzu kursus un ieguvu homeopāta sertifikātu. Tālāk mācījos gan dažādos kursos, gan privāti. Homeopāta privātpraksei telpas man ir tikai pusgadu, kaut gan strādāju šai "lauciņā" jau astoņus gadus.
– Kas ir tā fundamentālā atšķirība starp tradicionālo medicīnu un homeopātiju?
– Ja tradicionālajā medicīnā – alopātijā – lielākoties tiek izmantota spēcīga ķīmija, tad homeopātijā strādā ar vielām ļoti lielos atšķaidījumos. Pierasts slimību ārstēt ar pretējo – zāles dot pret kādu no slimības simptomiem, piemēram, ja temperatūra paaugstināta, to pazeminam. Homeopātijas pamatdoma – līdzīgo ārstēt ar līdzīgo, proti, ir pierādīts, ka viela, kas izraisa līdzīgus simptomus konkrētai slimībai, ar kuru jācīnās, ļoti mazās devās šo slimību veiksmīgi arī ārstē. Homeopātiskie medikamenti tiek ražoti no visa pieejamā – augiem, minerāliem, dzīvnieku produktiem un pat no cilvēka izdalījumiem – žultsakmeņiem, nierakmeņiem, asinīm u.t.t. Vielas tiek atšķaidītas. Piemēram, ņemam vienu karoti medus, izšķīdinām 99 karotēs ūdens (vai spirta) un iegūstam pirmo simtkārtīgo atšķaidījumu, desmit reizes spēcīgi sakratām, no dabūtā šķīduma ņemam vienu karoti, pievienojam 99 karotes ūdens, kratām, – iegūts otrais simtkārtīgais atšķaidījums, utt. Jo vairāk atšķaidīta viela, jo dziļāka tās iedarbība.
– Homeopātija tiek uzskatīta par efektīvu ilgstošā laika periodā, hronisku vainu ārstēšanā, bet kā ir ar akūtām kaitēm?
– Homeopātija ir ļoti iedarbīga arī akūtajos gadījumos. To pārbaudīju jau tad, kad vēl mācījos. Pirmais mans pacients bija mūsu suns. Viņam pēc cīņam ar citiem sugas brāļiem bija savainota acs. Acs strutoja, un dzīvnieks mocījās, tādēļ ar māsu, kas starp citu arī ir mediķe, izdomājām pamēģināt homeopātiju – pievienojām pie suņu barības pāris zirnīšu, un pēc pāris dienām acs jau bija sadzijusi! Reiz mani pieaicināja uz konsultāciju slimnīcā, kur kādai ļoti slimai tantītei pēkšņi pazuda balss. Redzēju, ka viņa ir slimības novārdzināta, balss saites tā dēļ bija pilnīgi ļenganas. Vēl kādi tradicionālās medicīnas preparāti viņu tikai vēl vairāk novārdzinātu, turklāt arī nepalīdzētu. Izšķīros par homeopātiju. Māsiņas, gods kam gods, man īsti neticēdamas, tomēr godprātīgi tos smalkos zirnīšus tantītei deva. Un – nākamajā dienā paciente jau varēja pačukstēt, aiznākamajā – runāja. Arī galvassāpes, saaukstēšanos un citas saslimšanas homeopātija akūtos gadījumos ārstē ļoti veiksmīgi.
Blondā, zilacainā
Belladonna
– Ja homeopātija palīdz arī akūtos gadījumos, kur ir šīs metodes robežas?
– Ir jau, protams, homeopātu skolas, kas uzskata, ka šādu robežu principā nav, tomēr neapgalvošu, ka spēju izārstēt vēzi vai kādu citu smagu, hronisku slimību. Šajā ziņā es esmu par homeopātijas kombinēšanu ar tradicionālās medicīnas metodēm. Piemēram, ja cilvēkam ir tā sastrutojis kakls, ka viņš nespēj ne runāt, ne dzert, ne ēst – jāķeras pie skalpeļa, jo, kaut arī teorētiski homeopātija var palīdzēt arī šajā gadījumā, cilvēkam taču nav laika gaidīt divas nedēļas, līdz viņš tiks izārstēts. Tomēr homeopātija var izdarīt to, ko bieži vien nespēj tradicionālā medicīna – proti, tā nespēj sakārtot cilvēku tā, lai viņš būtu spējīgs adekvāti reaģēt uz apkārtējo vidi, lai viņa organisms pats būtu spējīgs cīnīties ar apkārt esošajiem slimību izraisītājiem. Homeopātija cilvēkam palīdz izārstēties, atjaunot līdzsvaru dzīvē un uzlabot tās kvalitāti. Ja tiek piemeklēti atbilstoši medikamenti, homeopātija var arī tā paša vēža vai, piemēram, cukura diabēta gadījumā palīdzēt cīnīties ar slimības izraisītajām sekām.
– Kā tiek meklēti un atrasti katram pacientam atbilstošie medikamenti? Kā noprotams, tie tiek piemeklāti katram individuāli?
– Kā jau teicu, homeopātijā darbojas tā sauktais līdzības princips, un tas attiecas arī uz pašu cilvēku – jāatrod viņam atbilstošs medikaments jeb vielas portrets. Tātad vispirms līdzīgais tiek meklēts zāļu aprakstā. Piemēram, beladonna , kas kādreiz agrākos laikos tika plaši izmantota kā inde, homeopātijā vislabāk ārstē blondas, zilacainas, manierīgas sievietes, kas ir koķetes, bet nebūt ne muļķes… Belladonna nav anekdošu blondīne! Savukārt zāles, kas iegūtas no citas indes – arsēna, atbilst cilvēkiem – pedantiem.
Cilvēki tiek klasificēti arī pēc slimību nosaukumiem, piemēram, ādas slimībām – tā kašķa cilvēki ir paši veselākie, jo viņu problēmas ir tikai ārējas. Nākamā grupa ir gonorejas cilvēki, kam ir dažādi izaugumi, kārpas, ģļotādu iekaisumi. Un pats smagākais šajā klasifikācijā ir sifiliss, kad ķemenis jau ir uz sabrukšanas robežas. Pastāv arī citas klasifikācijas.
– Kas šo klasifikāciju ir izstrādājis?
– Jāsaka tā, visi, kam nav slinkums, izdomā ko jaunu. Ir dažādas homeopātu skolas, piemēram, vācu, beļģu, ukraiņu, grieķu utt. Katrai skolai ir mazliet atšķirīgas metodes. Vācu homeopāti strādā ar zemiem šķaidījumiem un pieļauj, ka dažādi medikamenti tiek kombinēti. Savukārt grieķu skola uzskata, ka katram indivīdam jāpiemeklē viens atbilstošais, augsta šķaidījuma medikaments. Atšķirība ir tāda, ka zemie šķaidījumi vairāk strādā tieši fiziskā līmenī un var lieti noderēt akūtajos gadījumos, piemēram, ja sāp kakls, ir iesnas. Bet – jo viela vairāk atšķaidīta, jo tās iedarbība ir vispārīgāka un spēcīgāka.
Biorobotu laikmets
– Pēc kuras metodes darbojaties jūs?
– Kombinēju. Katrs cilvēks jau ir savādāks, izmantoju dažādus šķaidījumus, lai gan no savas pieredzes mācos, ka uz ātru rezultātu nevajag cerēt. Pat ne "cerēt", jo tas principā ir iespējams, bet drīzāk ir jābūt uzmanīgam, jo šie augstie šķaidījumi reizēm var būt ļoti efektīvi, taču uz neilgu brīdi. Cilvēka organisms var iztērēt visas iekšējās rezerves un atkrist atpakaļ iepriekšējā slimības stāvoklī vai pat vēl dziļāk Tādēļ nevajadzētu uzskatīt, ka homeopātiskās zāles ir tik nekaitīgas.
– Kādi ir zāļu lietošanas priekšnoteiktumi? Dzirdēts, ka, lietojot homeopātiju, ir daudz dažādu aizliegumu. Zāles jālieto noteiktā laikā, nedrīkst dzert kafiju, piparmētru tēju…
– Arī homeopātijā, kā jebkurā arstēšanas metodē, svarīga ir paša cilvēka līdzestība jeb līdzdalība savā ārstēšanā. Ir, protams, jāpilda ārsta norādījumi, jādzer zāles – jāuzticas ārstam, tāču galvenais – pašam jāvēlas tapt veselam. Kāpēc homeopātijā ir dažādi ierobežojumi? Tāpēc, ka katrai vielai ir tā saucamais antidots jeb pretinde. Piemēram, sēpijas iedarbību neitralizē apelsīni, bet citām zālēm antidots ir kafija vai cits smaržojošs dzēriens, kaut vai kumelīšu tēja. Es neesmu tik kategoriska un uzskatu, ka viena kafijas krūze dienā neko būtiski neietekmēs. Galvenais ir ievērot mērenību un nepārdzerties to pašu kafiju. Būtu ieteicams homeopātiskos medikamentus lietot vismaz pusstundu pirms vai stundu pēc ēšanas, lai vienkārši mutē, siekalās nenotiktu saskaršanās ar ēdienu, kas varētu neitralizēt vai pasliktināt zāļu iedarbību.
– Jūs sakāt, ka būtiska ir šī līdzestība. Bieži sabiedrībā valda uzskats, ka homeopātijas iedarbība ir tieši atkarīga no ticības tai, tātad zināmā mērā tiek apšaubīta šo preparātu objektīvā iedarbība? Kā tad īsti ir?
– Domāju, ja ārstēšanas metodes rezultāti būtu atkarīgi vienīgi no pašu cilvēku ticības, tad diez vai homeopātija tik veiksmīgi iedarbotos arī uz dzīvniekiem un maziem bērniem. Viņi taču nesaprot, kādas zāles lieto. Bet jāsaka, esmu sastapusi cilvēkus, uz kuriem homeopātija tiešām neiedarbojas. Viņu organismi jau ir tik ļoti saraduši ar ķīmiju, ka nekas cits "viņus neņem". It kā jau tā nevar teikt, bet viņi, manuprāt, vairāk ir bioroboti, ne cilvēki…
Par reinkarnāciju un zvaigžņu stāvokļiem
– Kāda ir homeopātijas diagnostika? Ja pie jums, piemēram, atnāk cilvēks ar savām sūdzībām, kas ir pirmais, ko darāt?
– Patiesībā jau ir tā, ka diagnosticēt slimību var arī tikai ar homeopāta metodēm – aplūkojot, iztaujājot, iztaustot cilvēku. Arī es parasti lieku cilvēkiem izģērbties, ar viņiem parunājos. Tomēr, lai līdz galam iepazītu cilvēku – tas ir ilgstošs process, un – vai vajag izdomāt divriteni no jauna? Tādēļ, īpaši, ja sūdzības ir nopietnas, parasti pacientam prasu gan asinsanalīzes, gan ultrasonogrāfiju vai citas medicīniskās pārbaudes, ja tādas ir nepieciešamas. Tas tiek darīts kaut vai tikai tāpēc, ka zem it kā nekaitīgām sāpēm var slēpties, piemēram, tie paši audzēji, kurus izārstēt tikai ar homeopātijas metodēm es tomēr neuzņemos. Jāsaka gan, ka pasaulē ir oficiāli fiksēti aptuveni 200 gadījumu, kad cilvēki ir izārstējusies no vēža – lietojot dažādas zālītes vai kā citādāk. Tomēr, manuprāt, tie ir bijuši gadījumi, kad pats cilvēks ir parādījis izcilas spējas pārprogrammēties – mainījis savu domāšanu pašos pamatos, pārskaņojies, un to neviens cits, arī ne ārsts, viņa vietā nevar izdarīt. Pastāv uzskats, ka audzēji, smagas hroniskas kaites cilvēkam ir tādēļ, lai viņš kaut ko iemācītos, pārdomātu savu līdzšinējo dzīvi, vai varbūt tās ir pat iepriekšējo dzīvju sekas…
– Jūs ticat reinkarnācijas idejai?
– Kā jau teicu, mani vienmēr ir interesējis viss netradicionālais. Tādēļ mācījos NLP, tādēļ pabeidzu arī Rača astroloģijas skolu. Esmu dzīvē sastapusies ar gadījumiem, kas – gribot negribot – liek aizdomāties par lietu kārtību.
– Piemēram?
– Tas bija vēl laikā, kad strādāju par LORu. Atnāca pie manis māmiņa ar savu sešgadīgo meitiņu, lai pārbaudītu meitas dzirdi, jo viņa praktiski nerunāja. Pieslēdzām speciālo aparatūru, kur austiņās tiek atskaņotas skaņas dažādās frekvencēs, bet bērnam vajadzēja spiest pogu, tikko austiņās kas sadzirdams. Pēc kāda laika atnāk māsiņa un stāsta, ka testēšana nav idevusies Kāpēc? Bērns spiež pogu, pirms māsiņa ko vispār atkaņo. "Kā es iedomājos, kuru pogu spiest, tā bērns jau ziņo, ka to sadzirdējis!" stāstīja māsiņa. Domā, ko gribi! Nevaru, protams, par informācijas patiesumu galvot, bet, kā stāstīja bērniņa mamma, viņas spējas izpaudās arī citādāk. Iet abas pa pļavu, un meita rāda, kādas zālītes jāvāc – noderēšot. Viena no norādītajām zālītēm bija, tā sauktais dievkociņš, taču meitenīte to sauca kā citādāk. Es, joka pēc, sāku minēt, kā tad viņa šo augu dēvē. Nosaucu dievkociņa latīnisko nosaukumu – neatbilda, nosaucu to tā, kā to pierasts dēvēt homeopātijā, – un trāpīju! Jājautā, kā bērns var zināt tiks specifisku homeopātijas terminu?
– Vai savas astrologa zināšanas arī izmantojat?
– Reizēm. Piemēram, man bija paciente ar četrgadīgu bērniņu, kurš pēdējā gada laikā bija jau vairākkārt nokļuvis slimnīcā. Te viņam pneimonija, te astmas lēkme, un īsti nebija saprotams – kādēļ tā. Beigās izrādījās, ka bērniņam nav astma, bet gan tādējādi izpaužas histērija, kas savukārt ir pašas māmiņas atspulgs. Jau vēlāk uzzināju dažus faktus no mammas dzīves, proti, māte bija zaudējusi savu pirmo bērnu un tādēļ viņa bija nepārtrauktā stresā, ka tik kaut kas nenotiek arī ar šo bērnu! Tad – intereses pēc – paskatījos viņu zvaigžņu karti, kas parādīja tādu planētu izvietojumu, kas liecināja, ka māmiņa savam bērnam neļauj emocionāli piedzimt – mātes garstāvoklis tieši projicējās uz meitu. Galu galā gan meitai, gan mātei izrakstīju nervus nomierinošu līdzekļus – meitai vājākus, mātei – stiprākus, un meita vairs nav slimojusi.
Homeopātija –
arī depresijai
– Jūs teicāt, ka smagas slimības cilvēks reizēm pats izpelnās. Tomēr, kā jums šķiet, kādēļ arī bērni, kas it kā vēl nav paspējuši sagrēkot, dzimst jau slimi?
– Saka jau, ka bērni ir kā skola vecākiem, ka viņiem kas jāiemācās. Esmu lasījusi grāmatu, kurā mātei bija jāpārvar savs egoisms, jāiemīl savs smagi slimais bērns un, kad šis mērķis ir sasniegts, karma izpildīta – teorētiski bērnam bija jāmirst. Protams, viss beidzās labi un tā ir tikai literatūra, tomēr liek aizdomāties… Runājot par šādām netveramām lietām, jāsaka, var būt gan tā, gan šitā! Šai sakarā ir tāda laba anekdote: "Satiekas dzērājs un mācītājs. Mācītājs dzērāju biedē, ka tas par saviem grēkiem nekad pēc nāves netiks paradīzē, uz ko dzērājs atbild: "Sū… zini tu, sū… – es. Kad tur nonāksim – tad redzēsim!"…
– Mūsdienās ļoti izplatītas ir tieši garīgās kaites, piemēram, depresija. Vai homeopātija var palīdzēt arī šajā gadījumā?
– Kā jau teicu – katrs mēs esam savādāks. Katram ir cits sāpju slieknis, katram savs iemesls, kādēļ krist depresijā. Ārstēt, protams, var, bet arī pašam ir jāgrib tapt veselam. Bija man paciente, kas dzīvoja it kā nodrošinātu dzīvi, bija vīrs, bija bērni, bet regulāri bija arī depresija. Izrādījās, ka viņa mājās praktiski neko nedara un nav brīnums, ka aiz neko darīt viņa regulāri bija nomākta. Runājot par to pašu gribēšanu izveseļoties – bija arī paciente, kurai veiksmīgi izārstējām hronisku kaiti, bet viņa sāka gausties, ka tagad taču viņai "noņems grupu"!…
– Kas vēl būtu cilvēkiem jāzina par homeopātiju?
– Laikam vēl nepieminēju to, ka, lietojot homeopātiskos preperātus, pirmā reakcija ir slimības simptomu pastiprināšanās, piemēram, kāpj temperatūra. Bieži vien tādēļ māmiņas labāk izvēlas saviem bērniem dot kādu spēcīgu medikamentu, jo vienkārši nobīstas. Ja bērnam ir vīrusa saslimšana un ceļas temperatūra, tad ideālā variantā vispār nevajadzētu dzert zāles – jādod dzert un jāļauj organismam pašam cīnīties. Homeopātiskas ārstēšanas rezultātā, atšķirībā no allopātijas, cilvēka organisms pats izstrādā antivielas. Tās pluss ir arī tas, ka šādai ārstēšanai nav blakņu. Savukārt, lietojot ķīmiju – tās būs noteikti. Piemēram, dzerot zāles pret sāpēm, sabeidzat kuņģi, dzerot stipras antoibiotikas, lai iznīcinātu šobrīd tik slavenās helikobaktērijas, kas it kā izraisot kuņģa čūlu, iznīcinām visu zarnu trakta dabisko mikrofloru. Vēlāk grūti atgūt " labās" kuņģa baktērijas.
Homeopātijā ir iespējams arī iedarboties uz slimības konkrēto cēloni.
Tomēr, manuprāt, ideālā varinatā, tradicionālajai medicīnai un homeopātijai būtu jāsadrabojas. Ir gadījumi un cilvēki, kam labāk palīdzēs homeopātija, bet ir gadījumi, kad ārstam jāķeras pie skalpeļa. Aklās zarnas iekaisuma gadījumā, kad tā jau gatavojas plīst, neviens jums neliks dzert homeopātiskos zirnīšus mēnesi no vietas!