Dažādi

No 2. janvāra mūsu novadniece Laura Lūse ir atbildīga gan par 114 darbiniekiem, kas pilī strādā pastāvīgi, un arī par tiem 42, kas lielajai saimei pievienojas sezonas laikā. Viņa ir atbildīga gan par pili un vēl 15 ēkām, gan par vairāk nekā 80 hektāriem apkārtējās teritorijas.

Viesatās 25. decembrī, kad vietējās Bizītes dīķī ledus biezums bija desmit centimetru biezs un termometra stabiņš bija noslīdējis līdz -2°C, pavisam priecīgus Ziemassvētkus svinēja drosmīgie ziemas peldētāji.

Jaunais gads daudziem ir arī dažādu apņemšanos laiks un viena no ierastajām vēlmēm ir atbrīvoties no veselību gandējošiem paradumiem. Taču reizēm, lai tas tiešām  izdotos, ir nepieciešams atbalsts no malas. Tādēļ janvāra nogalē šāda iespēja būs visiem tukumniekiem, kuri cenšas atmests smēķēšanu.

23. decembrī Lestenes Brāļu kapos notika 11 Ziemassvētku kauju varoņu godināšana.

Pirms 40 gadiem – 1978. gada 23. decembrī – durvis vēra Slampes Kultūras pils, tajā laikā vēl paraugsaimniecības «Zemgale» kultūras nams.

Apvienotajā Jaunpils novada domes komiteju sēdē , kas norisinājās vēl pirms svētkiem, 20. decembrī, pirmais darba kārtības  jautājums bija par ilggadējā Jaunpils lopkopības izmēģinājuma stacijas direktora Elmāra Dubulta piemiņas vietas izveidošanu.

”Melnastītei Kaķu ciemā ir pieci kaķēni – Brūnastītis, Pelēcītis, Melnausītis, Ārtrkājītis un Brencītis,” – tā sākas Kārļa Ķezbera pasaka «Brencītis» par kaķīša piedzīvojumiem lielajā pasaulē. Pasaku autors sarakstīja 1967. gadā Amerikā, un tagad – 51 gadu vēlāk – tā Durbes pilī, izdota jaunā grāmatā, piedzīvoja atkārtotus atkal atvēršanas svētkus.

Kad gads lieliem soļiem tuvojas noslēgumam, liekas, ka laiks skrien arvien ātrāk un ātrāk, tāpēc – gribi negribi – jālūko pēc kāda pieturpunkta, atsaites, bremzes, lai steigā nepaskrietu garām tam, kas ir patiešām svarīgs – Ziemassvētkiem.  Par to, kā meklēt šo mieru un kā apstāties, runājām ar Tukuma evaņģēliski luteriskās draudzes mācītāju Mārci Zeifertu. Vienlaikus nedaudz atskatījāmies uz tiem 15 gadiem, kopš viņš kalpo Tukuma draudzē, kā arī lūdzām viņa viedokli par šī brīža norisēm Latvijas politikā.

Darba nedēļai iesākoties,  daudzas jo daudzas tukumnieku darbavietas apciemoja  Tukuma E. Birznieka-Upīša 1. pamatskolas 4. a klases rūķi (rūķu mamma Valentīna Celmiņa).

Šī tradīcija ilgst jau aptuveni desmit gadus un atšķirībā, piemēram, no ierastās Miķeļdienas tirgošanās, kas, starp citu, arī ik gadu notiek Engures vidusskolā, šim tirdziņam ir pavisam citi mērķi. Iesākumā visu ietirgoto naudiņu ziedojuši akcijai «Eņģeļi pār Latviju», bet pēdējos gados tirdziņā vāc līdzekļus jau pavisam konkrētiem bērniem, stāsta skolotāja Ina Puzānova

16. decembrī Durbes pilī norisinājās gadskārtējā Zelta svētdiena – Tukuma muzeja gada nogales sarīkojums, kurā muzeja kolektīvs atskatās uz aizvadīto gadu. Šajā sarīkojumā allaž ir kāds pārsteigums – šoreiz tā bija Intas Dišleres veidotā izstāde, kas veltīta cīnītājiem par 1918. gadā dibināto Latvijas valsti, un vienmēr ir arī koncerts.

Pagājušajā nedēļā Latvijas policija svinēja 100. dzimšanas dienu, un tai par godu 7. decembrī Jaunpilī tika sveikti brīvprātīgie policijas palīgi

Jau vēstījām, ka, sveicot Valsts policiju tās simtgadē, 1.-4. klases bērni no Zemgales reģiona skolām piedalījās zīmējumu konkursā. Atsaucība ir bijusi ļoti liela, jo kopumā tika iesūtīti  889 zīmējumi no 40 skolām.

Koka ķeblīši un virtuves dēlīši, Ziemassvētku kompozīcijas un dekori, adījumi, tamborējumi un pērļotas skaistumlietas – tās bija tikai dažas skolēnu pašu gatavotās lietas, kuras vakar, 10. decembrī, tirdzniecības centrā «Tukums» piedāvāja skolēnu veidotie mācību uzņēmumi.

No sestdienas, 8. decembra, Tukuma Audēju darbnīcā atvērta Klaipēdas rajona tautas daiļrades meistaru darbu izstāde «Pastaiga pa brāļu sētu», kas organizēta sadarbībā ar Gargždai reģiona muzeju. Izstādē apskatāmi tautas tērpi, jostas, cimdi, rotas, kā arī kokamatnieku darbi.

25 gadi mēģinājumos, koncertos un sarīkojumos, svētkos un izbraukumos – uz šādiem spraigiem un interesantiem darba gadiem sestdien, 1. decembrī, atskatījās Pūres amatierteātris «Lai iet!» un sieviešu koris «Abava».

1. decembrī Tukuma Mākslas muzejā tika atklāta mākslinieku Ilzes un Alberta Pauliņu gleznu izstāde «Mēs abi» – veltījums Alberta jau nosvinētajai un Ilzes vēl gaidāmajai jubilejai un vienlaikus atskats viņu radošajās desmitgadēs, kas parāda abus māksliniekus arvien mainīgus, neparastus un daudzpusīgus.

Lai iedrošinātu kaķu draugus, tiekam aicināti aplūkot nesen kā tapušo mājiņu kaķiem Kandavā. Tai ir vairāki, ar sienu izklāti dzīvoklīši, sava ēdamā zona, apkārt koki, kuros uzskriet briesmu gadījumā, piemēram, ja garām nesas kāds savā vaļā palaists suns vai ciemos atnāk lapsa.

Lasītājs jautā: Ja mani atlaiž no darba, tad man neviens nemaksā kompensāciju. Savukārt tagad, kad Saeimā nav tikusi vesela strīpa deputātu (un ne jau aiz laba darba viņi tur netika atpakaļ), viņiem katram kompensācija 10 000 eiro apmērā.

16. novembrī Zemkopības ministrija par sasniegumiem lauksaimniecības un meža nozarē, zivsaimniecības un pārtikas aprites nodrošināšanā apbalvoja lauksaimniekus, ekspertus, zinātniekus, mācībspēkus un valsts pārvaldes darbiniekus. Citu vidū Zemkopības ministrijas augstāko apbalvojumu, medaļu «Par centību» saņēma mūsu novadu pārstāvis, SIA «Meliorceltnieks» valdes loceklis Andrejs Rozītis. Savukārt Zemkopības ministrijas Atzinības rakstu saņēma SIA «Kalnāji» lopkopības nozares vadītāja Svetlana Straha un a/s «Kurzemes ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas stacija» ciltsdarba speciāliste Sigita Lukaže.

Piektdien, 16. novembrī, Rīgā norisinājās Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta svinīgais apbalvošanas pasākums, kas veltīts Latvijas Republikas proklamēšanas 100. gadadienai, kurā par pašaizliedzīgu rīcību, glābjot cilvēka dzīvību, Ilgonim Auseklim no Tukuma novada tika pasniegta Iekšlietu ministrijas apbalvojuma zīme «Par pašaizliedzību».

14. novembrī Jelgavā notika Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Zemgales reģiona brigādes svinīgais apbalvošanas pasākums.

“Ceru, ka šis darbs būs ne tikai atmiņu stāsts par 19. un 20. gadsimta Irlavu un irlavniekiem, bet arī rosinājums nākamajām paaudzēm godā un cieņā turēt savu senču mantojumu, saglabājot vēsturei un nododot nākamajām paaudzēm viņu sarūpētās materiālās un garīgās vērtības,” tā savas Irlavas grāmatas ievadā rakstījusi autore Māra Mende.