Pareizticīgie svin Lieldienas
Labi, ka pareizticīgo Lieldienas tikai reiz pa reizei ir vienlaikus ar vairumu konfesiju mūsu valstī. Parasti jau pareizticīgie svin mūsējās Lieldienas un mēs -viņu. Svētku taču nekad nav par daudz!
Labi, ka pareizticīgo Lieldienas tikai reiz pa reizei ir vienlaikus ar vairumu konfesiju mūsu valstī. Parasti jau pareizticīgie svin mūsējās Lieldienas un mēs -viņu. Svētku taču nekad nav par daudz!
Šogad tradīcija rīkot Meža dienas Latvijā risinās jau ir 81. reizi. Meža dienas noslēgsies 23. maijā centrālajā pasākumā Kokneses Likteņdārzā. Līdz tam vēl paredzētas daudzas meža stādīšanas talkas, meža un dažādu vēsturisko vietu sakopšanas talkas, semināri un ekskursijas gan lieliem, gan maziem.
Smārdes pagastā, atpūtas kompleksā «Valguma pasaule», turpinot Putnu dienās aizsāktu tradīciju, vietējās pamatskolas 8. klases skolēni izgatavoja vairākus desmitus putnu būrīšus. Kā pastāstīja pasākuma rīkotājs Gundars Baltaisvilks, šoreiz 16 bērni kopā ar Ķemeru Nacionālā parka darbiniekiem izgatavojuši 35 būrīšus - 10 mājas strazdam, bet 25 - apodziņam domātus. Šie būrīši tikšot izlikti Ķemeru parkā, bet «Valguma pasaulē» paturēšot vien trīs. G. Baltaisvilks atzina, ka būrīšu izlikšanas laiks gan mazliet nokavēts - tie jāizvieto pirms putnu atlidošanas, tomēr šie noderēšot nākamajiem gadiem, jo būrītis kalpojot visai ilgi - vidēji 10 gadus.
<p style="margin-bottom: 0cm" align="justify"><strong>Kasko kalkulators</strong></p> <p style="margin-bottom: 0cm" align="left">Šis ir pagaidām vienīgais <a href="http://www.iizi.lv/kasko-apdrosinasana">KASKO kalkulators</a> internetā, kurš lētāko polises cenu aprēķina nekavējoties, tiešsaistē sazinoties ar apdrošinātājiem. </p>
20. martā gadījās būt pie Melnezera un tur pārsteidza domubiedru pulciņš, kas ņipri gatavojās peldei āliņģī; viņu vidū arī SIA «Betika DGH» vadītājs Uģis Grantiņš, ko vairāk pazīstam kā fotomākslinieku - dabas draugu.
Pagājušajā nedēļā masu medijos izskanēja intriga - lietuviešu gaļas pārstrādātāji - «Biovela group», grasās Latvijā iegādāties uzņēmumu. Kurš no uzņēmumiem tas būs, joprojām netiek atklāts. Izmantojām izdevību un devāmies uz Lietuvu, kur Latvijas žurnālistiem tika organizēta īpaša ekskursija un preses konference.
Svētdien Lieldienu svinētājus gaidīja arī Milzkalnes Tautas nams Šlokenbekas muižā. «Milzkalnieku» dziesmas un rotaļas papildināja deju kolektīva «Jampadracis» sniegums.
Uzzinot par mūsu 9. aprīlī Sēmes pagastā novēroto sārto pelikānu, ar redakciju sazinājās portāla <a href="http://www.putni.lv">www.putni.lv</a> redaktors Agris Celmiņš. Viņš pastāstīja, ka 10. aprīlī no 12.00 līdz 13.00 putnu vērotājs Sandris Rabkevičs šo pašu putnu novērojis turpat, vien pāris kilometru tālāk.
Pirmo Lieldienu priekšpusdienā uz pasākumu lielus un mazus aicināja sporta un atpūtas centrs «Valguma pasaule». Pie vārtiem viesus sagaidīja pats Lieldienu zaķis, bet pie šūpolēm folkloras kopa «Milzkalnieki».
Lieldienas ir senām latviešu tradīcijām bagāti svētki un ar to sagaidīšanu saistās daudz dažādu ticējumu un paražu. Viena no tām ir olu krāsošana. Tā ir vesela nodarbe, kurā piedalās kā mazi tā lieli ģimenes locekļi...
Gavēnis un klusais laiks atkal beidzies. Pilnus vēderus var ēst un līkmoties ar pilnu krūti.<br />Pilsētā tā arī notika. Cilvēki līksmoja Brīvības un Katrīnas laukumā, ieliņās, pagalmos un dzīvokļos. Dziedāja, dancoja, šūpolēs šūpojās, olas pa gaisu mētāja un Lieldienu zaķis...<br />Vairāk lasiet avīzes otrdienas numurā.
Parasti olas Lieldienās krāsojām pašā svētku rītā vai dienu iepriekš, taču Tukuma Mākslas skolas audzēkņi pie darba bija ķērušies teju vai divas nedēļas iepriekš.
Ka Lieldienās olas nes zaķis - tas katram bērnam skaidrs, tomēr zaķis pēc dabas ir tramīgs meža zvērs, tādēļ reizēm svētkos nākas izlīdzēties ar viņa tuvu radinieku - trusi. Šis dzīvnieciņš gan pie cilvēka, gan viņa mājokļa pieradis jau kopš laiku laikiem. Iesākumā truši gan audzēti vien apēšanai, bet laikam jau kādam reiz roka nepacēlās, lai pūkaino garausi nomušītu, un tā nu trusis nu ieņēmis arī mājas mīļdzīvnieka vietu un, šķiet, - uz palikšanu.
Pirms svētkiem uz sarunu par Lieldienu laiku aicinājām Jaunpils draudzes mācītāju Jāni Smilgaini. Uzdevām viņam arī tos neērtos jautājumus, kādi rodas cilvēkiem ceļā pie Dieva.
Sestdienas rīta pusē rosība valdīja Kandavā, Pulvertorņa pakājē, «Pils» sētas laukumā, kur sāka pulcēties tirgotāji un arī pircēji. Pašā tirgus sākumā ļaužu esot bijis īpaši daudz, jo acīmredzot daudzi tīkoja iegādāties lauku labumus. Tāda bija arī tirgošanās pasākuma iniciatoru Olgas un Anda Gailīšu galvenā iecere - dot iespēju zemniekiem un pašmāju ražotājiem savu produkciju realizēt tieši šeit, pirmssvētku zaļajā tirdziņā.
Vokālo talantu konkursā «Jaunās zvaigznes» popgrupa «Taustiņi» piedalās jau sesto gadu. Tukumā notikušajā konkursa atlases kārtā kandavnieki ieguva 3. vietu un iespēju 30. aprīlī piedalīties konkursa 2. atlases kārtā, kas norisināsies mūzikas klubā «Četri balti krekli».
Lielajā piektdienā, Kandavas ticīgie ļaudis pieminēja Kristus ciešanas, piedaloties starpkonfesionālā procesijā - Krusta ceļā.
Tukumniece Sarma Upesleja, 6. aprīlī svinēja apaļu jubileju. Viņa ir cilvēks, ko saistām ar dažnedažādām sabiedriskām un kultūras norisēm novados. Patiesībā Sarma daudzas no tām ir rosinājusi un iedibinājusi, atbalstījusi darbībā. Viņa arī tagad ir bieži sastopama dažādos kultūras pasākumos, ir draugos arī ar tautas dziesmu, raksta dzeju.
Lapmežciema muzejā īsi pirms Lieldienām atklāja rokdarbu izstādi. Šogad tā bija īpaši bagātīga. Savus darbus izstādei iesniedza 25 dalībnieces un 20 skolēni, kuru darbošanos atbalstījusi skolotājas Gundega Bērziņa.
9. aprīlī mums piezvanīja Agris Kronbergs no Sēmes pagasta «Sildārziņiem» un ar prieku pastāstīja, ka no dienvidiem atgriezušies stārķi, kuriem ligzda turpat pagalma galā, bet kopā ar viņiem atlidojis arī... pelikāns.
"Nu, ko tu padarīsi?" – tā nereti saka suņa īpašnieks, ja dzīvnieks paņēmis ķepas plecos un pastaigājies brīvsolī. Stāstiņu saturs allaž ir gauži vienveidīgs: "Pie ieejas tirgū par latu nopirkām. Sīcim iepatīkās. Mazs, mīlīgs ar' no skata. Paņēmām. Izauga liels kā teļš. Ārprāc, tikpat kā cūka! Pielāčo istabu, goda istaba vienmēr spalvu pilna. Vienreiz, otrreiz...
«Lieliskam lomam» konkursa vēsturē pirmo reizi pieteikts lasis. Šīs zivis Latvijā drīkst makšķerēt Ventā un Salacā, tikai šim nolūkam ir jāiegādājas licence, ko veiksmīgais makšķernieks Roberts Lagzdiņš arī bija darījis.
Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) speciālisti pagājušās nedēļas nogalē apmeklēja Tukuma rajona Lapmežciemu un Jelgavas rajona Ozolniekus, kur savāktas attiecīgi 60 un 65 ērces. Kilometra robežās atrodamas vidēji 15 līdz 20 ērces, kas liecina par to, ka ērču aktivitāte šobrīd vērtējama kā augsta un iedzīvotājiem jābūt piesardzīgiem. SVA speciālisti novērojuši, ka vietās, kur sniegs ir pilnībā nokusis, ērces ir aktīvas, īpaši mežā un nekoptās, aizaugušās pļavās.













