Dažādi

21. februārī slēpošanas trasē «Jēkaba grava» notiks ziemas ekstrēmo sporta veidu sacensības RIDE IT JAM SESSION snovborda un freestyle slēpju disciplīnās. Sacensības vadīs Ufo, Ēriks Loks un Murgonis.

Jaunpils novada «Gravu» saimnieks Imants Krūmiņš ir darbinieks Zebrus ezera laivu bāzē. Laivas ziemā krastā, bet diendienā uz ledus copmaņi sēž. Maksā ragā un žibulē, cik vien ķeras. Todien Imantam brīvdiena. Viņš kurināja krāsnis, sildīja māju un pārraudzīja savu zivju dīķi. Dīķis, kas uz Krūmiņa paša zemes, ir paprāvs. Tajā dažādas zivis audzē. Krūmiņam ir pastāvīgas kundes, kas atbrauc, zvejo un atpūšas.

Koncerta rosinātāja ir tautas deju horeogrāfe, bijusī Tukuma rajona tautas deju kolektīvu virsvadītāja Zanda Mūrniece. Viņa tagad vada arī Tukuma kultūras nama vidējās paaudzes deju kolektīvu &quot;Svīta&quot;. Šodien, 6. februārī Tukuma kultūras nama skatuves grīdas dēļus dimdināja 300 kāju pāri no13 tautas deju kopām.Kupls pulks tautas deju mīlētāji zālē noskatiījā 40 dejas. <a href="/portals/foto_video/raksts.html?xml_id=15923">Bildes foto galerijā.</a>

Šodien bija veiksmes diena pūreniekiem, novada ļaudīm, kam dzīvē grūtāks laiks iestājies. Veiksme tāpēc, ka palšai durvis vaļā tika vērtas sociālās mājas «Lāmas» durvis Pūres pagasta Lamiņos.

Mūsu augļkopji meklē jaunas tehnoloģijas, kas sekmētu ābolu uzglabāšanos veikalos tikpat ilgi, cik glabājas ievestie, ar ķimikālijām apstrādātie. Šādi izmēģinājumi notiek gan Latvijas Augļkopības institūtā, gan Pūres Dārzkopības pētījumu centrā.

Pūres dārzkopības pētījumu centrā bija izveidota milzīga ābolu ekspozīcija - degustācija. Tā ir viena no daudzpusīgā Latvijas - Igaunijas programmas projekta «GoodFruit» redzamajām daļām. No Latvijas puses projektā piedalās Pūres dārzkopības pētījumu cents, biedrība «Kandavas partnerība» un zemnieku saimniecība «Pīlādži» (Sigulda). Savukārt Igaunijas pusi tajā pārstāv Polli dārzkopības pētījumu centrs un zemnieku saimniecība «Berry farming».

Jā, tā nu ir - valstī lielākā strausu ferma atrodas Engures novada Smārdes pagasta «Līčos», netālu no Rīgas-Ventspils šosejas Tukuma apkaimē, pie tilta pāri dzelzceļam. Ferma pieder individuālajiem komersantiem «Aleksandrīna KK» - Aleksandram un Inai Buravļoviem.

Tautas deju lielkoncertu jaunā gada sākumā jau daudzus gadus pēc kārtas rosina Inta Strautmane kopā ar savējiem no deju pulciņiem &quot;Svīta&quot; un &quot;Vidums&quot;.

Skolas dzimumdiena bija 20. janvārī, bet svētkus svinēja šodien. Brīvdiena un, lai arī vēcāki, draugi, skolas absolventi varētu atnākt un atnāca ar...

No šodienas Tukuma audēju darbnīcā apskatāmi Latvijas ļaužu tērpi. Izstādi &quot;Tautas apģērbi un mode&quot; sarūpējuši Tukuma un Madonas muzeju ļaudis: Agita Pumpure, Inese Jakovela un Anete Karlsone.

Ceturtdien, 21. janvārī, Durbes pilī notika seminārs Kurzemes un Zemgales reģionālajiem medijiem, kurā tika diskutēts par stratēģiju un taktiku pirms gaidāmajām Saeimas vēlēšanām. Ar tā saukto &quot;vietējo&quot; laikrakstu redaktoriem un žurnālistiem runāja interneta medija www.citadiena.lv izveidotāja un žurnāliste Nellija Ločmele un sabiedrības par atklātību «Delna» politikas analītiķe Līga Stafecka.

Jau trīspadsmito gadu pēc kārtas mūsu valstī notika festivāls «Nāc līdzās!», kas, kā ierasts, noslēdzās ar koncertu un bērnu radošo izstādi. Šogad - Rīgā, Pētera baznīcā. Un pašu labāko izstādīto darbu autori, kā arī viņu skolotāji, vakar tika aicināti tikties ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru. To skaitā - arī Tukuma speciālās internātpamatskolas meitenes ar tekstilmākslas darbu sēriju «Mana raibaliņa...» un Dzirciema puiši, kas no koka iemanījušies darināt dažnedažādus brīnumus.

Ceturtdienas vakarā pie Tumes kultūras nama gaiši dega prāvs ugunskurs, aicinot sildīties barikāžu dalībniekus no Tumes un Degoles pagasta un viņu tuviniekus, ieklausīties nama vadītājas Lienes Bēniņas runātajās dzejas rindās.

Vakar 20. janvārī, Tukuma pilsētas bibliotēkā atklāja mums visiem pazīstamā fotomākslinieka Kurta Sautera izstādi. Tajā eksponētas apmēram 50 fotogrāfijas, kuras tapušas Indijā, Beharas štatā, kas ir pats nabadzīgākais valstī.

20. janvārī, daudzviet Latvijā atzīmēja 1991. gada barikāžu aizstāvju dienu. Uz tikšanos Kandavas muzejā bija gaidīts ikviens to skaudro dienu līdzdalībnieks, kurš Latvijas neatkarību aizstāvēja toreiz, pirms 19 gadiem Rīgā barikāžu laikā, bet īpaši ielūgumi tika izsūtīti 16 novada iedzīvotājiem, kam vēl nebija pasniegtas barikāžu dalībnieka piemiņas zīmes.

Jau trešo gadu Ceļu Satiksmes Drošības direkcija (CSDD) sadarbībā ar Aģentūru «VB Plus» rīko konkursu «Gribu būt mobils» Latvijas skolu 6. līdz 8. klašu skolēniem. Un šogad konkurss guvis īpašu atsaucību, jo tā pirmajā kārtā no daudzām Latvijas skolām piedalījies rekordliels skaits komandu. Piemēram, no Ādažu vidusskolas - 18 komandas, bet no Kandavas Kārļa Mīlenbaha vidusskolas - 12.

Šogad Latvijā atkal notiks divas pasaules latviešu ģimeņu 3x3 nometnes - no 11. līdz 18. jūlijam Mālpilī un no 25. jūlija līdz 1. augustam Mazsalacā.

Svētdien, 17. janvārī, ar A. Volkova izrādi «Smaragda pilsētas burvis», tērpu un rekvizītu izstādi, kā arī ar kuplu draugu pulku bērnu un jauniešu teātris «Knifiņš» svinēja 15. dzimšanas dienu.

Lai nu kur, bet, kā pieredze liecina, Dzirciema skoliņā rūķu (un ne tikai) uzņemšana vienmēr ir bijusi sirsnīga un jauka. Bērni - pieklājīgi, allaž atsaucīgi.

Šodien Benitai un Jānim Baložiem, arī visai viņu kuplajai ģimenei svētki - pusgadsimta jubileja. Līdz Zelta kāzām nodzīvots bez neviena sānsoļa, ķīviņa. Man - grēka pagalei - brīnums - ārpāc, kā tā var? Bet, lūk, dzīvē mēdz notikt arī tā!

Stendes Graudaugu Selekcijas institūts nācis klajā ar jaunu piedāvājumu, kas varētu noderēt tiem, kuri rūpējas par veselīgu uzturu. Piedāvāti tiek pašu audzētie kailgraudu mieži, auzas, rudzi, zirņi un kvieši. Arī bioloģiski audzētās auzas, zirņi un rudzi. Vairāk par iespējām izmantot pārtikā šo piedāvājumu lūdzām pastāstīt Institūta direktori Sanitu Zuti.

2009. gada 23. jūlijā Saeimā pieņemts Ģenētiski Modificēto organismu aprites likums. Tas paredz, ka pašvaldības pēc savas iniciatīvas vai, atsaucoties personu priekšlikumam, pašvaldību saistošajiem noteikumiem var noteikt ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas aizliegumu attiecīgajā administratīvajā teritorijā. Aizliegums jānosaka uz laiku, kas nav ilgāks par pieciem gadiem.

No 1. janvāra stājās spēkā grozījumi likumā «Par nekustamā īpašuma nodokli», un tie ietekmēs katru mājsaimniecību. Tāpat kā līdz šim maksāsim par zemi un ēkām, bet no jauna - par inženierbūvēm. Nodokļa likme pieaugusi no 1% uz 1,5% no nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības.